Intuitīvais domātājs

Vai tevī ir kaut kas no jukuša profesora?

Junga izdalītais intuitīvais tips ir radošs cilvēks, kurš meklē atbildes uz netradicionāliem jautājumiem un rada neikdienišķas lietas. Sajūtu tips biežāk būs parasts ikdienas cilvēks, kura dzīves jēga saistās ar naudas pelnīšanu savai labklājībai.
Tā kā Jungs izdalīja intuitīvo tipu, kurā var iedalīt ne tikai radošus dīvaiņus, bet visu sabiedrību, tad sadzīviskā tipošanā milzīgs skaits nokļūs pie šī tipa, lai arī tie nav nekādi apsēstie izgudrotāji vai filozofi. Sadzīviskā tipošanā tiek zaudēta intuitīvā tipa būtība. Tā ir Junga tipoloģijas pretruna. Ja mums priekšā ir prātā jucis profesors, tad ir skaidrs, ka tas būs intuitīvais tips. Bet parasti ikdienas cilvēki būs kaut kur šiem tipiem pa vidu.
Ir atsevišķas intuītu iezīmes, kuras raksturo specifiskus intuitīvos domātājus, bet nebūt ne tos ikdienas cilvēku tūkstošus, kuri nonākuši pie “kaut kāda” nesaprotama intuitīvā tipa. Par reālām intuitīvā tipa iezīmēm var runāt tad, ja arī parastā ikdienas cilvēkā var atpazīt kaut ko no jukuša profesora. Bet šīm īpašībām nevajadzētu būt galējām, kuras pārņem visu dzīvi.


Intuītus var vērtēt kā radošus cilvēkus kādu radošo meklējumu periodā. Runa ir nevis par mums zināmo intuīciju, kura palīdz izvairīties no briesmām, bet intelektuālu intuīciju, kura rada domātāja prātā jaunas idejas un jaunatklāsmes.
Intuīcija sadzīvē un domāšanā ir tālas un atšķirīgas. Ir grūti saprast, kāds sakars ir šofera vai sievietes intuīcijai ar dziļi iekšēju domāšanu, kad intuitīvi domājošs zinātnieks meklē atbildi, kā radusies civilizācija.
Reālā situācijā intuīcijai ir jāstrādā ātri un zibenīgi. Domāt nav laika. Ir jārīkojas nekavējoties. Intuitīva domāšana ir pilnīgi pretēja. Domātājs atraujas no ikdienišķu jautājumu risināšanas, sarunām un citām aktivitātēm. Viņš nonāk meditatīvā pašhipnozē, atslēdzas no realitātes, it kā ieiet sevī. Domātājs var visu mūžu meklēt atbildi uz sarežģītiem jautājumiem, tad pavisam negaidīti pensijas gados prātā ielec īstais atrisinājums.
Hipotēze par kādu sakarību esamību intuitīvam domātājam jau ielec prātā agrā jaunībā. Taču intuitīva ideja sākumā ir miglaina un nekonkrēta. Lai ideju pierādītu reāli, meklējumos var paiet gadu desmiti. Intuitīvas idejas dzīvo erudītu cilvēku iztēlē un fantāzijā, liela to daļa paliek sabiedrībā nezināmas. Nepierādītas idejas netiek atzītas. Ļoti bieži intuitīvo ideju pierādījumi ir kļūdaini un aplami.

 DAŽĀDU ZINĪBU SINTĒZE
Viena daļa intuitīvo domātāju kādā dzīves posmā ir centušies sevi pierādīt ar daiļliteratūras palīdzību. Erudīti zinātnieki ir rakstījuši romānus, dzeju vai spēlējuši mūzikas instrumentus. Uzrakstītie romāni reizēm bijuši ļoti sarežģīta satura, reizēm šķietami triviāli.
Intuitīvas personības interešu loks ir šķietami pretrunīgs. Loģisko domāšanu papildina interese par filozofiju, reliģiju, mistiskām lietām, psihoanalīzi vai abstrakto mākslu. Savas plašās zināšanas intuitīva personība izmanto sev interesējošo jautājumu papildināšanai ar jaunām idejām. No katras nozares intuitīvais domātājs paņem sev svarīgāko, bet īstos mērķus varbūt viņš ir ieplānojis gūt pavisam citā nozarē. Intuitīvi domājošs cilvēks atrod smalkas paralēlas saites starp šķietami nesaistītām zināšanu jomām. Pragmatiski domājoši cilvēki šīs paralēles nespēj apjaust.
Intuitīvie domātāji ir radošas personības ar labi attīstītu tēlaino un abstrakto domāšanu. Intuītu sarakstītos romānos ieplūst miglaini meklējumu ceļi pa zemapziņas labirintiem. Lielākajai daļai ikdienas cilvēku loģiskā domāšana nav intuitīva. Ļaudis domā praktiski un racionāli. Intuitīva domāšana piemīt sapņotājiem un fantazētājiem, kuri ar aizrautību apgūst sarežģītas zināšanas pašmācības ceļā. Loģiskā domāšana kļūst intuitīva, ja cilvēks meklē nezināmus ceļus un jaunatklājumus.
Kad intuitīvais domātājs veic savu darbu, tiem nākas sadalīt savu uzmanību starp veicamo darbību un iztēli. Arī jebkurā situācijā iztēle seko līdzi. Iztēle paplašina realitātes uztveri. Intuitīvās paralēles domās noved pie aizfantazēšanās, uzmanība atraujas no reāli veicamās darbības. Cilvēks vēro un jūt realitātē notiekošo, iztēle sintezē jaunos iespaidus ar pagātnes atmiņām un pārdomām.

MEKLĒŠANAS MĀNIJA
Kad intuitīvais domātājs ir ļoti aizrāvies, viņš daudz ko ievēro, daudz kam pievērš uzmanību, daudz atceras, ievāc plašu informāciju par sev interesējošu tēmu. Taču citas interešu jomas viņam vairs neeksistē. Savā aizrautībā viņš var kļūt izklaidīgs, kaut ko pazaudēt vai aizmirst.
Intuitīvais domātājs izceļas ar stūrainākām kustībām, biežu izklaidību un nesavāktību. Viņš mēdz runāt sarežģītākā valodā, reizēm neprot skaidri izteikties. Viņš pavada savu dzīvi tiekdamies uz apvārsni. Bieži vien viņš atstāj nepraktiska un nereālistiska cilvēka iespaidu. Ja cilvēks jau pa gabalu izskatās pēc izklaidīga profesora, tas liecina par ļoti lielu iespējamību, ka viņš ir intuitīvais domātājs. Šie īpatņi visu laiku ir meklējumos, bet tie parasti neprot novest savas idejas līdz praktiskam rezultātam.
Pārspīlēts intuītisms veicina pārmērīgu sapņošanu un no reālās dzīves atrautu ideju ģenerēšanu. Sadzīves problēmu risināšana paliek novārtā, domātājs dzīvo tikai iztēlē un sarežģītās prāta konstrukcijās. Radītās zinātniskās idejas ir samudžinātas un grūti pielietojamas. Pēc entuziasma periodiem seko izsīkuma periodi, kad neko neizdodas radīt. Uzmācas depresija, vājums, interešu zudums un apātija. Bieži vien intuitīvas personības aiz sevis slēpj dažnedažādus psihiskus traucējumus. Visbiežāk neirozes, taču netrūkst arī dziļi intuitīvu cilvēku ar dažādas formas depresijām, maniakāli depresīvo sindromu, mērenu psihopātiju un vieglu šizofrēniju.
Viena daļa intuītu veikalus apmeklē maz. Kad iegājuši pameklēt kādu vajadzīgu lietu, tā nopērk pirmo, kas pagadījusies. Intuitīvi domājošam cilvēkam nav intereses kaut ko daudz meklēt pa veikaliem, jo tā ir materiālā pasaule, kura neaizrauj un nepiesaista interesi. Un ir otra intuītu galējība, kurus var dēvēt par patoloģiskiem meklētājiem.
Ja aizrautīgam meklētājam ir radusies nepieciešamība iegādāties kādu lietu, viņš ar aizrautību ir gatavs izskraidīt visus iespējamos veikalus. Viņš vāc informāciju pa žurnāliem un internetā. Viņu tik ļoti aizrauj meklēšanas process, ka tas jau aiziet līdz patoloģiskām pārmērībām. Viņš sāk meklēt informāciju par visiem iespējamiem modeļiem, salīdzina, izvērtē, bet ar pirkšanu nesteidzas.
Viņam ir tāda sajūta, ja viņš to aparātu nopirks, tad zaudēs aizraujošo meklēšanas procesu. Arī pēc lēmuma pieņemšanas viņš nesteidzas uz veikalu. Kādu laiku viņš vēl cenšas izsvērt visus par un pret. Reizēm gadās, ka tas pārdomu periods ir tā ievilcies, ka iekārotā lieta ir jau izpirkta vai vispār izņemta no ražošanas. Mūsdienās viss rit pārāk straujos tempos.
Intuitīvs domātājs vēlas uzzināt kaut ko tādu, ko citi nezin, nokļūt tur, kur citi vēl nav bijuši. Viņš meklē vēl neizmantotās un nepamanītās iespējas. Pārbaudītās un visiem zināmās iespējas vairs nav interesantas. Šāda tipa intuītam meklēšanas mānija izpaužas visās dzīves jomās. Viņš var līdz bezgalībai meklēt, meklēt un tā arī neatrast savu īsto un vienīgo otru pusīti. Kad intuitīvais domātājs pēc meklējumu gadiem ir apprecējies, viņam uzmācas tieksme kaut ko meklēt vēl tālāk.
Kad kaut kas nozīmīgs ir atrasts, drīz aizrautība vedina meklēt kaut ko citu nozīmīgu. Ja vienā jomā vērtība ir atrasta, meklēšana turpinās citā jomā. Intuitīvais domātājs pēc apprecēšanās ar aizrautību var mesties visādu mīklainu lietu meklējumos, kas prasa ilgu prombūtni no mājām vai paņem ievērojamu daļu no ģimenes budžeta.
Ja intuītam dzīvē trūkst reālu meklējumu, viņš sāk kaut ko meklēt sen nelasītu žurnālu kaudzēs vai vecās grabažās. Intuīti var kļūt par patoloģiskiem kolekcionāriem, kuru dzīves jēga ir atrast kādu retu kolekcijas eksemplāru. Ja līdzekļi atļauj, intuīti mēdz ceļot uz tālām zemēm. Tie nebraukā pa tradicionāliem tūrisma maršrutiem. Intuīti dodas ceļā vienatnē vai mazās grupās, kuru mērķis ir atrast kādus unikālus un retus, aizaugušus un aizmirstus vēsturiskus objektus.

NEDERĪGU PAPĪRU KAUDZES
Intuitīvi domātāji biežāk domā par to, kas varētu būt, kas kādreiz ir bijis, kam vajadzētu būt vai ir kaut kur citur, bet ne par to, kas ir reālajā situācijā. Domās intuitīva personība atraujas no realitātes. Viņš bieži aizmirst, kur nolikta kāda lieta. Papīrus liek kaudzē, reizēm pazaudējot svarīgus dokumentus starp žurnāliem un visādām izdrukām. Kad jāatrod kāds izdrukāts materiāls, viņš ir spiests “pārrakt” visu savu milzīgo papīru kaudzi.
Ir intuitīvi domātāji, kuriem papīri un dokumenti ir perfekti sakārtoti, taču haoss tiem valda drēbju skapī vai virtuvē. Intuitījam domātājam kārtība valda tajā jomā, kurā viņš šobrīd tiecas gūt intelektuālus panākumus. Kārtības ieviešana ir svarīgs priekšnoteikums, lai varētu veikt sistematizētus pētījumus un atbilžu meklējumus. Haoss pārņem tās reālās dzīves un sadzīves jomas, par kurām trūkst pietiekamas intereses.
Intuitīvais domātājs grib daudz izlasīt, viņam viss liekas svarīgs, viņš pērk sarežģīta satura žurnālus, kopē informāciju no interneta, bet šajā informācijas kvantumā viņš atrod tikai nelielu daļu derīgas informācijas. Šo svarīgo informāciju viņš atliek speciālā plauktiņā, labi tajā orientējas. Taču pārējais nonāk kaudzē, kura aug arvien lielāka.
Šo nederīgo papīru kaudzi viņam gribētos izsviest, taču to darīt viņš vilcinās. Varbūt neizmantotajā literatūrā slēpjas kaut kas noderīgs. Kādā lapaspusē varbūt garām palaista unikāla informācija. Reizēm domātājs ar aizrautību metas šīs unikālās informācijas meklējumos, uz labu laimi izvelkot no kaudzes kādu neievērotu papīru. Un tā nereti izdodas atrast kaut ko vērtīgu.
Tādēļ nevienu papīru nevar izsviest, lai papīrgrozā neaizietu kaut kas unikāls. Tā ar papīriem tiek nokrautas visas iespējamās mēbeles. Papīru uz rakstāmgalda ir sakrājies tik daudz, ka tie draud jebkurā brīdī sagāzties. Papīru kaudzēs tiek pazaudētas sīkas lapiņas ar telefona numuriem un jebkāda cita veida informatīva literatūra.
Mērķtiecīgi saņemoties, domātājs spēj ieviest kārtību savā dzīvoklī. Tas ir samērā lēns un pamatīgs darbs, kas mēdz laika ziņā ievilkties. Kārtošanas brīdī nereti tiek atrasts kāds interesants raksts žurnālā, kurā atklājas jauna un nezināma informācija. Ikdienā kārtība pamazām izjūk un rīcībā ielaužas haoss. Intuītam trūkst pietiekamas intereses uzturēt regulāru un sistemātisku kārtību, ja pati istaba nav jau sākotnēji sistematizēti iekārtota.
Izklaidīgs domātājs somā visu ātrumā samet vienā nodalījumā, tad mokās ar maka meklēšanu starp papīriem un citiem niekiem. Arī kabatā nonāk gan dokumenti, gan pirkumu čeki un visādi nieki. Maks mētājas no vienas kabatas uz otru. Lai maku atrastu, iznāk izgrābstīties pa piecām kabatām, tad pa visu somu, drudžaini domājot, vai tik maks nav pazudis. Biežāk maks atrodas tajā nodalījumā, kurā ātrumā tiek samests viss iespējamais.
Ātrumā bez domāšanas zemapziņas līmenī izklaidīgais domātājs gan papīrus, gan jebkuras citas noliek tur, kur ir visērtāk nolikt. Tuvākās papīru kaudzes virsū, somas nodalījumā, kura rāvējslēdzēju vieglāk attaisīt, kabatā, kurā ātrāk var iebāzt roku. Līdz ar šo ērtību ir lielas iespējas kaut ko pazaudēt, jo šajā ērtajā vietā nonāk viss iespējamais. Gan nauda, gan biļetes, gan nederīgi pirkumu čeki. Un tad jāmeklē derīgas lietas nederīgu nieku jūklī.
Te gan jāiebilst, ka intuitīvi cilvēki ir ļoti dažādi, tādēļ šo visu teikto nevar attiecināt uz visiem intuītiem. Tomēr kopīgs visiem intuītiem ir tas, ka atsevišķās vietās tiem piemīt lielāka izklaidība. Tikai šīs izklaidības formas var būt ļoti dažādas. Citās jomās šis pats izklaidīgais intuīts var būt perfekts. Izklaidība izpaužas tajās vietās un situācijās, kad intuitīvais domātājs ļauj vaļu savām intuitīvajām domām. Ja viņš ļaujas intuitīvai domāšanai uz ielas, tad domātājs var ātri kaut ko uz ielas pazaudēt. Regulāra lietu aizmiršana tramvajā liecina, ka šis cilvēks mēdz iegrimt intuitīvās domās sabiedriskajā transportā.
Izklaidību var skaidrot ar pārmērīgu prāta mīklu analizēšanu un kavēšanos iztēles konstrukcijās, kad ikdiena rit savu dinamisko gaitu. Intuitīva domāšana ir dziļi iekšēja un sarežģīta, tā paņem savu domāšanas daļu, līdz ar to domātājs vairs nespēj ar pilnu atdevi sekot līdzi reālajai situācijai. Cieš uzmanība, praktiskā domāšana un operatīvā intuīcija reālajā mirklī. Dinamiskā ikdiena pieprasa ātru un vienkāršotu domāšanu.

Izteiktiem intuītiem raksturīga nesakārtotāka sadzīve un nepraktiskums ikdienā. Vienai daļai intuītu tas nav traucēklis, tie pierod pie haosa un nekārtības, bet citiem intuītiem nesakārtota sadzīve rada nomāktību. Divi intuitīvi domātāji izveido pāri, kurā valda radošs gars un aizrautīgas sarunas. Taču sarunas ir tikai intelektuālas, sadzīve un lietišķā dzīves puse paliek otrajā plānā. Kontaktos starp galējiem intuītiem arī pazūd seksuālā aizrautība. Sadzīve, ēst gatavošana un bērnu audzināšana abiem ir kā grūti panesams slogs. Šādā ģimenē gaidāms regulārs haoss un nesakārtotība. Tai pat laikā šāds pāru salikums ir veiksmīgs, ja partneri ir radoši cilvēki. Rakstnieki, mākslinieki, žurnālisti vai pasaules apceļotāji.
Galējie intuīti mēdz strādāt netradicionālos laikos, it sevišķi vēlu vakaros vai naktīs. Tiem mēdz piemist dažādas īpatnības, nosliece uz neirozēm un apātijas periodiem. Divi galēji intuīti saprot viens otru, tie izveido pāri, lai divatā vieglāk pārvarētu grūtības.
Starp galējiem intuītiem visbiežāk sastopami nelabojami vecpuiši un stūrgalvīgas vecmeitas. Izolēšanās un vienpatnība noslieci uz to palielina. Vienpatņi pierod pie savas izolētības, tie ir izveidojuši savu neatkarīgo dzīves telpu. Apprecēšanās tiem šķiet kā brīvības ierobežojums. Tādēļ divu galēju intuītu ģimenē vēlama katram sava istaba, kurā ir iespēja netraucēti būt kopā ar savām domām.
Jaunu darbu radīšanā intuīti spēj labāk viens otru stimulēt. Kad radošais potenciāls izsmelts, darbi publicēti un guvuši popularitāti, galējības var sākt nomākt. Divi galēji intuīti viens otru saprot un radoši stimulē, bet tie iestrēgt pārmērīgā noslēgtībā, naudas trūkumā, pesimismā un nespējā iznest savus radošos darbus plašākā sabiedrībā.
Pretstats intuitīvai personībai ir praktisks ikdienas cilvēks, kura dzīves jēga saistās ar naudas pelnīšanu savas ģimenes labklājībai. Jo vairāk cilvēks apgūst ar reālo dzīvi nesaistītas zināšanas, jo viņa domāšana paliek intuitīvāka. Ja cilvēks pats nemeklē jaunus izziņas ceļus, viņš kļūst par tradicionālu ikdienas pilsoni.
Cilvēka dzīvē var būt intuitīvu meklējumu periodi, kuros viņš tiecas pēc jaunatklājumiem un radošām aktivitātēm. Pēc šo periodu noplakuma var iestāties merkantilas stabilitātes periodi. Vai arī otrādi, cilvēks, kurš daudzus gadus dzīvojis parastu ikdienas dzīvi, pensijas gados var apjaust vēl neatklātas radošas spējas.
Sievietei ar zinātniski erudītu intuitīvu domāšanu mātes instinkts ir samazināts. Intuitīvi analītisks prāts aizēno sievišķīgo izjūtu intuīciju. Galēja intuitīva domāšana sievieti ved prom no mātes instinkta un tieksmes pēc ģimenes. Šī sieviete savu dzīves misiju saredz zinātnē vai kādā cita veida atklāsmju meklējumos.