Vizītē pie psihiatra

Psihiatrijā ir pavisam maz tipu, taču ar tiem pietiek, lai raksturotu visus psihopātus un neirotiķus. Tiklīdz esi apsēdies pie psihiatra galda, ārsts jau pēc pirmā acu uzmetiena nosaka, kas tu esi par tipu. Šo viedokli pats vairs nevarēsi grozīt, tāds tas būs ierakstīts dokumentos. Galējas patoloģijas sliecas uz vienādošanos, visu tipu psihopāti ir spilgti atšķirīgi no citu tipu pacientiem, bet pārsteidzoši līdzīgi savā starpā. Tie ir iestrēguši savās galējībās un raksturo kādu vienpusīgu psihes stāvokli. Arī Jungs bija psihiatrs, tādēļ būtu interesanti salīdzināt, vai Junga sākotnējie pacientu novērojumi nonāktu pie tām pašām psihiatrijas grāmatās minētajām pazīmēm.

Dalījumu ekstravertos un intravertos spilgti ataino izturēšanās veids. Ekstraverts runā skaļāk, intensīvāk, vairāk žestikulē, sarunā tiecas dominēt, viņš ir uzbudināts. Intraverts runā mierīgi, kautrīgi, klusi un piesardzīgi. Psihiskajām slimībām mēdz būt uzbudinājuma periodi, kad pastiprinās ekstravertās īpašības, un depresīvi apātiskie periodi, kad pacients ir kluss, nerunīgs un sadrūmis.

Domātājs pie psihiatra stāstīs par visādām sistēmām un teorijām, kuras viņš neatlaidīgi attīsta, bet neviens viņu nesaprot un neņem par pilnu. Intraverts domātājs būs noslēgts tipāžs ar dīvainām kustībām, kurās atbalsojas kādas viņam vien zināmas sistēmas pazīmes. Psihiatrs viņu ieliks šizoīdu plauktiņā.

Ekstravertais domātājs arī būs šizoīds, tikai uzbudinājuma stāvoklī. Psihiatram viņš stāstīs par grandioziem atklājumiem un pasaulvēsturiskām idejām, kuras nekavējoties jāīsteno dzīvē, jo bez tām civilizācija aizies bojā. Citi cilvēki tikai liek šķēršļus viņa idejām, un varbūt psihiatrs spēs kaut ko darīt, lai šīs idejas tiktu realizētas.

Emocionālie tipi ar saviem emociju traucējumiem nokļūs neirožu nodaļā. Tur vieta būs arī sapņotājiem un fantazētājiem, kuri dzīvo spilgtā emocionālā iztēles pasaulē. Emocionālā tipa iztēle saistās ar cilvēciskajām attiecībām, mīlu, seksualitāti un daudzveidīgam izjūtām.

Sajūtu tips psihiatra redzeslokā nonāks kā ņeķītrs miesisku prieku baudītājs, kurš nelaiž garām nevienu iekārojamu objektu. Viņš biežāk būs avantūrists, naudas izšķērdētājs un alkoholiķis, kurš naudu nospēlējis spēļu automātos. Domāšana sajūtu tipam grozīsies pārsvarā ap to, kā iegūt jaunas sajūtas un baudas. Emocionālais sajūtu tips būs smaidīgs un omulīgs sārtvaidzis, kas tiek saukts par cikloīdu. Reizē tas nozīmē to, ka šim tipam raksturīgi viļņveidīgi uzbudinājuma cikli ar kāpumiem un kritumiem.

ŠIZOĪDI UN INTUITĪVIE DOMĀTĀJI

Šizoīdu kompānijā būs ļoti erudīti un gudri ļaudis, kuri radījuši mūžīgo dzinēju un zāles pret visām kaitēm. Visi šie tipāži spilgti ataino intuitīvā tipa būtību. Tai pat laikā psihiatrijas grāmatā ir teikts, ka šizoīdiem ir pavāja intuīcija, jo tie ir pārāk iegrimuši sevī un nejūt apkārtējo pasauli. Lai saprastu šo pretrunu, ir jārunā par vairāka veida intuīcijām, kuras savā starpā konkurē.

Pretstatā šiem dīvaiņiem ir “normāls” ikdienas cilvēks, kurš domā tikai reālas un sakarīgas domas. Un tas nozīmē, ka ikdienas cilvēkam ir mazizteikta intuitīvā domāšana, viņa intuīcija ir vairāk saistīta ar reālo pasauli. Intuitīvajam domātājam intuīciju ir aprijusi domāšana, bet tā ir zudusi realitātei.

Šizoīda domas ir vērstas uz iekšu, viņš dzīvo savā pasaulē un apkārtējā pasaule viņam neeksistē. Viņa intuīcija ir aizņemta ar iekšējo tēlu un sistēmu jaunradīšanu. Jungs to sauca par intraverto intuīciju. Pats Jungs savā domāšanā aktīvi izmantoja intraverto intuīciju, līdz ar to viņa darbi ir grūti saprotami, pārfilozofiski un leksikas ziņā balansē uz šizoīdo psihes traucējumu robežas.

Intraverto intuīciju var pielīdzināt Dekarta izdalītajai un Kanta tālāk attīstītajai intelektuālajai intuīcijai. Filozofu darbos var jaust šizoīdās leksikas plašumus, kas padara jebkura filozofa darbus grūti lasāmus un neizprotamus. Var teikt, ka jebkurā filozofijā būs klāt šī intravertā intuīcija. Pēc savas būtības precīzāk to varētu saukt par abstrakto intuīciju, jo radītajās domās ir klāt kāda ļoti sarežģīta abstraktā sistēma.

Intravertais psihes stāvoklis ir vērsts uz iekšu, tai pat laikā cilvēks nevar tā dzīvot pilnībā savā pasaulē. Viņam ir nepieciešama saite ar ārpasauli, citādi viņa domāšana kļūs arvien dīvaināka.

Izdalot ekstraverto intuitīvo domātāju, tomēr tā vien šķiet, ka tas ir tas pats intravertais šizoīds, tikai uzbudinātā stāvoklī. Psihiskie traucējumi mēdz noritēt ciklisku kāpumu un kritumu veidā. Šizoīdi ir mierīgi un savrupi cilvēki, kuri vienatnē risina savas idejas. Taču cik ilgi tā var kaut ko shēmot bez rezultāta? Kādā brīdī ideja iegūst rezultāta aprises un šis brīdis uzplaukst psihē kā lielā cerība uz pasaulvēsturisku atzinību un Nobela prēmiju.

Ļoti komunikabls intuitīvais domātājs var būt arī neatlaidīgs savu ideju popularizētājs. Viņš dara visu iespējamo, lai savāktu pēc iespējas lielāku atbalstītāju pulku, ir gatavs cīnīties par savām idejām. Pateicoties šādām pašreklāmas kampaņām, izdodas popularizēt masās jaunas zinātnes, kuras biežāk tomēr ir pseidozinātnes.

Šizoīdajos pētījumos parasti ir kāds patiesības grauds, kas dod pārsteidzošu atbildi uz kādu sen meklētu jautājumu. Labāk to spēj analītiķis no malas. Pats pētnieks ir pārāk aizrāvies ar jaunu teoriju konstruēšanu, viņš savus darbus nespēj novērtēt objektīvi. Popularizējot savas idejas, viņš neapzinās to aplamumu. Tādēļ popularizācija un ideju nešana tautā ir veiksmīga tikai tad, ja tās tiek stipri koriģētas, atmetot visu lieko. Arī pats pētnieks labāk spēj saprast savas kļūdas, atliekot domāšanu malā uz kādu laiku. Parasti derīgās idejas sastāda tikai nelielu daļu no kopējās radošās ideju masas.

SAPŅOTĀJI NEIRASTĒNIĶI

Intuitīvais emocionālais tips Junga piedāvājumā ir neirastēniķis sapņotājs, kurš dzīvo visu laiku iztēles pasaulē, daudz lasa, fantāzijā ir apceļojis pasauli, ir ticies iztēlē ar izciliem un interesantiem cilvēkiem, bet reāli viņš savas fantāzijas neīsteno dzīvē. Viņa domas tikai daļēji ataino reālo pasauli. Savās fantāzijās viņš izmanto faktus no realitātes, kurus saliek sev tīkamākā kārtībā, iztēlojas notikumus, kuri nekad nav bijuši, bet varētu būt iespējami.

Kāds sakars fantazēšanai ar intuīciju? Iztēlojoties notikumus, kādi vēl nekad nav bijuši, nākas pielietot prasmi it kā samontēt mākslas filmu no dokumentāliem kadriem. Šai filmai ir jābūt ticamai, it kā tā tiešām būtu bijis. Intuīcijas loma ir notikumu prognozēšanā. Var teikt, ka tā ir domāšana scenārijos.

Reālā situācijā šī intuīcija palīdz atšifrēt iespējamo tālāko notikumu attīstību. Iztēle emocionālajam intuītam ir tik spilgta, ka dažu sekunžu laikā viņam galvā jau ir izveidojusies daudzveidīgu varbūtību kolekcija. Atkarībā no emocionālā stāvokļa iespējamie notikumi krāsojas vai nu daudzsološi vai arī zaudējumiem pārpilni.

Ir tāds mazpazīstams jēdziens, ko sauc par varbūtisko prognozēšanu. Tā prognozē situācijas attīstību ar iztēli un vārdisko domāšanu. Domas aizsteidzas priekšā darbībai. Katrai situācijai ir vairāki risinājumi. Gaidāmajos notikumos vienmēr ir zināms nenoteiktības un nejaušības elements. Uz prognozējošiem jautājumiem mēs parasti atbildam: “Pilnīgi iespējams”, “neko noteiktu nevaru pasacīt’, “visticamāk, ka nē” un tamlīdzīgi. Vieni mūsu paredzējumi piepildās bieži, citi tikpat kā nepiepildās, citi piepildās reti.

Prognozējot notikumu tālāko attīstību, iztēle pārcilā visdaudzveidīgākos scenārijus. Jāpatur prātā, ka var gadīties arī vissliktākais. Taču nedrīkst aizrauties ar slimīgām fantāzijām, situācija ir jānovērtē ar prātu un domāšanu. Ja cilvēkam ir pārāk spilgta iztēle, viņš aiz katra krūma sāks gaidīt aplaupītājus un dzīvos vienās bailēs. Negatīvi scenāriji emocionalitāti tur nepātrauktā trauksmes stāvoklī.

Mājas apstākļos iztēle aizraujas ar pārāk daudzveidīgiem scenārijiem. Cilvēks sāk dzīvot nereālu dzīvi, kura tikai varbūtēji ir iespējama. Emocionalitāte rodas uz pašiedvesmas pamata, katrs iztēles scenārijs rada savus notikumus ar pārdzīvojumiem. Tas ir gandrīz tas pats, kas dzīvot romānu pasaulē vai televīzijas seriālos.

Ar varbūtējiem scenārijiem saistītā intuīcija nebūt nav intraverta, lai arī pats sapņotājs dzīvo pilnīgi izolētā pasaulē. Junga interpretācijā tā tiek saukta par ekstraverto intuīciju. Emocionalitāte ir cieši saistīta ar cilvēciskajām attiecībām, tādēļ emocionālā tipa iztēlē nepārtraukti darbojas kādi personāži. Iztēles notikumi pēc sava satura ir reālistiski, tādēļ to ticamai prognozēšanai nepieciešama reālistiska intuīcija.

Izmantojot iztēlē intraverto intuīciju, domāšana atraujas no reālās dzīves un kļūst fantastiska. Domu saturs var kļūt mistisks vai sirreāls. Ekstravertās intuīcijas radītās iztēles ainas vairāk sakrīt ar varbūtēji iespējamu realitāti un pēc satura vairāk atgādina piedzīvojumu romānu. Notikumi var būt pilnīgi aplami un nekad nebijuši, bet ļoti dzīvi un krāsaini, it kā tiešām dzīvē piedzīvoti.