Noteikti daudzi ir dzirdējuši, ka kaut kur smadzenēs ir tāda viela serotonīns, kura plašām lasītāju masām domātajā literatūrā tiek raksturota kā laimes pamatsubstance – jo vairāk mūsos ir serotonīna, jo priecīgāki esam. Tomēr lielākajai tā arī nav skaidrs, kas tas serotonīns tāds vispār ir.
Serotonīns regulē daudzus fizioloģiskos procesus organismā, ietekmē apetīti un libido, stimulē dziļākus smadzeņu darbības laukus, kas izjūtās izpaužas kā sapņi un fantāzijas. Ne vienmēr serotonīna pārpilnība vienlaicīgi nozīmē lielāku laimi. Pats serotonīns nebūt nerada prieka sajūtu, tas ir tikai palīglīdzeklis uzbudinoša stimula izkaisīšanai plašāk psihē un organismā. Jau kādus 50 gadus depresijas pētījumi lielāko akcentu liek uz serotonīnu, uzskatot tā trūkumu par galveno depresijas izcelsmē. Cenšoties aktivizēt serotonīnu ar antidepresantu palīdzību, pozitīvs efekts panākams tikai tad, ja izdodas sakombinēt zāļu un iekšēja garīga pacēluma vienlaicīgu mijiedarbību. Tukšā psihes stāvoklī serotonīna aktivizācija var izpausties ar galvassāpēm, uzbāzīgu spilgtuma sajūtu, vemšanu, bezmiegu un ēstgribas trūkumu.
Veicot materiālu darbu, serotonīna trūkumam nav izšķirošas nozīmes, jo materiālā darbā tiek vairāk nodarbināta lietišķa loģika. Loģiskā domāšana serotonīnu neizmanto, bez tā var iztikt. Serotonīna deficīts draud tad, ja cilvēks dzīvo vienmuļi, vienveidīgi, bezkrāsaini, ir pārspīlēti praktisks un visus dzīves sasniegumus cenšas sasniegt ar gribasspēku. Kad serotonīna pietrūkst, cilvēks var pilnvērtīgi strādāt, bet viņš nespēj optimistiski uztvert sava darba galamērķi. Depresīvus uzplūdus var uzdzīt tumšs un drūms laiks no novembra līdz februārim.
Ievērojama daļa cilvēku to uztver kā normālu parādību. Viņi strādā materiālu darbu, bet serotonīna izdalīšanās psihē tiek atlikta uz atpūtu un atvaļinājumu. Kad darbs veiksmīgi pabeigts, pieaug dzīvesprieks ar augstu serotonīna līmeni fantāziju un sajūtu pasaulē. Par slēptu serotonīna trūkumu liecina pārspīlēts darbaholisms, kad cilvēks daudz strādā, maz laika veltot izpriecām un citām dzīves baudām. Zaudējot panākumus darbā, atklājas slēptais serotonīna deficīts, tādēļ seko depresīva krīze.
Par serotonīna deficītu var liecināt liecināt bāli un vienmuļi sapņi miegā. Ja cilvēks vispār sapņus atceras. Par serotonīna līmeni liecina nevis sapņu saturs, bet to krāsainība. Krāšņi, taču nepatīkami sapņi liecina, ka serotonīna ir pietiekami. Arī tad, ja depresija attīstījusies pēc traģiskiem notikumiem, serotonīna smadzenēs vēl joprojām ir daudz. Serotonīna izsīkums iestājas pakāpeniski tikai pēc ilgstoša lēni ritoša psihes panīkuma.
Strādājot sieviete ikdienā vēlas saņemt regulāru mērenu izklaides devu neatkarīgi no darba rezultāta. Tas dod stimulu. Sievietes psihē serotonīnam ir lielāka nozīme. Serotonīns izjūtās saistās ar formas uztveri. Tā stimula radītās raksturīgākās īpašības ir krāsainība, pozitīvisms, nedomāšana ar prātu. Augsts serotonīna līmenis psihē nozīmē vēlmi pēc skaistuma, kura izjušana pagādā prieku. Kopumā vīrieši ikdienā kā stimulu daudz vairāk ekspluatē adrenalīnu, kas dod enerģijas pieaugumu. Lietišķā darbā fantāzijas traucē. Pēc dabiskām likumībām ir izveidojies tā, ka sieviete izvēlas darbu, kurā serotonīns kā stimuls ikdienā tiek ekspluatēts vairāk. Viņa jūtas jau slikti, kad serotonīns tikai nedaudz samazinās zem normas. Varbūt tā ir vairāk nekā vīrietim ikdienā, bet viņa tā vai tā jūtas slikti.
Sieviešu darba kolektīvos raksturīga palielināta pozitīvisma kultivēšana. Sievietes regulāri svin kopā svētkus, rīko kafijas pauzes, apber viena otru ar labiem vārdiem dzejā. Tādā veidā kolektīvā visām sievietēm serotonīna psihē ir pietiekami. Serotonīna pieaugums palīdz veikt darbu, kurā galvenais ir mākslinieciskas formas radīšana, dizains, reklāma un māksla. Pakalpojumu sfērā svarīga ir komunikācija un burvīgs smaids. Pārsvarā tās ir darba vietas sievietēm. Serotonīna līmeņa pieaugums var palīdzēt to profesiju pārstāvjiem, kuru darbā formai ir liela nozīme, bet traucēt tādu darbu, kurā nepieciešama loģiska pieeja. Serotonīna līmeņa kritums reizē dod iespēju nepievērst uzmanību liekām detaļām, atstājot pašu lietas būtību.
Taču serotonīns pozitīvu efektu dod tikai ar relaksējošu atslābumu un atslēgšanos no problēmām. Ja serotonīns saduras ar stresu un negācijām, tad sekas var būt galvassāpes, riebums pret visu, vēlme eksplodēt un izlādēties. Tracina citu prieks.
Lai varētu izjust serotonīna pārpilnību pozitīvā gaisotnē, ir nepieciešams aizturēt tā izdalīšanos lietišķā darbā, stresā un negācijās. Tikai nonākot atpūtā un atslēdzoties no negācijām, ir vērts ļauties serotonīna ieplūšanai psihē.
Kopumā visus cilvēkus var iedalīt divās daļās. Viena daļa dara lietišķu darbu, atliekot izklaides un serotonīna efektus uz atpūtai atvēlēto laiku. Otra daļa cilvēku nelielas izklaides un serotonīna efektus pielieto kā darba un ikdienas stimulu. Attiecību problēmas var rasties, kad vīrišķīgā tipa sieviete nevar paciest kaut kādas izklaides darba laikā, viņa pieprasa ievērot darbā sausu lietišķību: "Vispirms jāpadara darbs, tad varēs izklaidēties". Askētisks darbs tiek slavēts, bet viss pārējais ir tukši nieki. Reāli tas var novest pie depresivitātes, serotonīna stimulu pārnešanu uz iztēli. Īstā dzīve notiek iztēlē, bet realitāte ir vienmuļa un tukša. Darbs tiek darīts ar mokām, bez entuziasma.