Dimā - omulīgais starpnieks
Balzaks - filozofiskais kritiķis
Gabēns - izturīgais meistars
Dostojevskis - dvēseliskais humānists
Draizers - morāles sargātājs
Robespjērs - taisnprātīgais analītiķis
Maksims - stingrais inspektors
Hakslijs - meklētājs padomdevējs
Dons Kihots - apsēstais izgudrotājs
Napoleons - apsviedīgais politiķis
Žukovs - varenais maršals
Hamlets - dramatiskais aktieris
Igo - kaismīgais entuziasts
Džeks - darbīgais uzņēmējs
Štirlics - praktiskais administrators
Socioniskie tipi
JESEŅINS
Laika
intuīcija: Mēdz iztēlē gremdēties atmiņām bagātajā pagātnē,
piešķirot šiem notikumiem īpašu jēgu un nozīmību. Interesējas par mistiskām un
hipnotiskām parādībām. Iztēles ainas šķiet saistošākas nekā ikdienas
dzīve. Atbildē uz nozīmīgiem jautājumiem var dot miglainu filozofisku atbildi.
Prot
paredzēt sev nelabvēlīgu notikumu attīstību, prot aizvirzīt sāņus no sevis
triecienu, mēdz novilcināt izskaidrošanās laiku, ja paredz tuvojošos konfliktu.
Izmaina taktiku un pacenšas ņemt situāciju savās rokās tā, lai paspētu
sagatavoties sev nepatīkamam notikumu iznākumam.
Lai
atgūtu spēkus un sakārtotu domas, ik pa laikam rīko “kafijas pauzes”. Viņš
citus ievelk savā dzīves ritmā. Ja viņam nekur nav jāsteidzas, tad arī sarunu
biedrs nekur nesteigsies. Viņš vienkārši iestigs Jeseņina filozofiskajā dzīves
tempā.
Iracionālisms: Lāgā
nepadodas sadzīves ērtību radīšana, nespēj tikt galā ar ikdienas pienākumiem,
krājas nepadarīto darbu kalni. Apstākļus, kādos tā rezultātā nonācis, mēdz
saukt par radošo nekārtību. Bieži mīl bohēmisku dzīvesveidu. Viņa diena nav
pārslogota ar darbiem. Nemīl stingri plānot savu dienu, nemīl nonākt savu plānu
gūstā. Ne tuvāko, ne tālāko plānu atkarībā.
Emociju
ētika: Iespaidu cilvēks. Emocionalitāte ir vērsta uz āru, taču
visas emocijas ir smalkas un niansētas. Lai saņemtu apkārtējo atbalstu, cenšas
radīt tajos nepieciešamo emocionālo noskaņojumu. Meistarīgi atrod jūtīgāko
stīgu katra dvēselē. Ir atkarīgs no sava dvēseliskā stāvokļa niansēm. Ikdienā
tiecas pēc pacilātām jūtām un piemīt tieksme idealizēt cilvēkus.
Lēmumus
bieži vien pieņem emociju iespaidā. Viņa intuīcija tam ļauj izprast lietu
un parādību apslēpto būtību, taču spilgta iztēle bieži vien traucē pieņemt
saprātīgus lēmumus, šī psiholoģiskā funkcija ir par iemeslu Jeseņina
ietekmējamībai.
Emocionalitāte
ir instruments viņa ietekmei uz apkārtējiem. Cenšas ap sevi radīt harmonisku
vidi. Būdams labā noskaņojumā, ir laipns, māk izturēties nepiespiesti, runāt
tīkamas lietas un iekarot apkārtējo simpātijas. Cenšas būt gaumīgs, ģērbjas
skaisti un krāsaini, lai atstātu vienmēr labu iespaidu.
DIMĀ
Omulīgs
vienkāršu cilvēcisko vājību un ikdienišķu prieciņu cilvēks. Savu vidi viņam
patīk apgādāt ar patīkamiem nieciņiem, dažādiem sīkiem rotājumiem. Smalki sajūt
savu un otra fizisko ķermeni. Viņš ir kinestētiķis, patīk paņemt priekšmetus
rokās, aptaustīt, izpētīt, izjust tos.
Māk
gūt patiesu apmierinājumu no šķietami vienkāršām lietām. Gardēdis. Dabu izjūt
visā tās krāšņumā ar daudzveidīgām smaržām un noskaņām. Spējīgs atcerēties
senāk sajustu aromātu.
Darba
vidē un mājās tiecas atrast fizisku nomierinošu harmoniju, lai varētu
nesteidzīgi veikt nepieciešamos uzdevumus. Izvairās no konfliktiem, lai
saglabātu mierīgu iekšējo komfortu un labu pašsajūtu.
Iracionālisms: Viņam
ir savs dienas ritms. Necieš steidzīgus, nervozus, mūždien skrejošus cilvēkus.
Grūti iekļauties noteiktos termiņos, jo nespēj sevi piespiest, tāpēc cenšas
atbildību dalīt ar citiem. Sīkumains darbs, kas prasa lielu pacietību, Dimā nav
piemērots. Cenšas radīt iespaidu, ka ir aizņemts, darbīgs un norūpējies
cilvēks, taču patiesībā Dimā nav pietiekami mobils un tas viņam bieži traucē
realizēt savas spējas. Bieži vien atrodas atslābinātā stāvoklī, viņam ir
nepieciešams papildus impulsīvs stimuls, lai tūlīt mobilizētos aktīvai rīcībai.
Emociju
ētika: Enerģija rodas kustībā un emociju iespaidā. Bez emocionāla
stimula jūtas paguris, trūkst tonusa. Jauka un patīkama balss ar pieklusinātu
samtainu toni. Viegli piemērojas un var tērzēt gandrīz par jebkuru tematu, ir
atsaucīgs un patīkams sarunu biedrs. Mīl ievākt dažādas interesantas ziņas,
sensācijas, intrigas un dalīties ar tām draugu lokā.
Labprāt
iesaistās mīlestības spēlēs, jo mīlestībā, tāpat kā citās dzīves baudu jomās ir
mākslinieks – rada īpašu atmosfēru, sevišķu situāciju un mīļotā dēļ ir spējīgs
uz ļoti ekstravagantiem gājieniem.
Savā
darbībā izvairās lietot oficiālos kanālus, cenšas visu nokārtot, izmantojot
labas personiskās attiecības. Vidutājs attiecību izlīdzināšanā, jo smalki jūt
cilvēku noskaņojumu un garastāvokli.
Mīl
pārstāstīt atgadījumus, pievienojot kādu spožu detaļu, tādējādi piešķirot stāstījumam
emocionālāku piesitienu. Pārstāstot tālāk citu stāstīto, īpaši pastiprina kādu
epizožu spilgtumu, kaut ko vēl pieliekot klāt, līdz ar to notikums jau tiek
pagriezts citādākā gaismā. Gadiem ilgi spējīgs atcerēties izjūtas un aprakstīt tās tik dzīvi,
it kā joprojām spētu sajust.
BALZAKS
Laika
intuīcija: Uzmanīgs dzīves vērotājs, pamana tikko jaušamas
likumsakarības arī pretrunīgos notikumos, jūt iespējamo notikumu attīstību.
Mēdz laikus brīdināt par pārāk straujas un nesaprātīgas rīcības iespējamām
sekām, norāda uz situācijas pasliktināšanos, sliktāku laiku tuvošanos, jo
spējīgs pamanīt negatīvās tendences. Taču nekad nepareģo pasaules galu, jo ir
pret vispārējas histērijas kurināšanu, viņam uz notiekošo patīk skatīties
filozofiski. Vēlēdamies izvairīties no iespējamām kļūdām, izvēlas “novērotāja
no malas” lomu.
Nesteidzas,
bet neko arī nenokavē. Dzīvo pēc principa: “Steidzies lēnām!” un ļoti necieš,
ja viņam kāds uzstiepj savus tempus. Māk gaidīt un gaidīšanas laiku piepildīt
tā, lai tas neizjauc viņa plānus. Iekšēji ļoti neatkarīgs. Lai cik saspringts
ir darba režīms, viņš mierīgi un metodiski nostrādā savu darba dienu, samērīgi
sadala spēkus, rindojot dažādus darbus un slodžu pakāpes.
Raksturīgs
pastāvīgs pusatslābināts stāvoklis. Viņam nepatīk lieki piepūlēties, cenšas
ļoti ekonomiski tērēt savu fizisko enerģiju. Pat visaizraujošākā darbā neieliek
vairāk spēka kā nepieciešams. Pret lielu naudu vai naudas trūkumu izturas ar
filozofisku mieru. Naudas krāšana Balzakam ir veids kā “iekonservēt” ieguldīto
darbu un spēku nebaltai dienai.
Viņa
māja ir ne vien viņa cietoksnis, bet arī viņa intelektuālā un dvēseliskā oāze,
kur gremdēties nesteidzīgās pārdomās. Ja nepieciešams, var ērti iekārtoties arī
mazā istabiņā. Mīl ērtas mēbeles, klusinātu mūziku, mājīgu apgaismojumu, ļoti
ciena dvēseles mieru, brīnišķīgi jūtas tikai ērtos un mierīgos apstākļos.
Iracionālisms: Savā
rīcībā bieži vien vadās pēc kādiem saviem iekšējiem ritmiem, kuri tiecas taupīt
enerģiju, slāpē spontānu aktivitāti. Gaida kādu iekšēju impulsu, lai sāktu
aktīvi rīkoties. Ja jūtas nedrošs par sekām, var solījuma izpildi atlikt uz
nenoteiktu laiku vai vilkt garumā svarīgu lēmumu pieņemšanu. Ja ir labā fiziskā
formā, tad jūtas pārliecināts par sevi, neatlaidīgs, mudina citus uz izlēmīgu,
aktīvu darbību, taču biežāk viņam pašam ir nepieciešama iekustināšana un ar
gribasspēku apveltīta cilvēka atbalsts.
Darbības
loģika: Pragmatiķis. Spēj ilgi un pamatīgi strādāt darbu, kur
nepieciešama loģika, darboties nozarēs, kas saistītas ar informāciju:
programmēšana, finansu uzskaites utt. Pirms sāk darbu, pārdomā tā tehnoloģiju
un sameklē visu pieejamo informāciju par to. Lai labāk izskaidrotu lietas
būtību, jēdzienus un secinājumus izklāsta ar saviem apzīmējumiem un simboliem.
Cenšas būt objektīvs, secinājumus pierāda ar faktiem. Darbu veic, stingri
ievērojot tehnoloģiju, visas detaļas.
GABĒNS
Sajūtu
sensorika: Pasauli uztver ar spilgti izteiktām sajūtām. Jūtīgs uz
smaržām un garšu, ļoti jūtīgs pret pieskārieniem. Neļauj sevi aiztikt tiem,
kuri viņam ir nepatīkami. Labi veicas roku darbs.
Iracionālisms: Laiku pa
laikam viņam rodas nepieciešamība pēc jaunām, neparastām sajūtām un izjūtām,
kuras to izrautu no vienveidīgās ikdienas. Spēj ilgstoši panest stresu, māk no
tā atslēgties. Piemīt tieksme riskēt un vēlme pēc asām izjūtām un šādās
situācijās izrādās izturīgs.
Darbības
loģika: Jaunībā bieži vien nepievērš sevišķu uzmanību aukstumam,
lietum un caurvējam – ir iemācījies jebkuros apstākļos norūdīt un trenēt savu
organismu, turklāt dara to ļoti dabiski un nemanāmi.
Reālists, nesola un nesāk darīt neko, kur nesaredz
detalizēti pārdomātu pamatu, vai kas prasa nesamērīgi lielu spēku patēriņu.
Pirms ķeras pie darba, pārdomā vairākus variantus, kā sasniegt rezultātu, un
izvēlas pašu ekonomiskāko.
Spītīgs.
Būdams par kaut pārliecināts, aukstasinīgi turas pie šīs pārliecības un savas
situācijas izpratnes. Lai Gabēns savu pārliecību mainītu, viņam vajadzīgi
konkrēti fakti. Nemīl mainīt lēmumus un ir grūti emocionāli ietekmējams.
Gabēns
nekad nekļūs pilnīgi atklāts pret svešu cilvēku un arī tuvam atklājas pamazām,
ilgi saglabājot zināmu noslēpumainību. Necieš, ja kāds “lien dvēselē”,
cenšoties piekļūt viņa pārdzīvojumiem. Dusmojas, ja otrs neatlaidīgi grib
izdibināt to, ko Gabēns pats stāstīt nevēlas.
DOSTOJEVSKIS
Attiecību
ētika: Ar visiem cenšas uzturēt vienlīdzīgas un labvēlīgas
attiecības. Attieksmē pret citiem ir bezkaislīgs, neuzbāzīgs, pievērš uzmanību
tādiem sarunu biedra žestiem, intonācijai un niansēm, ko citi var arī
nepamanīt.
Uzklausot
citus, noņem tiem emocionālo spriedzi. Pie Dostojevska bieži vēršas, lai
saņemtu izpratni un atsaucību. Piesardzīgs draugu un paziņu izvēlē, to viņam
nemēdz būt daudz, lai gan māk piemēroties jebkuram. Labi izprot cilvēku
attiecības. Spēj prognozēt citu cilvēku uzvedību.
Emocijās
savaldīgs. Slēpj sevī citiem nepamanāmas jūtu dzīles. Viņa iekšējā pasaule ir
smalka un bagāta. Pat jūtot spēcīgas emocijas pret partneri, var ārēji to
neparādīt. Spēj vienlīdz mierīgi sarunāties gan ar sev pieņemamu, gan ar
netīkamu cilvēku.
Nespēj
izturēt strīdus, cenšas samierināt karojošās puses, saglabājot objektivitāti.
Slikti panes vientulību, bet savu sabiedrību nevienam neuzspiež. Ļoti labi māk
izmantot vārdus un intonācijas – gan kā zāles, gan kā ieroci.
Nespēj
pieņemt vardarbību un likt otram darīt kaut ko pret viņa gribu. Gadījumos, kad
jāizdara emocionāls spiediens uz kādu vai jāizvirza stingras prasības, jūtas
nepārliecināts un nelaimīgs. Nespēj būt nežēlīgs, izvairās no nepatīkamām
situācijām. Uzklausa padomus, ja tie tiek izteikti mierīgā, pārliecinātā tonī.
Labprātāk komunicē ar tiem, kurus nevajag ietekmēt. Ja tomēr tas nepieciešams,
tad dara to ļoti labvēlīgi.
Racionālisms: Cenšas
būt punktuāls, pilda solījumus un aktīvi mudina uz to arī citus. Cenšas
izturēties taisnīgi, tiecas izprast parādību īstos iemeslus, aukstasinīgi
noskaidro situāciju, analizējot faktus.
Necieš
steigu, kņadu, burzmu, tāpēc visam gatavojas jau iepriekš. Apzinīgs, stingri
ievēro savus pienākumus. Jūt, cik daudz laika katram pienākumam var ziedot.
Darbu nodala no izklaidēm – visam savs laiks.
Parasti
ķeras pie darba tikai tad, kad ir pilnīgi pārliecināts par savu sagatavotību un
kompetenci. Dzīvo un strādā mierīgi, mīl samērīgu dzīves ritmu. Neatpaliek, bet
arī netiecas izrauties citiem priekšā. Grūti ir pārkārtoties jaunam darba ritmam.
Iespēju
intuīcija: Apguvis daudz informācijas, cenšas izstrādāt savu
viedokli jebkurā jautājumā. Spēj lasīt populārzinātnisko literatūru un izlasīto
labprāt pārspriež ar citiem, demonstrējot savas zināšanas. Interesējas par
fizikas, ķīmijas un citiem dabas likumiem, dažādām interesantām saiknēm pasaulē
un Visumā.
Reizēm
tik rūpīgi apdomā savu rīcību, tā iedziļinās kādā problēmā, ka vairs nav
spējīgs nodarboties ne ar ko citu. Daudz analizē un var radīt mokošu problēmu
no tā, ko cits uztvertu mierīgāk. Taču viņam ir grūti izklāstīt, kā viņš saprot
šo problēmu. Pirms gaidāmiem lieliem notikumiem iztēlē nepārtraukti “tinas”
visdažādākie notikumu attīstības varianti, bieži vien ar varbūtējiem
sarežģījumiem.
Sāk
pārdzīvot notikušo, kad briesmas jau garām. Pēc notikumiem atmiņās nepārtraukti
“tinas” pats notikums ar neskaitāmiem varbūtējiem iznākumiem. Viss beidzās
labi, bet varēja būt sliktāk. Nākamajā reizē tas būs jāņem vērā.
DRAIZERS
Attiecību
ētika: Cenšas izvairīties no strīdiem, nepieļauj
familiaritāti. Kritiski vērtē citu attiecības, bet savu viedokli pauž reti. Ja
par kādu ir izteicis spriedumu, tad reti to maina, jo visbiežāk tas veidojas
pamazām, pēc ilgāka laika. Viņš ir cilvēks ar augstiem ētikas ideāliem.
Viedoklis par otru bieži vien ir atkarīgs no šī cilvēka tikumiskajām īpašībām.
Spēj piedot mazus netikumus, bet aktīvi nosoda galēju amorālību un pārmērības.
Pieprasa visās jomās ievērot mērenību.
No
uzbāzīgiem tipiem turas pa gabalu. Netīk lielas ļaužu masu pulcēšanās vietas.
Patīk atpūsties savu cilvēku kompānijā, jo tad izjūt, ka drīkst atbrīvoties.
Ģimenes
cilvēks, viņu tracina svešu cilvēku atrašanās paša mājā. Ārkārtīgi necieš
nekārtību un netīrību. Nevēlas parādīties cilvēkos netīrs, neglīts un sliktā
fiziskā formā. Virtuozs skaistuma radītājs, tiecas pēc estētiskas vides, ap
māju tiecas veidot skaistu un sakoptu dārzu. Cenšas īstenot savu vēlēšanos, lai
tam būtu visskaistākā māja un viskārtīgākā ģimene.
Jūt
žēlumu pret slimajiem, atkarīgajiem, nabadzīgajiem un dzīves atstumtajiem.
Tādiem viņš vēlas palīdzēt kaut kā konkrēti: pabarot, izārstēt, palīdzēt
pārvarēt krīzi. Uzskata, ka bezdarbniekus un vājus cilvēkus vajag “sapurināt”,
nevis izdabāt tiem, taču bērniem, pensionāriem, daudzbērnu mātēm vajag
palīdzēt, un viņš ir gatavs cīnīties ar tiem, kuru dēļ radušies maznodrošināto
slāņi.
Racionālisms: Cenšas
izvairīties no negaidītā, laikus gatavojas visiem neparedzētiem
apstākļiem. Ir noskaņots lēmumus pieņemt ātri, taču ne pārāk strauji un
impulsīvi. Jebkuru nopietnu lēmumu vispirms rūpīgi apdomā. Gan steiga, gan
pārāk ilga gatavošanās un gaidīšana rada nervozitāti. Tiecas visās jomās
ievērot mērenu vienmērīgu ritmu. Nesteidzas un nevelk laiku garumā. Darbus
neatliek uz vēlāku laiku, bet neko nedara arī steigā un pēdējā brīdī.
Vienmēr
patur laiku rezervē, lai varētu pabeigt iesāktus darbus. Vienmērīgi saplāno
veicamos uzdevumus, lai to izpilde iekļautos laika termiņos. Kamēr nav
pabeidzis vienu darbu, neuzsāk citu, taču, tiklīdz laiks iztecējis, noslēdz
darba posmu, lai pārietu pie citiem ieplānotajiem pienākumiem. Veiksmīgas laika
plānošanas rezultātā darbus parasti izdodas veikt bez steigas, iekļaujoties
vajadzīgajā laikā.
Viņu
ļoti baida diskomforts, kas ir neizbēgams, pārkārtojoties jauniem dzīves
apstākļiem. Viņš uzskata, ka jādara nevis tas, kas patīk, bet tas, kas
vajadzīgs. Ir ļoti taupīgs. Kur saimnieko, tur naudas vienmēr pietiek, ir
iekrājumi nebaltai dienai vai ilgi kārotiem lieliem pirkumiem.
Varas
sensorika: Spēcīga miesabūve, plati pleci, laba veselība, fiziski
izturīgs. Vaļasprieki bieži saistās ar fiziskām aktivitātēm. Praktisks, izmanto
visu, kas atrodas viņa teritorijā un spēj novērtēt visu, kas būs noderīgs.
Parasti turpina aktīvu, darbīgu dzīvi vēl ilgi pēc aiziešanas pensijā. Ātri
veic darbietilpīgus pienākumus, lai ilgāku laiku pie tiem vairs nevajadzētu
atgriezties. Nepārtraukti meklē, ar ko nodarboties, jo darbs viņam ir
zāles pret daudzām kaitēm.
ROBESPJĒRS
Strukturālā
loģika: Uzvedības maniere savaldīga un atsvešināta. Māk
sistemātiski izklāstīt savas domas, analizēt jebkuru parādību. Māk un mīl radīt
sistēmu, metodiku, klasifikācijas, nodalīt galveno no otršķirīgā. Tiecas pēc
loģiskas harmonijas un kārtības savā uzskatu un pētāmo jautājumu sistēmā.
Detaļas sasaista ar veselo. Cenšas uzlabot, papildināt nepilnīgas teorijas,
idejas vai izstrādnes, ņem vērā arī alternatīvas. Neatlaidīgi pilnveido citu
neizstrādātos sistēmas atzarus, ja tie viņu interesē.
Patīk diskutēt.
Taču tad, ja viedokļi nesakrīt, stūrgalvīgi paliek pie sava un neatlaidīgi
cenšas pārliecināt oponentu par savu “taisnību”. Parasti savos spriedumos ir
nesatricināms. Aizstāvot savu viedokli, var kļūt kategorisks. Kaut arī pašam
liekas, ka vadās no ārējiem faktoriem, viņa spriedumos galvenā ir personiskā
pārliecība.
Racionālisms: Uz
tikšanos un dažādiem pasākumiem ierodas precīzi un lepojas ar savu
punktualitāti un organizētību. Plāno ne tikai savu darba dienu, bet arī
atpūtu. Māk aprēķināt, cik laika būs nepieciešams, lai darbu veiktu
precīzi termiņā, atrodot pašu optimālāko tempu. Savā rīcībā vadās pēc
augstām tikumības normām, taču to neafišē. Viņam ļoti dārgas ir jau
izveidojušās, ierastas attiecības, pie kurām ietiepīgi turas.
Spēcīgi
attīstīta taisnības izjūta, kas viņam mēdz būt svarīgāka par personīgajām
interesēm. Darbā ir precīzs, skrupulozi izstrādā detaļas, tāpat vien
nevienam neuzticas, pārbauda gan sevi, gan partnerus. Vienmēr cenšas
pabeigt līdz galam to, ko iesācis.
Iespēju
intuīcija: Intereses vairāk vērstas uz kopējām universālām
likumsakarībām. Dziļi izprot lietu un parādību būtību, māk starp atsevišķiem
faktiem saredzēt kopējās likumsakarības. Prāto nepiespiesti, radoši,
neatkarīgi demonstrē paša atklātos paradoksus. Tendence pētīt abstraktus
jautājumus un nodarboties vairāk teorētiski. Visu izpēta pamatīgi, cenšas
izprast objektīvās pasaules uzbūvi. Spēj rast nestandarta risinājumus savam
uzdevumam, tikt galā ar miglainām problēmām, intuitīvi meklējot slēptās
saiknes, faktu trūkumu aizstāj ar iztēli.
Parasti
nav pietiekoši mundrs, biežāk nekā pašam gribētos atrodas pusatslābinātā
stāvoklī. Neraugoties uz čaklumu, Robespjēram grūti pildīt rutīnus darbus. Nav
pārliecināts par savu fizisko stāvokli un veselību. Viņu nomāc nepieciešamība
nodarboties ar sadzīves organizēšanu, ērtību radīšanu, kārtības uzturēšanu
vajadzīgajā līmenī. Patīk darbi, kas tiek izpildīti automātiski un netraucē
viņam domāt.
Reizēm
apzināti dzīvo vientulībā, lai neviens netraucētu gremdēties savā domu pasaulē.
Ar citiem cilvēkiem ietur attālinātu psiholoģisko distanci, kuru apkārtējie var
uztvert kā vēsumu. Savu privāto dzīvi citu acīm slēpj. Ikdienā ir
pieticīgs, samierinās ar minimālām ērtībām, dzīvo vienkārši un askētiski.
Ģērbjas neuzkrītoši, bieži vien konservatīvi, patīk pustoņi un vienkārši
modeļi.
MAKSIMS
Strukturālā
loģika: Iegūto informāciju sistematizē, “saliek pa plauktiņiem”.
Augstu vērtē sistematizētu informāciju, objektīvu analīzi un māk to izmantot.
Mīl precīzus un skaidrus formulējumus. Iedziļinās visās detaļās, pamanot arī
sīkumus. Tur kārtībā dokumentāciju, mīl precizēt faktus, labprāt informē tos,
kuri vēršas pie viņa sakarā ar kādām instrukcijām vai noteikumiem.
Pārāk
tuvu un pārāk dziļi sevī nevienu neielaiž. Ir priecīgs, ja izdodas uzturēt
labas attiecības ar cilvēkiem, ko ciena. Ne vienmēr izprot citu cilvēku
vajadzības, it īpaši, ja tie nelīdzinās viņam pašam. Noslēgts, ne pārāk cenšas
dalīties savos iespaidos ar apkārtējiem. Viņa jūtas un vērtējumi ir diezgan
skarbi, gandrīz vai “melns – balts”.
Racionālisms: Pauž
precīzus, noteiktus, skaidrus, labi pārdomātus ieteikumus un vērtējumus. Ja
Maksims par kaut ko ir pārliecināts, tad viņu ļoti grūti no šīs pārliecības
novirzīt vai izraisīt viņā šaubas. Turas pie noteiktas sistēmas un kārtības.
Mājās katrai lietai te ir sava vieta. Necieš, ja kāds bez atļaujas aiztiek viņa
lietas, jauc viņa noteikto kārtību. Visam gatavojas jau iepriekš, jo
necieš ekspromtus.
Strādā
ar atbildības sajūtu un to pašu prasa no citiem. Patīk, ja partneris piemērojas
viņa praktiskajam un stingri reglamentētajam dzīvesveidam. Stingri turas
pie sava pasaules skatījuma. Draugus izvēlas, balstoties uz uzskatu
sakritību. Mīl audzināt un lasīt morāli.
Varas
sensorika: Izturīgs un mērķtiecīgs. Piespiež sevi darīt arī to, kas
nav interesanti, bet vajadzīgi. Izšķirošos brīžos reaģē operatīvi un nezaudē
galvu. Ja ir aizņemts ar interesantu darbu, var būt fenomenāli izturīgs.
Spēka un veselības viņam pietiek gandrīz vienmēr, kaut gan nereti pieviļ paša
pārgalvīgā un nevērīgā attieksme pret savu ķermeni.
Prasīgs
pret sevi un padotajiem. Kontrolē savu rīkojumu izpildi. Ir diezgan
nepielūdzams vadītājs. Pašu Maksimu salauzt nav viegli. Prasa, lai padotie
darba laiku strādātu ar pilnu slodzi, bet, ja vajag, arī virsstundas. Būdams
apveltīts ar milzīgām darbaspējām un apbrīnojamu izturību, Maksims neizprot to,
ka kādu citu viņa noteiktais darba režīms var “nokaut”.
Necieš,
ja viņam apkārt slaistās pusaizmiguši cilvēki, Maksimam gribas tos kaut kā
sapurināt, noslogot. Necieš negatīvo emociju spiedienu – raudāšanu, kaprīzes.
HAKSLIJS
Iespēju
intuīcija: Nereti spēj diezgan precīzi paredzēt notikumu attīstību
nākotnē. Viegli visu iemācās, jo ātri uztver lietas būtību. Vērīgs, zinātkārs,
interesējas par visu neparasto un noslēpumaino. Viņa domāšana un uztvere ir
nenofiksēta, skatiens klīstošs uz visām pusēm, bet tas ļauj pamanīt “visu
uzreiz”. Uzmanību nepārtraukti piesaista apkārt notiekošais. Fakti neapzināti
virknējas viņa prātā un ļauj redzēt situāciju kopumā.
Uztvertā
ir tik daudz, ka periodiski gribas pabūt vienam, lai sakārtotu domas un
izlemtu, kā rīkoties. Spēj pārsteigt ar ļoti vispusīgām zināšanām, erudīciju,
un pie mazākās nepieciešamības labprāt uzkrātajā informācijā dalās ar citiem.
Nepacietīgs, atliek malā neinteresantus sīkumus un tiecas pēc jaunā,
aizraujošā. Viņam nepatīk iepriekš gatavoties, paļaujas uz savu spēju
improvizēt. Pie visa kā ķeras ar lielu entuziasmu, taču, ja tas uzreiz
nepadodas, tad iesākto pabeidz ar grūtībām.
Svešā
sabiedrībā vēlas radīt stipras gribas, neatlaidīga un pārliecināta cilvēka
iespaidu, taču tas ir tikai iespaids, kas gaist, saskarsmei kļūstot ciešākai.
Patiesībā viņam mēdz pietrūkt spēka un intereses saņemties, lai paveiktu
nepieciešamo. Šķiet, ka viņš varētu sasniegt daudz vairāk, ja viņu pa laikam
nepārņemtu iekšējs apātijas stāvoklis, gribasspēka trūkums un enerģētiski
kritumi.
Iracionālisms: Nespēj
labi strādāt dzelžainas sistēmas un daudzu ierobežojumu ietvaros. Pretojas
aizspriedumiem, visam, kas ierobežo viņa brīvību. Nepatīk ievērot standartus,
izvairās no vienveidības – cenšas izdarīt savādāk, ieviest jauninājumus. Necieš
formalitātes, mīl sarunas neoficiālā līmenī. Var darīt visu, ja vien tas viņam
ir interesanti. Ja darbs ir neinteresants vai liekas bezjēdzīgs, garastāvoklis
pasliktinās. Nogurst no rutīnas, viņam nepieciešama nepārtraukta jaunu iespaidu
maiņa.
Interese
par citiem cilvēkiem rodas spontāni, it kā garāmskrienot, toties tūlīt pat
emocijas pārņem spilgta izjūtu gamma. Taču viņam grūti koncentrēties uz kaut ko
vienu, pēc spontānas emocionālas satuvināšanās viņš pēkšņi var zaudēt interesi.
Satuvināšanās mirklis paliek spilgtā atmiņā, taču daudzveidīgā dzīve rit savu gaitu,
nāk arvien jauni notikumi gluži kā ceļojumā apkārt pasaulei.
Attiecību
ētika: Viegli uztver otra raksturu, rīcības motīvus, pat sūtību,
jūt, ko no kontakta ar šo cilvēku varētu iegūt. Īpaši labi izprot sarežģījumu
iemeslus attiecībās. Pēc atsevišķām frāzēm, balss intonācijas, mīmikas un
uzvedības īpatnībām atpazīst cilvēka iekšējo motivāciju, saprot, kādi ir viņa
nodomi. Ar atvērtību un labvēlību izraisa uzticēšanos. Vienmēr meklē savā dzīvē
saskaņu un harmoniju, vispirms jau attiecībās. Nosoda rupjus, neaudzinātus
cilvēkus, pats cenšas būt taktisks un laipns.
Pats
neko neuzspiež, bet cenšas pārliecināt. Nepretendē uz līdera lomu, cenšas būt
“pelēkais kardināls”. Teicams popularizētājs, ja ar kaut ko aizrāvies,
izteiksmīgi prot to reklamēt. Prot atbalstīt citus, iedvesmojot tos uz
darbošanos. Ja pašam kaut kas apnīk, pamanās atrast kādu, kurš pabeigtu iesākto
bez viņa līdzdalības.
Emocionāls,
nereti – sentimentāls, jūtīgi reaģē uz antipātijām. No citu attieksmes
atkarīgas darba spējas, nākotnes plāni, attieksme pret sevi, ieskats par
pasauli. Ja kāds apber pārmetumiem, dvēseliski eksplodē vai ieslīgst dziļā
melanholijā. Rožainie plāni var mainīties ar dziļiem pārdzīvojumiem, bet
interesants jaunums, uzslava, jaunas iespējas ātri maina noskaņojumu uz labo pusi.
DONS KIHOTS
Iespēju
intuīcija: Viņam ir savs viedoklis jebkurā jautājumā. Redz
jaunu ideju un projektu iespējas. Interesējas par visu pēc kārtas, cerot
pamanīt kaut ko unikālu. Ātri atsakās no bezperspektīvām idejām un pārslēdzas
uz kaut ko jaunu. Daudzpusīgas intereses. Necieš rutīnu, ātri apnīk viss
pierastais un zināmais. Nemitīgi meklē kaut ko, kas būtu jaunas aizraušanās
vērts un ar ko šo interesi atkal varētu uzkurināt.
Doma
un fantāzija ir savā starpā vienotas un saplūdušas. Domājot fantazē, bet
fantazējot domā. Ātri aptver lietas būtību. Ja kāds kaut ko stāsta, tad daudz
ko saprot bez papildus paskaidrojumiem. Klausoties citu stāstīto, trūkstošo
informācijas daļu aizvieto fantāzija. Šī tipa pārstāvji sastopami
visdaudzveidīgākajās intelektuālajās nozarēs, taču tos interesē tikai nozares,
kuras ir savas attīstības sākumposmā, kurās ir plašas iespējas jaunatklājumiem.
Skolas
gados stundās bieži vien nespēj koncentrēties stundas tematam. Domas lido kādā
citā pasaulē. Toties pilnvērtīgi spēj apgūt jaunu mācību vielu, ja par to
iepriekš ir padziļināti lasījis. Lai saprastu lietas būtību, nepieciešams to
pārdomāt vienatnē, atslēdzoties no citas informācijas uztveres. Kad lietas
būtību ir sapratis, tad spēj apgūt jaunu vielu paātrināti.
Diezgan
labi spēj pareģot notikumu attīstības pamattendences, jo uztver likumsakarības.
Interesējas par katastrofām, stihiskām nelaimēm, masveida cilvēku nāves
gadījumiem un citiem liktenīgiem notikumiem.
Iracionālisms: Ja
viņa dzīvi nebagātina un nepilda pozitīvās emocijas, Dons Kihots ilgi var
atrasties apātiskā stāvoklī. Viņam var būt straujas garastāvokļa un pašsajūtas
maiņas. Kustīgumu, dzīvesprieku nomaina nomāktība, vienaldzība,
nesabiedriskums, pilnīgs inertums un gulšņāšana.
Ir
regulārs kavētājs. Nereti nokavē vai aizmirst laikus izdarīt, ko solījis. Viņš
var periodiski būt gan pārāk nemierīgs un rosīgs, gan uzsvērti nesteidzīgs.
Dons Kihots dzīvo pēc savas laika izpratnes, pielāgojas laikam un izjūt, kādu
tempu diktē viņa iekšējais pulkstenis. Citiem bieži vien šo savu īpašību un
rīcību nespēj tā īsti izskaidrot.
Strukturālā
loģika: Spēj izskaidrot dažādu shēmu un struktūru savstarpējās
saiknes, salīdzināt dažādas sistēmas. Mēdz radoši konstruēt visādus modeļus un domās zīmē shēmas, kas reizēm kļūst par pašmērķi. Viņš visu dzīvē cenšas izprast un skaidrot ar shematisku konstrukciju palīdzību. Arī cilvēku attiecības un neveiksmes mīlas lietās tiek skaidrotas ar sarežģītu shēmu palīdzību.
NAPOLEONS
Varas
sensorika: Milzīga enerģija un pašcieņa. Uzvarošs, pārliecināts
skatiens, izteiktas līdera īpašības. Aktīvs, kustīgs, negrib griezt ceļu.
Pašpārliecināts, māk pakļaut cilvēkus savai ietekmei. Attīsta vētrainu, plašu
darbošanos, tiecas pēc vadošiem posteņiem. Māk dot jaudīgu enerģijas lādiņu,
radīt vienotības sajūtu kopēja, tālejoša mērķa vārdā. Labi orientējas
cilvēku īpašībās, ātri iemanās izkomandēt tos, kuri ir neizlēmīgāki un
mazāk pārliecināti. Smalki izjūt spēku samērus, ātri uztver, uz kuru var
izdarīt emocionālu spiedienu, bet kuru labāk neaiztikt.
Iracionālisms: Ja
kāds Napoleonu ir nokaitinājis, tad riskē dzirdēt no viņa ne mazums kritikas
par saviem defektiem un trūkumiem. Vienmēr atradīs, kur “piekasīties”, ja
kāds viņam būs sabojājis omu. Ja garastāvoklis pacilāts, ir dāsns līdz
izšķērdībai, bet ja nomākts, tad kļūst taupīgs līdz skopumam.
Reti
darbojas pretēji savām vēlmēm un vajadzībām. Ar finansēm rīkojas diezgan
brīvi, māk naudu nopelnīt un uzskata, ka var atļauties to arī tērēt. Jo
nodarbinātāks, jo mundrāks jūtas. Piemīt komersanta talants, viņa galvā
vienmēr rosās jaunas idejas.
Labā
garastāvoklī ir dzīvīgs, asprātīgs, ne vien izvairās otram bojāt noskaņojumu,
bet uzslavē, apbalvo, jo viņam patīk iepriecināt. Parasti labai pašsajūtai
Napoleonam nepieciešams tikai atbilstīgs novērtējums, lai apkārtējie būtu
pieticīgi savās prasībās pret viņu un kaut vai reizēm atzītu viņa talantus un
vērtību.
Neveiksmes
viņu no sliedēm neizsit, drīzāk mobilizē. Ja slodzes mazas, Napoleons
kļūst mazkustīgs, neapmierināts, sāk baidīties no slimībām, iespējamām dzīves
likstām, visu kritizē.
Attiecību
ētika: Iepazīstoties ar cilvēku, vispirms pievērš uzmanību viņa
ārienei un drēbēm. Kaut arī otra ārieni viņš vērtē rūpīgi, aizrāda reti, jo
nevēlas aizvainot, radīt sev nepatīkamas izskaidrošanās situācijas.
Zina,
kā rast izlīgumu ar pretiniekiem, ja tas ir viņa interesēs. Māk pateikt otram
to, ko viņš vēlas dzirdēt. Vispārliecinātāk jūtas lielā kompānijā. Viņa
attiecības ir nepastāvīgas. Ir ļoti neatkarīgs un ātri zaudē interesi. Strīdēties
un samierināties Napoleons prot labi. Pārraut nelabvēlīgi izveidojušās
personiskās attiecības viņam ir ļoti grūti. Viņš cenšas likt otram netieši
saprast, ka tas viņu vairs neinteresē jeb viņa uzvedība tam ir nepieņemama.
Patīk dalīties savos piedzīvojumos un pārdzīvojumos.
Rūpējas
par savu veselību, jo nepieļauj, ka varētu slikti izskatīties. Māk un mīl radīt
ap sevi svētku, svinīgu viesību atmosfēru. Zina, kā ciemiņus izklaidēt, priecē
ar savu bagāto izdomu, neļaujot garlaikoties tiem, kurus sapulcinājis.
Informāciju
uztver strauji, kopumā, bet ne pārāk dziļi. Ne vienmēr uzreiz uztver saņemtās
informācijas patieso būtību, tā radot pārpratumus. Spēj uzturēt sarunu par
jebkuru tematu, demonstrējot savas daudzpusīgās, kaut arī ne sevišķi dziļās
zināšanas – mazliet no visa kā, jo ir iemācījies orientēties daudzās nozarēs.
Ja
paziņa, pat ne pārāk tuvs cilvēks nokļūst nelaimē, Napoleons steidzas tam
palīgā, ziedojot to, kas būtu nepieciešams pašam – mantu, naudu, zāles utt.
Žēlsirdība Napoleonam nav tikai tukši vārdi. Ne visi Napoleoni rūpējas par
lielām ļaužu grupām, taču kāds, par ko rūpēties, viņam vienmēr ir. Jūt
atbildību par cilvēku, ar kuru ir kopā.
ŽUKOVS
Varas
sensorika: Azartisks, patīk mēroties spēkiem. Noskaņots uzvarēt par
katru cenu. Stingras izlēmības un nepārvaramas darbošanās alkstošs cilvēks.
Izlēmīgs un nepiekāpīgs, uzskata, ka pasauli valda spēks, pretdarbībai atbild
ar vēl lielāku spēku. Ātri aptver radušos situāciju un spēku izvietojumu. Jo
mērķis grūtāk sasniedzams, jo Žukovs vairāk to iekāro un ietiepīgāk pēc tā
tiecas. Spēj ļoti ilgi atrasties mobilizācijas stāvoklī. Jo bīstamāka
situācija, jo koncentrētāks, izlēmīgāks kļūst. Labprātīgi neatkāpjas un nemaina
savus plānus. Ļoti darbspējīgs, var ilgstoši strādāt bez atpūtas.
Uzklausa
visus viedokļus, bet izšķirošo vārdu patur sev. Necieš iniciatīvu no citu
puses. Cenšas runāt pašcieņas pilnā, svarīgā tonī. Runas maniere nemainīga
– mundra, optimistiska, vienmērīgi skaļa balss. Tonis visbiežāk pavēlošs, runā
īsiem teikumiem un sakāmo it kā noskalda.
Ciena
ietekmīgus un uzņēmīgus cilvēkus, bet personiskajās attiecībās labprātāk
izvēlas piekāpīgus un miermīlīgus indivīdus. Grūtās situācijās ir noderīgs
biedrs un palīgs, bez ierunām izdara, kas nepieciešams, piedāvā palīdzību pašu
smagāko darbu organizēšanā. Bet nevajag gaidīt no viņa psiholoģisko problēmu
risināšanu un žēlabu uzklausīšanu, Žukovs ar to nenodarbojas.
Iracionālisms: Tieksme
rīkoties pārsteidzīgi. Visu dara aizrautīgi un kaislīgi. Bieži dara vairākus
darbus vienlaikus. Viņa noskaņojumu viegli sabojāt. Reizēm negatīvās emocijas
izpaužas īslaicīgos niknuma uzliesmojumos, parasti tas notiek gadījumos, kad
kāds izjauc viņa plānus. Reti saprot, kādi ir viņa emocionālā stāvokļa īstie
iemesli. Cenšas “novilkt no debesīm uz zemes” pārāk sajūsminātas personas, kas
aizraujas ar nepiepildāmiem sapņiem.
Mēdz
apgalvot, ka ir taisnības pusē, atbalsta vienlīdzību, taču viņam ir gan savi
mīluļi, gan nemīlamie. Labi izturas pret tiem, kuri ciena viņa draugus un
iestājas pret viņa ienaidniekiem. Labas attiecības ar Žukovu saglabā tie,
kas viņa parupjo saskarsmes manieri uztver ar humoru.
Strukturālā
loģika: Labi zina savu tuvo cilvēku un kolēģu īpašības, māk
visus izkārtot tā, lai tie justos savā vietā un strādātu ar maksimālu atdevi.
Viegli ievieš un uztur kārtību haotiskā kolektīvā, kur strādā dažādi ļaudis.
Izteikumos
un rīcībā ir precīzs, pārliecināts par savu taisnību, nemēdz svārstīties.
Spriedumi kategorisks. Piemīt spēcīga, mērķtiecīga, “partijiska” loģika, kas
nav domāta filozofiskai prātošanai. Sarunā pirms atbildes mēdz nedaudz
sakoncentrēties, brīdi paklusē, lai aptvertu informāciju un dotu vispārdomātāko
atbildi.
HAMLETS
Emociju
ētika: Saskarsmē vērojams neliels teatrālisms, paaugstināta
emocionalitāte, izteiksmīga mīmika, žesti, skatiens, balss un izmeklēti vārdi.
Brīvi dzīvo savās jūtās un pārdzīvojumos, dramatiskas emocijas ātri pāriet
komiskās vai otrādi. Nervozs, impulsīvs, īsts ekspresijas meistars. Piemīt
aktiera spējas, izjūt nepieciešamību spēlēt, bieži vien tiecas pēc mākslas un
teātra gaisotnes. Labs orators, notikumus prot aprakstīt koši, dramatiski,
iespaidīgi, atklājot kaislību spriegumu un pārdzīvojumu dziļumu. Viņš iedvesmo
un iedvesmojas.
Pārvalda
plašu literāro vārdu klāstu, prot skaisti izteikties. Spēj rakstīt garas
tēlainām izjūtām bagātas vēstules. Mīlestībā atklāj krāšņas jūtu dzīles, prot
izteikt savas jūtas dzejā un mākslā.
Hamleta
emocijas ir ļoti spēcīgas, viņš tās izmanto, ietekmējot apkārtējos, un, tādā
veidā izlādējoties, nomierinās. Mēdz saasināt un dramatizēt
situācijas. Kustībās manierīgums. Gaita ātra un izmanīga. Runā daudz
patosa un poētisku akcentu. Māk aizraut klausītājus ar balss intonāciju spēlēm. Tērē
daudz laika un spēku, lai noslēptu savas negatīvās emocijas un neizdarītu kaut
ko nejauku.
Hamleta
problēma ir neprasme izvairīties no situācijām, kas sagādā ciešanas un
nepatīkamas izjūtas. Viņam ne vienmēr ir viegli iekļauties jaunā sabiedrībā,
izvairīties no nepatīkamas saskarsmes ar neinteresantiem ļaudīm. Tas rada lieku
notikumu dramatizēšanu. Gadu gaitā pārāk daudz negatīvo emociju var izraisīt
psihiskas krīzes un nervu sabrukumu. Visveiksmīgāk Hamletam izdodas izlādēt
uzkrājušās emocijas mākslā, dzejā vai mūzikā.
Racionālisms: Tēlam raksturīgs zināms
majestātiskums. Galvu tur piepaceltu, it kā skatās pāri visiem.
Skatiens centrēts uz priekšu tālumā. Vērtējumos raksturīgs pārmērīgs
principiālisms. Augstu vērtē doktora grādus, titulus, diplomus, ietekmīgus
amatus. Cilvēkus dala aristokrātiskās kategorijās. Lepojas ar izciliem radu
rakstiem.
Ir
pedantisks pret citiem kārtības ziņā – atnācis ciemos, ātri pamana nekārtību un
netīrību. Ja tādu neatrod, tad izturas ar cieņu, pretējā gadījumā var pilnīgi
zaudēt interesi par cilvēku, pie kā viesojas.
Laika
intuīcija: Nosliece uz mistisko, noslēpumaino, acīm neredzamo
pasauli. Spēj enerģētiski iedarboties uz citiem. Interesējas par maģiju un okultismu. Skolā Hamletam iemīļotākais
priekšmets bieži vien ir vēsture. Hamletu fascinē stāsti par senām impērijām, tempļiem, varenām pilsētām un zudušām civilizācijām.
Vairāk viņam patīk lasīt par ļoti aizvēsturiskiem laikiem. Modes
kolekciju veidošanā, dizainā un mākslā Hamlets ienes tālās pagātnes elpu. Kaut
ko ļoti aristokrātisku un mistiski noslēpumainu.
IGO
Emociju
ētika: Komunikabls. Pašsajūta rakstīta viņa sejā. Runīgs. Patīk
emocionāli un detalizēti kaut ko stāstīt. Ātri iekarst un ātri nomierinās. Viņa
rīcību un darba rezultātu ietekmē garastāvoklis, jūtas un vēlmes, daudz ko
izdara acumirkļa iespaidā.
Spēj
uz citiem emocionāli iedarboties. Savas jūtas virza, veido un kontrolē
apzināti, bet viņam grūti tās apvaldīt. No savām emocijām nekaunas, tās
neslēpj. Devīgi dalās gan savos priekos, gan nepatikšanās. Viegli runā par
jebkurām emocijām: mīlestību, bailēm, naidu, pārsteigumu, sajūsmu. Dīvains un
nesaprotams viņam ir tas, kurš ne par ko nesajūsminās, nepriecājas un
nepārdzīvo. Igo nespēj izturēt pazeminātas emocionalitātes stāvokli. Nemīl skeptiķus,
pelēkus, “bezgaršīgus” cilvēkus.
Kustīgs,
vienmēr ir ar kaut ko aizņemts, rosīgs, “vienos darbos un vienā skriešanā”.
Mēdz ģērbties ģērbties koši un efektīgi. Savu garderobi pastāvīgi maina, jo
iegādātās mantas Igo ātri apnīk. Skrupuloza estētiskā gaume. Ja redz otram
kādas estētiskas nepilnības, uzskata par savu pienākumu to pateikt. Igo
svarīgas ir ne tikai partnera intelektuālās spējas, bet arī viņa māka
ieinteresēt ar savu ārieni un eleganci.
Racionālisms: Ja
apkārt valda kārtība, ir noteikta sistēma, nav neskaidru jautājumu, Igo jūtas
mierīgs un pārliecināts. Sarežģītu informāciju saprot tikai tad, ja tā tiek
pasniegta skaidri sistematizētā formā. Mēdz būt konservatīvs, gadiem ilgi
saglabāt vienu un to pašu aizraušanos. Turas pie tradīcijām, augstu vērtē
ģimenes saites. Darba attiecībās ir uzstājīgs un diezgan pedantisks.
Sajūtu
sensorika: Labprāt piedalās viesībās un svinīgos pasākumos.
Viesmīlīgs, dzīvespriecīgs, māk uzņemt un izklaidēt viesus, cenšas tiem
piedāvāt bagātīgu, skaisti klātu galdu. Zina, ko uzaicināt, kā uzvesties, ko
pasniegt, lai radītu vajadzīgo iespaidu. Māk tirgoties, novērtēt lietu
kvalitāti un vienmēr zina, kur var nopirkt kaut ko ļoti labu. Patīk
gatavot ēst, garšīgi un daudzveidīgi ieturēties. Seko ēdiena kvalitātei un pasniegšanas
kultūrai.
Mīl
izsmalcinātas delikateses, garšām bagātus saldos ēdienus, vīnus un augļus.
Labprāt apmeklē restorānus un kafejnīcas. Ēšanā nav svarīgs kaloriju daudzums,
nemīl vienkāršus lauku ēdienus. Svarīga ir sajūtu izsmalcinātība, estētika,
pasniegšanas kultūra, interjers, noskaņa, mūzika fonā un emocionālā gaisotne.
Sadzīvē
mīl greznus interjerus ar skaistām mēbelēm, paklājiem, gleznām un dekoriem.
Krāsām jābūt skaistām, gaumīgām, ar smalkām toņu pārejām. Patīk mīksti
aristokrātiski dīvāni, spoguļi, smaržas, skaisti skati aiz loga. Arhitektūru
uztver kā mākslu, patīk skaistas senlaicīgas celtnes.
DŽEKS
Darbības
loģika: Ļoti dinamisks. Patīk riskēt. Viņu saista
nepārtraukta kustība. Džeka dzīve nozīmē darbošanos. Aizraujas ar dinamiskiem
sporta veidiem. Nespēj izturēt piespiedu gaidīšanu un bezdarbību. Iemīļotajam
darbam atdod sevi visu. Aktivizējas ekstremālās situācijās, uzskata par
savu pienākumu atrast izeju ne vien sev, bet arī savai komandai. Māk par sevi
pastāvēt. Drošs un bezbailīgs. Uzskata, ka cilvēkam jābūt neatlaidīgam un
apveltītam ar gribasspēku. Cenšas šīs īpašības izkopt arī sevī. Daba viņu
ir apveltījusi ar veselību un izturību.
Drošs un pašpārliecināts.
Bieži vien izvēlas ar risku saistītas profesijas, kur vajadzīgs prāts un asa
reakcija, pat agresivitāte. Noskaņots uz šķēršļu pārvarēšanu, tāpēc var
būt skarbs, netaktisks, pat rupjš. Viegli aizsvilstas un tikpat viegli norimst.
Viņa straujā daba citus biedē. Aktivizējas ekstremālās situācijās, māk par sevi
pastāvēt, gatavs jebkuru grūtību pārvarēšanai. Atpūtai bieži nepietiek laika.
Darbības cilvēks, neatliek savu lēmumu izpildi uz ilgu laiku.
Racionālisms: Nesaprot,
kā var darīt kaut ko, neapzinoties sekas. Necieš bezjēdzīgu rīcību un
nedarbojas pretēji saviem uzskatiem. Nemīl darboties bez iepriekšējas
sagatavošanās. Pirms došanās riskantās ekspedīcijās rūpīgi visu sagatavo,
apģērbu, ekipējumu, drošības līdzekļus, naudu, medikamentus. Nedodas spontānā
ceļojumā uz labu laimi nesagatavojies. Ass pretinieks vieglprātīgai
bezatbildībai un naivai paļāvībai uz veiksmi. Izdošanās ir saistāma tikai ar
pieredzi, prasmi, rūdījumu un iepriekš sagatavotu plānu grūtību pārvarēšanai.
Laika
intuīcija: Mīl lasīt ceļojumu, vēsturisko vai fantastisko
literatūru, bagāta iztēle. Domās bieži atgriežas pagātnē, analizējot bijušos
notikumus, gūst pieredzi, cenšas atrast galvenās likumsakarības. Ātri pārvar
neveiksmes, visā atrodot dzīves sniegto mācību. Viņu interesē neparastas,
noslēpumainas parādības, mēģina tām atrast loģisku skaidrojumu.
Nepiešķir
īpašu nozīmi stingrai kārtībai ap sevi. Bet starp izmētātām lietām vienmēr
atrod to, kas vajadzīgs. Var dzīvot un strādāt diskomforta
apstākļos, bez ērtībām. Nav pārāk prasīgs ēdiena servēšanā un dzīvokļa
iekārtošanā. Tiecas pēc veselīga dzīvesveida, mīl atpūtu brīvā dabā pie
ugunskura, ar dziesmām ģitāras pavadībā.
ŠTIRLICS
Darbības
loģika: Enerģisks, neatlaidīgs, ar ļoti praktisku domāšanu, nemīl
dzīvot bez darba. Roku darbam ziedojas ar visu atdevi, darba spējas ir
gandrīz neizsīkstošas. Dzīves jēga pakārtota darbam. Bez darba sēdēt nav
spējīgs, vienmēr gatavs atkal darboties. Prot likt cilvēkam strādāt un
censties. Necieš ap sevi sliņķus, jo pats darbam atdod visus spēkus.
Ja
redz, ka kāds nespēj tikt galā ar darbu, kurš steidzami jāizdara, dara to
pats. Darbiniekos augstu vērtē profesionālismu un nevainojamas darba
iemaņas. Tikpat augstu visās jomās novērtē kompetentus cilvēkus. Balss tonī, kustībās un
ārējā izskatā jaušama pragmatiska vienkāršība. Runas tonis neizceļas ar
daiļrunību, mēdz runāt pārsvarā par praktiskām lietām. Apģērbā ir tieksme uz
tehnisku praktiskumu, lai būtu ērti strādāt. Sievietēm piemīt vīrišķīgas
iezīmes. Citiem palīdz mazāk ar vārdiem, vairāk ar darbiem. No vārdiem un
runāšanas cenšas ātrāk pāriet uz darīšanu.
Racionālisms: Demonstrē
organizētības paraugu, nespēj darboties “uz dullo”. Rūpīgi sagatavo darba
vietu, instrumentus, materiālus. Ikvienu darbu, ko iesāk, cenšas pabeigt līdz
galam. Veicot jebkuru darbu, nepaļaujas uz veiksmi, improvizāciju,
impulsivitāti, negaida iedvesmu, paļaujas tikai uz savām rokām, un to, ka laikā
jāuzsāk un neatlaidīgi jāstrādā. Labprāt pamāca citus, kā dzīvot prātīgi
un lieki netērēt savas rezerves. Ir bezgala prasīgs pret sevi un ne mazāk pret
citiem. Uzskata, ka apbalvojumus pelnījuši tikai tie, kuri visu izdarījuši
pamatīgi un pēc labākās sirdsapziņas.
Sajūtu
sensorika: Enerģija koncentrējas plaukstās, kas dod iespēju sajust
priekšmetus un darbarīkus. Spēks koncentrējas rokās ilgstoši, tādēļ vienmēr
tiek uzturēta darbam nepieciešamā enerģija. Tāpat spēks koncentrējas visā
ķermenī, kas dod iespēju stabili stāvēt uz zemes un izturēt ilgstošas slodzes.
Brīvajā laikā arī ir vēlme
kaut ko meistarot vai darboties ar rokām, tikai mierīgākā tempā. Sievietes
labprāt gatavo un darbojas ar saimnieciskiem darbiem. Saviem tuviniekiem
nodrošina pārticību. Viņam nemēdz būt tukši plaukti vai tukšs ledusskapis.
Vienmēr atceras, kādi papildinājumi jāiegādājas.