Lai noteiktu tipu, var mēģināt ar dominējošo funkciju atpazīšanu. Tas ir diezgan šaubīgi, jo nav precīza mēraparāta šo funkciju noteikšanai. Ir diezgan izplatīta tieksme viduvējas funkcijas uzdot par stiprajām funkcijām, tai pat laikā stiprās funkcijas netiek novērtētas, it kā tās būtu mazsvarīgas. Ar savām stiprajām funkcijām cilvēks biežāk nelielās un necenšas speciāli akcentēt, taču tās diezgan lec ārā vērotājam no malas.
Psihes funkcijas ir diezgan abstrakti jēdzieni, kuri netiek pieminēti ārpus socionikas. Atmetot malā socionikas terminus var nākties atdurties pret jautājumu, vai vispār tādas psihes funkcijas eksistē? Kur ir pierādījumi par kaut kādas dominējošās psihes funkcijas esamību?
Vārdu salikums "psihes funkcijas" tiek lietots anatomijā un neiroloģijā, taču nekur netiek pielietoti socionikas termini. Jungam bija jēdziens intravertā domāšana, kas pēc būtības ir kaut kas pilnīgi cits. Dominējošā intravertā domāšana galīgi nav tas, ko varētu saukt par dominējošo strukturālo loģiku.
Taču ir kaut kādas uztveres, uzmanības, atmiņas un domāšanas ievirzes, kuras dod iespēju runāt par psihes funkciju darbības mehānismu. Runājot par dominējošo strukturālo loģiku, tad šī psihes funkcija veido viņa pasaules uztveri. Primāri cilvēks uztver ļoti daudz dažādu shematisku detaļu, kuras vērojamas apkārt.
Ja cilvēks apkārt uztver ģeometrisku figūru pārbagātību, tas vēl neliecina par loģiku. Mana mamma arī visur apkārt redzēja figūras, taču viņa bija ētiskais tips. Viņa redzēja apkārt līnijas, kvadrātus, ornamentus, dārzu iekārtojumus, interjerus vairāk kā estētisku kompozīciju. Svarīgi bija, lai tas skaisti izskatītos, būtu sakārtots, gaumīgi salikts un sakopts. Šī īpašība vairāk raksturoja racionālo pasaules uztveri. Ja cilvēks apkārtējā pasaulē redz ļoti daudz shematiskas sakarības, tas vairāk vedina domāt, ka viņš varētu būt racionālais tips.
Ētiskais racionālais tips apkārtējā pasaulē redz figūras, salikumus un līnijas, kurām ir nepieciešama estētiska sakārtotība. Visam ir jābūt sakārtotam un labi jāizskatās kopumā. Loģiskais racionālais tips redz līnijas, zīmes, objektus un detaļas, kurām ir sava kopēja sistēma pēc kādām tehniskām sakarībām. Estētika un skaistums nav svarīgākie, jo būtiskākais ir tas, kam tās detaļas ir domātas, kāds tur iznāk kopējais mehānisms, kā tas darbojas.
Iracionālās psihes funkcijas pasauli redz visu kopā, neizdalot detaļas un sistēmu. Nekārtība tur nav, drīzāk ir nesakarība starp elementiem. Jebkurā realitātē ir daudz kā lieka. Racionālās psihes funkcijas izdala no redzamā svarīgāko, atlasa vajadzīgos elementus, no tiem saliek sistēmu. Iracionālās psihes funkcijas uztver realitāti pēc izjūtas vai sajūtas. Viss ir viens veselums kā mākonis. Detaļas un sistēma tiek izdalīta pēc tam, kad radusies iespēja padomāt.
Racionālo psihes funkciju pazīmes:
Realitātē redz galvenos elementus, kurus sasaista noteiktā sistēmā. Sarunas gaitā turas pie galvenā un neizplūst sānis. Centrēts un tiešs skatiens virzienā uz priekšu, stabila noteikta stāja.
Racionālās ētiskās funkcijas realitātē redz elementus, kurus sasaista harmoniskā un vizuāli estētiskā kārtībā. Ievēro apģērba fasonu.
Racionālās loģiskās funkcijas realitātē redz detaļas, kuras sasaista tehniskās un funkcionālās sakarībās.
Iracionālo psihes funkciju pazīmes:
Vienmērīgs un plūstošs skatiens, daudz kustību. Cilvēks mēdz grozīties pa labi, pa kreisi. Skatiens cirkulē, lēkā, plūst.
Iracionālās intuitīvās psihes funkcijas realitāti redz garāmskrienoši, izklaidīgi, visu ievēro, plašs skatiens, atmiņā paliek daudz objektu, bet tas viss ātri aizmirstas.
Iracionālās sajūtu funkcijas realitāti redz koncentrēti, tuvumā ap sevi, jūt daudzas lietas un cilvēkus, kuri atrodas tuvu. Kā mākoni ap sevi.
Pēc šiem ieteikumiem var mēģināt noteikt savu tipu, taču tas ir diezgan sarežģīti, jo jāņem vērā situācijas mainīgumu. Tas neizdodas ar pirmo piegājienu.
Svarīga ir uzmanība. Racionālās psihes funkcijas patur objektu uzmanībā ilgāku laika momentu, fokusē skatienu, dažas sekundes, kā fotografējot. Iracionālās psihes funkcijas ievēro daudz objektu, nefokusē uz tiem uzmanību, skatiens ātri pārlec, vienmērīgi slīd, kā filmējot, dažu sekunžu laikā ievēro viskautko.
Dominējošā psihes funkcija dominē tikai tad, ja tai ļauj brīvu vaļu reālā situācijā. Neprasa uz kaut ko koncentrēt uzmanību, dod iespēju vērot brīvi realitāti tālāk. Ja cilvēkam dod uzdevumu, viņam jau sāk darboties citas funkcijas. Vairāk var atpazīt radošo funkciju.
Realitātē ir daudz fona elementu, kuriem nav vērts pievērst uzmanību. Tie raksturo kādu citu fona funkciju. Dominējošās funkcijas vairāk raksturo, kam cilvēks pievērš centrālo uzmanību.