Vai sajūtu sensorikai ir kāds sakars ar auguma apjomu un miesasbūvi? Atbilde ir atkarīga no tā, ko cilvēks saprot ar jēdzienu sajūtu sensorika. To var uztvert kā teorētisku aspektu, kas skaidro tādas lietas kā gaumi, krāsu izjūtu vai smaržas. Izpratnes variāciju ir daudz, vienā izpratnē var atbilst, bet citā neatbilst. Lai tiktu skaidrībā, ir jāmēģina saprast, kādā veidā varētu būt šī saistība. Kā to izskaidrot.
Apaļīgās un kalsnās auguma formas varbūtēji var saistīt ar dažādām psihes funkcijām, kuras konkurē un tiecas uz dinamisku balansu. Ja cilvēks paliek pārāk kalsns vai korpulents, tas varētu liecināt par kādas psihes funkcijas pārmērīgu pārsvaru. Miesasbūves apjoms ir atkarīgs no ēšanas, dzīvesveida un hormoniem. Lai pierādītu, ka psihes funkcijām ir saistība ar ēšanu un hormoniem, tad ir jāpierāda arī saistība starp psihi un fizisko organismu.
Pats jēdziens "psihes funkcija" ir apstrīdams, taču pieņemsim, ka runa ir par darbību, kura izpaužas ar kādām specifiskām "funkcijām". Ja runā par funkcionalitāti, tad tur var būt runa par kādu regulējošo mehānismu. "Piespied pogu" un kaut kas darbojas. Regulācija notiek smadzenēs, taču pašas smadzenes nav atrautas no organisma. Pats vārds "psihe" te varētu arī nebūt, jo sajūtu sensorika varētu arī bez tās iztikt. Ir sajūtas, receptori, sensorie signāli, kuri nāk no ķermeņa. Smadzenēs šie signāli tiek analizēti.
Izdalot atsevišķi sensoro tipu, tas nozīmētu arī to, ka šis tips vairāk uztver signālus ar savu ķermeni. Tai pat laikā tas nav "jūtīgais tips", kurš spontāni reaģē uz jebkuru kairinājumu. Sajūtu tips uztver vairāk sajūtu, tā ir izjūta ar visu ķermeni, ne tikai atsevišķos punktos. Tā ir kā iegremdēšanās siltā vannā, sajūtas aptver visu. Pie šīm sajūtām ir pierasts, tās kļūst pašsaprotamas.
Runājot par sajūtu tipu, nevar izdalīt tikai kādu vienu sajūtu veidu. Tikai smaržu vai tikai sajūtas ar ķermeni. Sajūtu tips uztver vienmērīgā apjomā visas iespējamās sajūtas no reālās situācijas. Tiek sajustas lietas ar plaukstām, kāju pēdas jūt pamatni, ķermenis jūt apģērbu, sēžamo pamatni un klimatu. Iekšējie orgāni arī jūt savas sajūtas. Šo visu kopējo sajūtu papildina smarža un garša.
Tā visa ir reālā situācija, taču bieži vien realitāte ir garlaicīga un pelēka. Iztēle sajūtu tipam arī ir ļoti reālistiska, ar visām smaržām, garšām un klātbūtnes sajūtu. Psihes līdzdalība sākas tieši iztēlē. Reālajā situācijā ir tikai sensorās sajūtas, iztēlē jau dominē psihes darbība ar savām funkcijām.
Tāpat pretstatā izdalītais intuitīvais tips izjūt sajūtas un realitāti. Kā esmu ievērojis, tad intuitīvais tips ļoti labi spēj sajust noteiktas vienas atsevišķas sajūtas. Viņš var būt šajās sajūtās meistars un speciālists, bet citas sajūtas ir vājāk izteiktas. Intuitīvajam tipam var būt ļoti laba smaržas izjūta, bet vāja sajūta ar ķermeni. Vai otrādi, laba sajūta ar ķermeni, bet vājākas citas sajūtas. Intuitīvajam tipam biežāk raksturīgas nepatīkamas sajūtas, diskomforts, neirotiskas reakcijas.
APAĻĪGA MIESASBŪVE
Kādā veidā sajūtas var ietekmēt miesasbūves apjomu? Ēšana ir sajūta, taču vienpusīga. Apaļumus veido tauku slānis. Līdz ar apaļumu apjomu mainās ādas sajūtas. Kalsna āda ir neirotiski jūtīgāka, apaļumi ir izjūta ar amortizāciju, sajūtu signāli izplūst. Apaļīgs ķermenis pat ir mazjūtīgāks, jo tauki tušē sajūtas, taču šīs sajūtas ir patīkamākas, ķermenis jūt komfortu.
Lai pieaugtu apaļumi, ir nepieciešams atslābums, miers, laiskums. Stress padara kalsnu. Tauku slānis pieaug, ja reālajā situācijā ir miers un patīkamas sajūtas. Siltums, jauka noskaņa, bezrūpība, komforts. Bieži vien cilvēkos apaļīgi cilvēki ir aktīvi un darbīgi, šajos brīžos tauku slānis drīzāk dilst. Tauku slānis pieaug mājas miera apstākļos. Lielā mērā apaļīgos var dēvēt par "mājas cilvēkiem".
Sajūtu sensorika ir izdalīta kā intraverta funkcija, kura darbojas izolētā vidē, mājas mierā. Arī darbs var būt sēdošs, pavisam mierīgs, bez stresa. Dienas ritms ir palēnināts, sajūtas ir vairāk siltās un mājīgās telpās. Turklāt šīs sajūtas ir pavisam ikdienišķas. Tauku slāni palielina šis palēninātais ritms, mazkustība.
KALSNIE SENSORIE
Kādēļ diezgan daudzi sajūtu tipi ir kalsni, bet intuitīvie tipi apaļīgi? Šādi novērojumi vedina izdarīt kategoriskus secinājumus, kuros dominē viedoklis, ka tipam "nav nekāda sakara" ar miesasbūvi.
Apaļīgu miesasbūvi var saistīt ar sajūtu sensoriku, bet ne ar tipu kopumā. Ja cilvēkam kāda no dominējošajām psihes funkcijām ir sajūtu sensorika, tā var dot noslieci uz apaļīgu aptaukošanos. Šī funkcija psihi un organismu flegmatizē, vedina baudīt mieru un komfortu. Tas vairāk ir tad, ja sajūtu sensorika ir dominējošā. Racionālajiem tipiem sajūtu sensorika tiek aizēnota, kas var dot noslieci kalsnas miesasbūves virzienā.
Ja tipam dominē emociju ētika vai darbības loģika, šīs psihes funkcijas organismu aktivizē, padara darbīgu, enerģisku. Aktivitāte aizēno laiskumu, tauki izlietojas rīcībā, tie dilst. Ķermeņa apjoms paliek slaidāks. Ja emociju ētika vai darbības loģika aktivizējas pārmērīgi, tad kalsnums pieaug, sajūtu sensorika var tikt vēl vairāk aizēnota.
APAĻĪGIE INTUĪTI
Ir viena daļa intuitīvo tipu ar apaļīgu miesasbūvi. Kā to skaidrot? Arī intuitīvajam tipam aptaukošanos veicina mājas miers, bezrūpība, komforts. Dzīves ritms ir palēnināts, ikdiena paiet flegmatiskā nesteidzībā. Tā pati sajūtu sensorika vedina baudīt, taču neveicina radīšanu. Apaļīgs intuīts ir sajūtu sensorikas patērētājs, bet nav radītājs ar šo funkciju.
Apaļīga intuitīvā tipa sieviete ir jutekliska, viņai patīk glāsti un pieskārieni, taču viņa ir slikta saimniece, nepraktiska, maz gatavo. Sajūtu sensorikas pietrūkst plaukstās, šī funkcija aktivizējas tikai kādā atsevišķā virzienā. Sieviete ar dominējošo sajūtu sensoriku arī ir jutekliska, viņai patīk glāsti, komforts, mājas miers, taču viņas sajūtu sensorika ir aktīvāka plaukstās, viņa labprāt dara roku darbu.
Gints Veiss
Gints Veiss