Viņa uzskata sevi par civilizācijas dāvanu. Viņas garīgais spēks spēj pagriezt zemi un uzlabot visus esības aspektus. Viņai patīk klausīties, kā jūs runājat par to, cik viņa ir ārkārtīgi laba māte. Pati labākā. Kā viņa ir pūlējusies, darījusi visu iespējamo: “Visi mani novērtē. Es nezinu nevienu, kas mani nenovērtētu. Visi mani vērtē ļoti augstu, jo es savu uzdevumu izpildu labāk par citiem.” Viņa agresīvi aizstāv savu ekskluzivitāti līdz pat savai nāvei.
Narcistiskajai mātei visos jautājumos ir taisnība: “Visam vajadzētu būt tā, kā es uzskatu par pareizu. Es nekļūdos, bet citi kļūdās vienmēr. Man ir tiesības kritizēt. Bet citiem mani - nē. Mana kritika jāuztver mierīgi, taču es nekad citu kritiku nepiedošu, jo man ir taisnība. Citiem jābūt pacietīgiem ar mani, jo man ir lielāka dzīves pieredze. Taču ir dabiski, ka es nebūšu pret citiem iecietīga, jo viņu dzīves pieredze ir nepietiekama. Viņiem vajadzīga mana palīdzība, jo es visu zinu labāk un daru labāk. Citi nekad nebūs labāki par mani, es visu vienmēr esmu darījusi labāk par citiem.”
Pirmo reizi par narcistisko māti sāku lasīt 2022.gada janvārī. Daudz materiālu par narcistisko māti bija krievu valodā. Februāra beigās atliku savu pētījumu malā. Taču pagājušajā gadā šie pētījumi noderēja, lai saprastu Krievijas sabiedrībā dominējošo domāšanu. Tālāk ir tulkojumi no dažādiem avotiem, kuri sakrīt ar reāli pieredzētām situācijām dzīvē.
Mākslīgi konflikti. Dzīvojot kopā ar narcistisku māti, konflikti rodas no nekā. Tā ir tendence piesieties un provocēt. Periodiska mijiedarbība ar konfliktējošu objektu uztur viņā iekšējo spriedzi, noturot cīņas pozīcijā un atdzīvina viņā eiforiju. Daudz provokāciju, situāciju, kas rada vainas sajūtu, un zemtekstu, kuru patiesā jēga ir jāuzmin. Runa mēdz būt augstprātīga, lielīga, citus noniecinoša. Sarkastiski joki. Kādā brīdī viņai uznāk slikts garastāvoklis, viņa kādu no saviem līdzcilvēkiem nosauc par muļķi vai nejēgu. Tāpat vien, lai pasvītrotu, ka viņa ir “pati labākā”.
Savu trūkumu piedēvēšana citiem. Narcistiskā māte savus trūkumus piedēvē meitai. Māte piedēvē meitai savas sliktākās īpašības. Bērni tiek apmeloti, piedēvējot tiem pašas mātes sliktākās īpašības. Taču neatzīst, ka tā ir nomelnošana. Viņa noliedz, ka tie ir viņas pašas trūkumi, jo viņa ir cilvēks bez trūkumiem.
Nesamērīgi augstas prasības. Vispirms narcistiska māte bērnu noliek uz pjedestāla un apber ar uzslavām. No viņa daudz tiek gaidīts. Bērns ir īpašs. Tas nedrīkst likt vilties saviem vecākiem un darīs to, ko viņi grib. Ja bērns pilnībā attaisno mātes cerības, viņš kļūst par mīluli. Kad māti bērna sasniegumi neapmierina, tad viņu nomet no pjedestāla, sāk kritizēt, salīdzināt ar citiem. Meita cenšas būt vēl labāka, centīgāka, lai izpelnītos mīlestību un labu attieksmi, bet neiznāk. Lai ko viņa darītu, nekad nav pietiekami labi vai pareizi. Viņa netiek līdzi mātes uzliktajiem augstajiem standartiem. Tu centies, cik vien vari, bet māte tāpat nav apmierināta. Varēji vairāk, tālāk, augstāk, vairāk, labāk, izcilāk.
Pielīmēšana uz mūžu. Narcistiskai mātei raksturīga patoloģiskas emocionālas saiknes uzturēšana ar savu jau pieaugušo bērnu. Attiecības var ieslīgt dažāda veida emocionālajā vardarbībā, taču pieaugušie bērni ir stingri piestiprināta mātei un paliek viņas tuvumā, neskatoties uz to, ka māte turpina viņus mocīt un visādi sabojāt viņas dzīvi. Pieaugušie bērni pastāvīgi cenšas izrauties brīvībā vai ir pieķēdēti pie mātes ar pārliecību par savu nevērtīgumu, bezcerību, bezspēcību dzīves priekšā. Ar vainas sajūtu: “Es nevaru pamest mammu un pārvākties uz citu māju, jo mana māte audzināja, baroja, naktis negulēja.”
Nedod mieru arī dzīvojot atsevišķi. Savu bērnu patstāvīgas dzīves sākums mātes uztverē ir nodevība. Māte uzstāj, lai pieaugušie bērni pārtrauc atvaļinājumu, pamet darbu, atmet savus plānus, jo tieši tagad, šajā brīdī viņai ir nepieciešama viņu palīdzība. Vai doties atvaļinājumā uz 5 dienām? Ja nu kas notiks naktī? Visas 5 dienas sirdsapziņa mocīs, bet kā ir ar mammu? Narcistiska māte vienmēr vēlas, lai viņas pieaugušie bērni viņu apciemo, palīdz, dod naudu. Meita, kā likums, nevēlas viņu satikt, un, ja arī vēlas, tad pienākuma apziņas dēļ. Kad meita viņu neapciemo, nenāk, neraksta, tad viņa sāk kaunināt, vainot un censties saukt pie atbildības: “Galu galā es tevi pabaroju, audzināju, tagad tavs pienākums ir rūpēties!”.
Laulībā vai attiecībās mātei jābūt svarīgākai par partneri. Meitai jāieklausās mātes viedoklī, kas laulībā darāms, kādas attiecības veidot, ko teikt partnerim, ko prasīt un kā risināt konfliktus. Pēc nesaskaņām šādas mātes bērnam jāsazinās ar māti (bieži zvana pa telefonu) un sīki jāpastāsta par notikušo. Kopumā māte laulībā kļūst par trešo personu, caur kuru tiek kontrolētas visas attiecības pārī. Lai kaut kā saglabātu individualitāti, problēma tiek risināta ar noklusēšanu. Taču tas rada stresu, ka kaut kas atklāsies.
Prasme dzīvot. Narcistiska māte mīl bērnos tikai tās īpašības, kuras bērni ir pilnībā pārņēmuši no mātes. To skaitā arī nelietīgās īpašības, prasmi valdīt, apmelot, manipulēt, izmantot citus cilvēkus. Māte savas nelietīgās īpašības neuztver kā trūkumus, tā ir prasme dzīvot. Pēc viņas domām arī bērniem šīs īpašības būtu jāpārņem, lai tie “prastu dzīvot”. Toties māte nevar ciest bērnos tās īpašības, kuras nav nākušas no viņas. Arī visas pozitīvās īpašības, jo tās ir svešas. Visas pozitīvās īpašības, kuras nav nākušas no mātes, tiek noniecinātas.
Izlutinātais iekšējais bērns. Narcistiskā māte uzvedībā atgādina divus pretējus cilvēkus. Reizēm viņa ir barga un valdonīga, reizēm familiāra, pļāpīga un dzēlīga. Vienā lomā viņa ir noteicēja un vadītāja, otrā lomā kā ekscentriska dāmīte 13 gadu vecumā. Kad narcistiska māte lielīgi stāsta par sevi, dižojas, viņa runā kā iedomīga pusaudze. Viņa to visu iztēlē stāsta kādam lielajam Es, kuram ir vara. Mazais Es cenšas izpelnīties labvēlību no lielā Es. Iekšējais bērns cenšas apmānīt “lielo māti”. Mazais Es liekuļo, pielien, melo, apmelo, dzen intrigas, manipulē, nogrūž vainu uz citiem, cenšas kļūt par lielā Es mīluli.
Kad ierunājas “lielā māte”, tā ar visu bardzību vēršas pret iekšējā bērna konkurentiem, soda tos. Toties “lielā māte” dod dāvanas mazajam Es, bārsta tam komplimentus, slavē, lutina, ceļ uz pjedestāla: “Tu esi pats labākais, skaistākais, spējīgākais, gudrākais”. Pats šis iekšējais dialogs atgādina izlutināta bērna fantāzijas.
Reālajā dzīvē izlutinātais iekšējais bērns izmanto savu “lielo māti” kā smagsvara ieroci pret citiem bērniem un līdzcilvēkiem. Viņš ir mīlamais bērns, bet citi ir nemīlamie, kuriem nepietiek mīlestības. Narcistiska māte mīl šo savu fantāziju tēlu, kuru izlutina un izlaiž, bet mīlestības tiek krietni mazāk īstajiem reālajiem bērniem. Šie reālie bērni ir konkurenti viņas izlutinātajam iekšējam bērnam.
Mīlamākais bērns. Nav gluži tā, ka narcistiska māte mīl tikai sevi. Ja ģimenē ir vairāki bērni, tad narcistiska māte tiecas izraudzīties no tiem mīluli. Uz šo vienu mīluli māte projicē savu izlutināto iekšējo bērnu, veido ar to saplūsmi. Ja tā ir meita, viņa kļūst par mazo princesi. Taču šai meitai ir jākļūst par pilnīgu mātes iekšējā bērna kopiju. Māte meitu slavē, lutina, taču veido no viņas lelli. Meitai ir jādara tas pats, ko dara mātes iekšējais bērns. Ir jāslavē mātes lielais Es, jāpin intrigas, jāliekuļo. Tad māte varētu teikt: “Re, kā mana meita prot dzīvot, no viņas iznāks karaliene, kura ies mātes pēdās!”
Taču bieži vien mīlulis negrib iet mātes pēdās, pārmērīgās rūpes ir smacējošas, viņš cenšas izlauzties brīvībā. Tādā gadījumā mīlulis var kļūt par grēkāzi, bet māte var pārvērst par mīluli citu bērnu. Narcistiska māte savus bērnus nemīl dabiskā veidā. Viņa bērnus uztver kā savus sunīšus, bet viņa ir šo sunīšu saimniece. Sunīšiem ir jācenšas saimnieces labā, kāds sunītis būs mīlulis, bet citi būs mazāk mīlami, atstāti novārtā vai kļuvuši par nemīlamajiem.
Novārtā atstāšana ir vieglākais variants, kas dod ceļu uz patstāvību. Tomēr var gadīties, ka ģimenē nav neviena piemērota “troņmantnieka”. Tad māte var censties ar varu panākt, lai meita kļūtu par viņas kopiju. Audzināšana kļūst vardarbīga.
Grēkāzis. Ja ģimenē ir vairāki bērni, tad viens no tiem kļūst par grēkāzi. Uz mīluli narcistiska māte projicē savas veiksmīgākās īpašības. Šis bērns ir pats labākais, skaistākais, prasmīgākais. Toties uz grēkāzi māte projicē savus trūkums. Šis bērns ir pie visa vainīgs. Viņš ir neprasmīgs, nespējīgs, viņa dēļ notiek visas nebūšanas, zaudējumi, saslimšanas. Pati māte un mīlulis nekad ne pie kā nav vainīgi. Šī aina ir vienkāršota.
Mīlulis un grēkāzis vienā personā. Reālajā dzīvē mīlulis un grēkāzis var apvienoties vienā personā. Ja ģimenē ir divi bērni, katrs no tiem var būt mīlulis pa savam, tāpat grēkāzis pa savam. Mīluļa periodā māte bērnu slavē, ceļ uz pjedestāla. Viņš ir pats labākais. Taču kādā citā periodā māte to pašu mīluli nomet no pjedestāla, sāk nesaudzīgi kritizēt un nomelnot. Kad ir divi bērni ģimenē, mīluļa un grēkāža lomas var savstarpēji mainīties. Kad meita ir mīlulis, dēls var būt grēkāzis. Ja meita kļūst par grēkāzi, dēls var kļūt par mīluli. Tādā veidā bērni tiek sarīdīti viens pret otru.
Mīlestība - īpašnieciskums. Jeb māte - narciss
Нарциссическая семья. Родители нарциссы
Мать нарцисс: признаки и последствия
14 признаков того, что ваша мама — нарцисс