Realitātē un iztēlē

Mainīgā psihe
Aktivitāte un līdzsvars
Dzīve iztēles pasaulē
Vienmuļā intraversija un ekstravertās atpūtas pauzes
Pasaules uztvere

Lielākajai daļai nav ne jausmas, kas ir bijis Jungs un kādus darbus viņš atstājis vēsturē, toties gandrīz jebkuram ir nācies saskarties ar Junga ieviesto cilvēku dalījumu intravertos un ekstravertos. Šis dalījums ir tautā populārs un viegli atpazīstams. Intraverti ir noslēgti un distancēti, reti pirmie uzsāk sarunu, dod priekšroku šauram paziņu lokam. Ekstraverti ir sabiedriski, atvērti, izrāda sarunā iniciatīvu, tiem ir plašs paziņu loks.

Lai arī šis dalījums tiek pielietots daudzās tipoloģijās, tas ir diezgan nestabils, kas atgādina mājas būvēšana uz plūstošām smiltīm. Tipu noteikšanai tiek izmantoti testi ar triviāla satura jautājumiem, uz kuriem atbildot ar palielinātu paškritiku cilvēks nokļūs pie intravertiem, bet nekritiska uzbudinājuma stāvoklī pie ekstravertiem.

Bieži vien dalījums ekstravertos un intravertos ir virspusējs dalījums veiksminiekos un neveiksminiekos, tajos, kurus visi mīl un tajos, kurus neviens nemīl. Intraverto tipu raksturojumos tiek akcentēta neveiklība, dīvainības vai vienmēr saīdzis garastāvoklis. Ekstraverto tipu raksturojumi pludo komplimentos, raksturojot tipāžus kā veiksminiekus ar iedzimtu dzīvesprieku, smaidīgumu, draudzīgumu, pievilcību, laipnību un citām jaukām īpašībām.

MAINĪGĀ PSIHE

Ekstravertā atvērtība nebūt nenozīmē visu dzīvi. Tie ir tikai mirkļi sabiedrībā, bieži vien atpūtā brīvajā laikā. Lielu laika daļu cilvēks pavada vienatnē un klusējot. Cilvēkā ir sava mainīgā intravertā un ekstravertā daļa, kura operatīvi mainās pēc situācijas. Intravertā psihes daļa dominē pacietīgā darbā un domās. Un katram būs arī sava ekstravertā psihes daļa, kura uzplauks izejot cilvēkos atvērtā pacilātā garastāvoklī.

Intravertās īpašības ir nepieciešamas sarežģītā darbā, kurā jāieliek pacietība un mierīga mērķtiecība. Tai pat laikā ekstravertās īpašības ir vairāk noderīgas, lai izvēlētajā profesijā būtu azarts un dzīvesprieks, varētu atrast labu kopēju valodu ar kolēģiem, brīvi iekļauties kolektīvā, prastu komunicēties ar pircējiem, klientiem un apmeklētājiem. Dziļi intraverts cilvēks ir pārāk noslēgts un centrējies tikai uz savu uzdevumu, viņam pagrūti uzturēt labas attiecības ar kolēģiem un vispār atrast jaunu piemērotu darbu.

Ekstravertā psihes daļa tiecas uz atpūtu un izklaidi. Tas ir aktivizējošs uzbudinājums, sava veida dopings dzīvespriekam, kas tiecas uz jauniem iespaidiem, jauniem cilvēkiem, jauniem piedzīvojumiem un notikumiem. Tas uzsit azartu un aizrautību. Bet tas rada arī paviršību un virspusējību. Padziļinātai zināšanu apguvei un profesionālās meistarības pilnveidošanai nepieciešams laiks un vienmērīgi iestrādājies ikdienas ritms, kas rit klusi un nemanāmi.

AKTIVITĀTE UN LĪDZSVARS

Pēc psihes modeļa socionikā cilvēkam ir divas dominējošās psihes funkcijas. Viena no tām ir ekstraverta, otra intraverta. Reālajā dzīvē noslieci uz intraversiju vai ekstraversiju nosaka dominējošā psihes funkcija. Tai pat laikā otrajai psihes funkcijai arī ir sava ietekme psihē un tā ietekmē pasaules uztveri.

Kādēļ šīm dominējošām funkcijām ir dažādas polaritātes, kādēļ nevarētu būt abas intravertas vai abas ekstravertas? Lieta tāda, ka ekstravertās psihes funkcijas ir aktivizējošas, dod dopingu, enerģiju, azartu un adrenalīnu, toties intravertās funkcijas ir nomierinošas, slāpējošas un bremzējošas. Tās nodrošina savu līdzsvaru. Vienas funkcijas aktivizē, otras nomierina.

Ekstraverts ir aktīvs cilvēks, kuram ir ļoti daudz enerģijas, taču intraverto funkciju klātbūtne viņam ir vajadzīga, lai atelpas brīžos rastu mieru un līdzsvaru. Intraverts ir mierīgs un kluss cilvēks, taču viņam ir vajadzīgs dopings, ko dod kāda no ekstravertajām psihes funkcijām. Bez šīs funkcijas iesaistes viņa dzīve kļūst pārāk flegmatiska un vienmuļa, trūkst enerģijas un dzīvesprieka.

Pagriežot psihes modeli no citas puses, varētu iegūt arī to, ka intravertam ir divas dominējošās intravertās funkcijas un ekstravertam divas ekstravertās funkcijas. Tikai tad būtu runa par kaut ko citu. Arī dominējošajai funkcijai, kura ir intraverta, var paralēli izdalīt saplūstošas intravertas funkcijas, kuras veido vienotu veselumu. Var runāt par specifisku intraverto psihes procesu, kas sastāv no daudziem komponentiem. Ja izdalītu divas dominējošās intravertās psihes funkcijas, tad būtu runa tikai par funkciju izkārtojumu šajā intravertajā psihes daļā.

DZĪVE IZTĒLES PASAULĒ

Dziļam intravertam viņa ekstravertā psihes funkcija dod dopingu un dzīvesprieku, tikai ne vienmēr tā izpaužas ar pļāpīgumu un tieksmi pēc cilvēkiem. Ja cilvēks ir kautrīgs un mazrunīgs, šī psihes daļa pārceļas uz iztēli un fantāziju pasauli. Ļoti noslēgts cilvēks var visu laiku dzīvot iztēles pasaulē, kurā notiek nepārtraukti spilgti un krāsaini notikumi. Apslēptā ekstraversija kļūst par iztēles notikumu sastāvdaļu.

Noslēgtam cilvēkam visa dzīve var pārcelties uz iztēli un virtuālo telpu, tādēļ bieži vien šķiet, ka iztēlē klāt esošā psihes funkcija ir dominējošā. Bieži vien pašam intravertam iztēles notikumi ir daudz svarīgāki par vienmuļo reālo dzīvi, tādēļ šo psihes daļu viņš tiecas akcentēt un izdalīt kā galveno, ar ko gribas lepoties. Tā ir tieksme uzdot vēlamo par esošo. Īstā dominējošā intravertā funkcija bieži vien liekas vienmuļa un garlaicīga, cilvēks pie tās ir tik ļoti pieradis, ka to var arī nepamanīt.

VIENMUĻĀ INTRAVERSIJA UN EKSTRAVERTĀS ATPŪTAS PAUZES

Askētiskā darbā pats mērķis un darba uzdevums pieprasa pilnīgu koncentrēšanos savai intravertajai intelekta daļai. Paralēli tajā brīdī apspiestā ekstravertā psihes daļa izpaužas atpūtas pauzēs, kurās var uzelpot, pasapņot vai ieiet internetā un ar kaut ko patērzēt.

Ļoti liela daļa sociālajos tīklos komunikācijā ir aktīvi tieši darba laikā. Tādā veidā no darba tiek zagtas dārgās minūtes, bet citādi cilvēks nespēj, jo viņa ekstravertā psihes daļa prasa savu piepildījumu. Intravertā intelekta daļa tiek izlikta tajās darba operācijās, par kurām maksā algu, tērzēšanas pauzes ir atpūta. Ja biroja darbinieks darba laikā pārmērīgi bieži tērzē internetā, tā jau ir pārmērīga savas ekstravertās daļas kompensācija.

Atpūtā daudz kas psihē mainās uz pretējo. Savā profesijā cilvēks ir radītājs, bet atpūtā viņš ir citu radīto darba augļu patērētājs. Tādēļ nebūtu korekti izdalīt tādu tipu, kas pēc būtības ir tikai dzīves baudītājs.

Ķeroties klāt sava īstā tipa meklēšanai var iznākt pilnīgi savādāki rezultāti, ja tipoloģiju izmanto kā izklaidi vai darba instrumentu. Izklaidējošā psihes stāvoklī cilvēks sevi uztver nekritiski un ātri atrod sevi pie kādiem smaidīgajiem ekstravertajiem veiksminiekiem, kuru raksturojumi pludo komplimentos. Izmantojot tipoloģiju kā darba instrumentu pieeja tipa noteikšanai ir pragmatiskāka un biežāk tiks izvēlēti loģiskie intraverti.

Īsts ekstraverts atšķiras ar to, ka viņš prot savu komunikablo aktivitāti pielietot kā veiksmīgu darba instrumentu. Tās nav atpūtas pauzes, lai gan jebkura veida ekstraversija ietver sevī kādu izklaides azartu un aizrautību.

EKSTRAVERSIJA UN PASAULES UZTVERE

Arī intravertam cilvēkam pasaules uztveri un prasmi veikli iekļauties realitātē nodrošina viņa ekstravertā psihes daļa. Kad tā aktivizējas, cilvēkam ir ātrāka notikumu uztvere, labāka atmiņa uz apkārt notiekošo un veiklāka domāšana. Tā aktivizējas uz ielas un cilvēkos, tai pat laikā tā ir pasīva pacietīgā darbā un mājas mierā.

Dominējošā ekstravertā funkcija būs saistīta ar veiklāku kustību koordināciju, elastību un labu reakciju. Tajā daudzas iemaņas būs iestrādājušās automātiski pieredzes gaitā. Ekstravertam cilvēkam šī funkcija būs aktīva visu laiku, jo viņam enerģijas ir vairāk. Intravertam cilvēkam tā aktivizējas atsevišķos brīžos, tas ir dopings, taču enerģija ātri iztukšojas. Mierīgā vidē ekstravertā psihes daļa pārvietojas uz iztēli.