Tipu dalījums - vizuālis, audiālis un kinestētiķis:Dalījums vizuāļos, audiāļos un kinestētiķos pasaulē ir diezgan izplatīts, kaut gan lielākā daļa šos tipus uztver tikai kā izklaidi un tikai retajam ienāk prātā tiem meklēt kādu skaidrojumu. Sākotnēji šie tipi ir nākuši no neiroloģijas. Šis tipu dalījums ir vienkāršots, kas rada būtiskas aplamības tipa noteikšanā. Var atrast maldīgu informāciju, ka vizuāļi ir 60%, audiāļi 35 %, bet kinestētiķi tikai kādi 5%. Šie procenti rāda tikai primāro pasaules uztveri. Jebkurš cilvēks pasauli vispirms redz, tad tikai dzird un jūt. Tas nav tipu dalījums. Primāri jebkurš cilvēks neatkarīgi no tipa 60% pasauli uztver vizuāli, 35% audiāli, bet 5% kinestētiski.
Izdalot trīs dažādu tipu cilvēkus, nav runa par primāro pasaules uztveri. Te ir jārunā par domāšanu un atmiņu. Dalījums notiek tālākajā, dziļākajā un sarežģītākajā uztverē. Vizuālis nevis vienkārši redz, bet domā vizuālās ainās vai shēmas. Viņam ir ļoti laba redzes atmiņa, notikumus viņš patur atmiņā kā nofilmētus vai pārveido tos par savu vizuālās domāšanas radītu shēmu. Audiālis domā vairāk vārdiski un patur atmiņā vārdisko informāciju.
Lai lieta būtu skaidrāka, ir jāizdala secība. Kura uztvere ir primārā, kura otrā un kura trešā. Kinestētiķis ir cilvēks, kurš tāpat primāri pasauli uztver vizuāli, tāpat daudz uztver audiāli, taču kinestētikas procents kopējā uztverē ir vairāk kā 5%, varbūt 10%, varbūt 15%.
Kinestētika sākas no taustes, satvēriena un pretestības sajūtas. Aprakstos var atrast, ka kinestētika ir arī sajūtas ar ādu, ķermeņa kustības sajūta. Var būt muskuļu savilkšanās, asins kapilāru saraušanās, ādas un iekšējā orgānu reakcijas.
Pēc apraksta Junga izdalītais sajūtu tips un socionikā izdalītais sensorais tips gandrīz precīzi atbilst kinestētiskā tipa aprakstam un vedina domāt, ka tas ir viens un tas pats tips: "Viņam patīk paņemt priekšmetu rokās, aptaustīt, izpētīt, izjust to. Arī sarunas laikā sajūtu tipam piemīt tieksme otram pieskarties, it kā lai labāk izjustu kontaktu. Viegli manipulē ar priekšmetiem, izvēloties jau ierastākos. Māk gūt patiesu apmierinājumu no šķietami vienkāršām lietām." Varbūt sensorais tips ir tas pats kinestētiķis?
Neiroloģijā par sensorajām sistēmām sauc visus maņu orgānus - tausti, dzirdi, redzi, ožu, garšu, ādas sajūtas, orgānu sajūtas, muskuļu sajūtas un reakcijas asinsvados. Kinestētiķis kā primāro izmanto tausti, muskuļu izjūtu un ādas sajūtu. Atšķirība ir tā, ka smarža vai garša ir sensora sajūta, bet tā neizsauc tiešu kinestētisku reakciju. Sajūtu tipam raksturīga reālistiska sevis un apkārtējās telpas izjūta, kas ietver kinestētiku, smaržas, garšas un vēl citas sajūtas.
Jēdziens sensorika ir socionikas radīts jaunvārds, kas ir radies no vārdiem sensors un motorika. Sensorās sajūtas organismā sākas ar receptoru uztveri, kuri atrodas uz ādas, muskuļos un iekšējos orgānos. Ar receptoru sākas refleksa loks, kas izraisa motoriku, rodas dažādas organisma reakcijas. Sensorais signāls iziet refleksu loku caur smadzenēm un atnāk tajā pašā vietā, kur radies, radot kustību reakciju. Šīs reakcijas var būt ļoti dažādas. Sensoro signālu un motorikas procesu mijiedarbību ārpus socionikas sauc par kinestētiku.
Kinestētisku darbību šķietami var izsaukt bez reāla sensora kairinājuma tikai ar iztēli un vārdiskiem stimuliem, bet iztēle ir vizuālā domāšana un vārdiski stimuli ir audiālā domāšana.
Junga tipos sajūtu tipam pretstats ir intuitīvais tips. Ja sensorais tips iznāk tas pats kinestētiķis, vai intuitīvais tips tādā gadījumā ir vizuālis vai audiālis? Tā varētu būt, taču liela daļa sensoro tipu tāpat apgalvos, ka ir vizuāļi vai audiāļi. Smaržas un garšas sajūtas vairāk rada iztēles un vārdiskas domāšanas atbildes. Lai nenonāktu tipoloģiskā strupceļā, ir jārunā par uztveres sistēmu apvienojumu.
Sajūtu tipam kinestētika ieņem ļoti lielu vietu, tā ir izteikta dominante, tai pat laikā sajūtu tips ļoti daudz redz, dzird un runā. Var izdarīt secinājumu, ka sajūtu tipam kinestētika veido vienu bloku ar vizuālajiem stimuliem. Ja viņš domā, ka ir vizuālis, tad īstenībā ar to jāsaprot vizuāli kinestētisko pasaules uztveri.
Iznāk, ka sajūtu tipam dominē vizuāli kinestētiskā uztvere. Bet intuitīvajam tipam dominē vizuāli audiālā uztvere. Tas arī ir vienkāršoti, vairāk kā kopējais uztveres virziens.
Daudziem nav skaidrs, ko īsti nozīmē būt par intuitīvo tipu. Kas tā par intuīciju? Reāli arī te nav runa par primāro pasaules uztveri, bet vairāk par tā saukto intelektuālo intuīciju. Cilvēks domā tēlos, shēmās un vārdos, un šajās sakarībās rodas savas intuivīvas atklāsmes.
Intuitīvajam tipam biežāk raksturīgas koordinācijas kļūdas, viņa satvēriens nereti iznāk stūrains. Intuīts vizuālis realitāti uztver kā shēmu, kurā visi objekti ir izvietoti savās kopsakarībās. Pats cilvēks atrodas it kā ārpus šīs kopainas. Viņš realitāti it kā vēro no malas. Intuītam pietrūkst stabilas saites starp vizuālo ainu un sajūtām. Viņš it kā tiecas sajust realitāti, bet tā paliek šķietami neaizsniedzama. Audiālā uztvere intuītam pārtver realitātē redzēto un iekļauj vārdiskās domāšanas sakarībās. Intuitīvajam tipam ir izteiktāka saite starp vizuālo un audiālo uztveri.
Ja intuīts apgalvo, ka ir kinestētiķis, tā nebūs īsti taisnība. Jebkuram cilvēkam varbūt patīk kaut ko aptaustīt. Tas rada kaut kādu baudu. Varbūt intuitīvajam tipam patīk klabināt datora klaviatūras taustiņus. Tā ir pirkstu kinestētika, bet tā nav apjomīga visa ķermeņa kinestētika kopumā.
Kinestētiķis ir cilvēks, kuram dzīves mērķi, darbi un plāni saistās ar roku darbu. Viņš satver rokā darba rīkus un materiālus un ar tiem darbojas. Viņš nav tikai taustītājs. Intuītiem bieži vien patīk kaut ko pataustīt, bet tie nespēj turēt ilgstošas satvēriena slodzes. Sajūtu tips biežāk izvēlas fizisku roku darbu. Intuīts biežāk tieksies uz darbu, kurā jāieliek domāšana, runāšana vai staigāšana, bet mazāk praktisks roku darbs. Sajūtu tips kinestētiskās sajūtas jūt ar visu ķermeni. Ja viņš kaut ko satver, tad darbā iesaistās ne tikai rokas, bet viss augums. Intuīts fizisku darbu bieži vien veic tikai ar roku muskuļiem un ātrāk pagurst.
Taču ne vienmēr sajūtu tips ir pilnīgs kinestētiķis. Racionālajam sajūtu tipam dominē cita psihes funkcija, kura aizēno sajūtas. Tai pat laikā kinestētiķis daļēji viņš tomēr ir, vairāk nekā intuitīvais tips.
Intuitīvajam tipam kinestētika tāpat piemīt, tikai mazākā procentu daudzumā. Vizuālais vai audiālais "informācijas metabolisms" intuītam ir abi dominējošie uztveres virzieni. Ja intuītam primārā ir vizuālā domāšana, tad audiālā uztvere paliek otrajā vietā un ir vizuālās uztveres papildinājums.
Nevajadzētu šo dalījumu attiecināt tikai uz sajūtām un intuītiem. Katra psihes funkcija ir vairāk vizuāla, audiāla vai kinestētiska. Katra psihes funkcija ir sarežģīts uztveres kopums. Tālāk es došu aptuvenu priekšstatu kā uz Junga tipiem balstītajām socioniskajām psihes funkcijām pēc mana subjektīvā vērtējuma darbojas dziļākā vizuālā, audiālā un kinestētiskā uztvere, atmiņa un domāšana.
Psihes funkcija darbības loģika arī ir kinestētiska, jo jebkuras darbības pamatā ir muskuļu slodze. Ja cilvēks ir ātrs, aktīvs un dinamisks, viņš jebkurā gadījumā izmanto muskuļu kinestētiku. Dominējošā psihes funkcija darbības loģika ietver sevī darbības kinestētiku kā galveno ķermeņa motoru, un tādēļ var teikt, ka šis tips ir kinestētiķis. Loģika ir vairāk audiāla un vizuāla.
Atšķirība ir tā, ka sajūtu tipam kinestētika ir saistīta ar visu ķermeni, telpas izjūtu, smaržām un garšām. Toties darbības loģika izmanto punktveida kinestētiku. Tiek savilkts noteikts muskulis, kuru vada loģika. Kinestētika tiek padota dozētā veidā, noteiktā brīdī un vajadzīgajā virzienā.
Jāpiebilst, ka cilvēks ar dominējošo darbības loģiku ir ļoti ātrs, tādēļ to sauc arī par kinētiķi. Bieži vien kinestētiķis tiek raksturots kā lēns, ar kustību aizturi. Tas ir intraverts cilvēks. Junga tipi un socionika palīdz sadalīt kinestētiķus dažādās grupās, lai tiktu skaidrībā, kuram kinestētika darbojas ātrāk, bet kuram lēnāk. Sajūtu sensorika ir intraverta (ar visu ķermeni), lēnāka funkcija. Varas sensorika dod straujāku kinestētisku reakciju (ar visu ķermeni).
Arī intuitīvais tips, kuram dominē laika intuīcija, ir lēnāks cilvēks, kurš domā iekšējos tēlos. Viņam var būt darbības loģika kā radošā funkcija, kura izpaužas kā pacietīga knibināšanās ar kādām sarežģītām lietām. Viņam kinestētika darbojas palēnināti. Ar šo cilvēku jābūt pacietīgam.
Tai pat laikā ekstraverts cilvēks ar ļoti ātru kinestētiku, izteikts kinētiķis var nesaprast cilvēku, kuram piemīt lēnā kinestētika. Reālajā dzīvē ir nācies vērot šādas attiecības, kuras izpaužas ar ātru un strauju cilvēku neiecietību, agresivitāti un tieksmi dominēt. Tādēļ var teikt, ka kinestētikas ir dažādas, var būt strauja ekstravertā kinestētika (kinētika) un lēnāka intravertā kinestētika.
Spēka sensorika - muskuļu un ķermeņa kinestētika, vizuāla kopaina
Strukturālā loģika - vizuālas shēmas (struktūras), audiāla loģika ar vārdisko domāšanu
Darbības loģika - muskuļu kinestētika (darbība), audiāla loģika ar vārdisko domāšanu
Attiecību ētika - audiālā empātija
Emociju ētika - audiālā empātija
Iespēju intuīcija - vizuālā domāšana reālistiskos tēlos, audiāla domāšana līdzi
Laika intuīcija - vizuālā domāšana iekšējos tēlos, audiāla domāšana līdzi