Lai arī socionika sola atvērt plašāk iespēju un talantu apvāršņus, reālajā dzīvē bieži vien tipa noteikšana cilvēkam nevis palīdz, bet iedzen viņu stereotipu sprostā. Ir milzīgi daudz novērojumu, eksperimentu ar testiem, aptaujās un sarunās iegūtu faktu. Novērojumi ir plaši un izplūduši, bet socionikas speciālisti tos tiecas pasniegt kā “negrozāmus pierādījumus”, kuri raksturo cilvēka spējas un piederību pie kāda viena konstanta tipa.
Socionika uzsver, ka tips ir iedzimts un dzīves laikā nemainās. Raksturojumi tiek piedāvāti kā iedzimtības pazīmju apraksti. Kas raksturojumā ir ierakstīts, tas ir kā akmenī iekalts, jo tips ir iedzimts un konstants. Vērtējot citus caur sociotipu prizmu, tiek radīts priekšstats, ka ir cilvēki ar iedzimtu sliktu gaumi, neveiklību, kompleksainību vai vienmēr saīgušu garastāvokli. Un ir veiksminieki ar iedzimtu dzīvesprieku, smaidīgumu, draudzīgumu, pievilcību, šarmu, izsmalcinātību, laipnību, ģimeniskumu un citām jaukām īpašībām.
Testi tipa noteikšanai sastāv no tādiem virspusējiem jautājumiem: “Vai jūs sevi uzskatāt par interesantu cilvēku, vai protat uzlabot citiem garastāvokli, vai jums patīk kārtība?” Labā vai sliktā garastāvoklī atbildes uz tādiem jautājumiem atšķirtos. Iedzimtības pazīmes šādā veidā atrast nevar, taču socionikas speciālisti šos variablos datus tiecas pozicionēt kā konstantas iedzimtības iezīmes.
Daudzi raksturojumi ir pārblīvēti ar triviālām frāzēm, kurās tipa pārstāvji tiek raksturoti kā talantīgi, brīnišķīgi, veiksmīgi, vienreizēji, nepārspējami, smaidīgi, optimistiski un panākumiem bagāti. Jebkurš šo jauko tipu pārstāvis prot izsmalcināti ģērbties un vienmēr ir jauks sarunu biedrs. Un protams, ka šī izsmalcinātība viņam ir iedzimta un dzīves laikā nemainās.