Ar iespēju intuīciju var prognozēt notikumu attīstības scenārijus, vadoties pēc savām zināšanām un iepriekš uzkrātās pieredzes. Prognozēšanā tiek iesaistīta jebkāda informācija, reālā pieredze, citu stāstītais, internetā, grāmatās un žurnālos izlasītais, blogeru filmētie sižeti, televīzijas iespaidi un no malas vēroti notikumi.
Grāmatā “Семантика информационных аспектов” (Владимир Миронов, Л. А. Кочубеева, М. Л. Стоялова) par iespēju intuīciju ir teikts: “Iespēju intuīcija uztver laiku, kas ir ietverts reālā procesā, notikumā, kurā ir savs sākuma un beigu punkts. Kaut kas līdzīgs kinolentei, kuru var sagriezt pa gabaliņiem, patīt lenti atpakaļ, salīmēt lenti savādāk, apstāties pie atsevišķiem kadriem.”
Iespēju intuīcija “filmē” visu pēc kārtas, taču atmiņā paliek tas, kas ir jauns un nebijis. Atkārtotas ainas paslīd uzmanībai garām. Nezināmā vidē iespēju intuīcija ir iekšā notikumā ar visu atdevi, tā visu sajūt un iegaumē. Bet atkārtotā ikdienišķā vidē iespēju intuīcija mēdz aizfantazēties, cilvēks vāji jūt realitāti, atmiņā labāk saglabājas fantāzijas ainas nekā reālie notikumi.
Uztverot jaunus iespaidus, paralēli realitātes uztverei iztēlē “tinas” jau kādreiz “uzfilmētie” materiāli. Iztēle cenšas uzminēt, kas varētu norisināties “aiz kadra”. Kas varētu sekot, kā varētu attīstīties tālākie notikumi, kā pašam būtu labāk rīkoties tālāk.
Ne vienmēr iespēju intuīcijas uzkrāto plašo informāciju ir iespējams tūlīt izmantot. Skaidra saprašana rodas tikai pārdomājot vienatnē pagājušo situāciju. Uzkrātās informācijas apstrādes periodā iespēju intuīcija centrē uzmanību uz atsevišķām zīmīgām epizodēm. Atmiņa cenšas vairākas reizes tīt lenti atpakaļ, lai varētu prognozēt dažādus situācijas iznākumus.
No atmiņām iztēlē tiek izveidotas īsas “filmiņas”, tādus kā “short” momentus, kurās ir sakoncentrēts galvenais. Šīs iztēles ainas tiek izmantotas operatīvā situācijā, lai prognozētu situācijas tālāko attīstību. Dinamiskā situācijā iztēle ātri atrod vajadzīgo sižetu.
Lai nekļūdītos ar prognozēm, iespēju intuīcija iztēlojas visus iespējamos situācijas attīstības variantus. Iespēju intuīcija paredz, ka vairāki varbūtējās rīcības varianti ir nelietderīgi vai bīstami. Varbūt tikai viens ceļš spēj aizvest līdz īstajam atrisinājumam. Lai nenonāktu strupceļā, jau laikus ir jāatsijā bezperspektīvie varianti.
Izvēloties veikalā preces, iespēju intuīcija aptver maksimālo izvēles iespēju. Tiek salīdzināti dažādi varianti, izsvērti plusi un mīnusi. Jo lielāka izvēle, jo grūtāk pieņemt īsto lēmumu. Raksturīga svārstīšanās, lēmuma atlikšana. Ir lielāka tieksme pirkt kaut ko nezināmu, neiepazītu, kas agrāk nav bijis.
Rūpīgi iedziļinoties kādā jautājumā, izsverot daudzus iespējamos scenārijus, iespēju intuīcija spēj veiksmīgi atrast atrisinājumu sarežģītām un pretrunīgām problēmām. Iespēju intuīcijai ir jādod laiks, lai tā varētu vienatnē visu izvērtēt un ievākt papildus informāciju. Dinamiskā situācijā iespēju intuīcija spēj dot tikai vienkāršotas prognozes.
Profesionālajā darbībā iespēju intuīcija visveiksmīgāk sevi spēj pierādīt analītiskajā pētniecībā. Tā var būt pētnieciskā žurnālistika, psihoanalītika, publicistika, kā arī politiski jautājumi, kuru risināšanai nepieciešams prognozēt notikumu tālāko attīstību.
Vadoties pēc zināšanām un smalkām niansēm reālajā situācijā, iztēle cenšas uzminēt, kāda pagātne varētu būt bijusi tikko satiktajiem cilvēkiem. Ko viņi varētu domāt, kādi ir viņu mērķi. Kādas ir šo cilvēku spējas un slēptās potences, ko no tiem varētu gaidīt.
Ar iespēju intuīciju cilvēks pasauli uztver visā tās plašumā un daudzveidībā, kurā ir iespējams milzīgs skaits situācijas attīstības iespēju. Cilvēks realitāti redz kā līkumotu ceļu, viņš nezin, kas būs aiz pagrieziena, taču iespēju intuīcijai ir interese to prognozēt. No galvenā ceļa ved prom neskaitāmi sānceļi, kuri vilina ar kādām nezināmām iespējām. Reizēm situācija ir labvēlīga, lai iegrieztos sānceļā un noķertu tur kādu jaunu iespēju. Reizēm šīs iespējas aizslīd vai ir bijušas tikai šķietamas. Bieži vien tās izrādās nepamatotas fantāzijas, taču pie noteiktu apstākļu sakritības varbūt tās būtu iespējamas.
Iespēju intuīcija interesējas par katastrofām, stihiskām nelaimēm, masveida cilvēku nāves gadījumiem un citiem liktenīgiem notikumiem. Iztēle cenšas pievērst uzmanību, ar ko liktenīgais notikums varētu sākties. Un ar ko tas varētu beigties. Ir svarīgi atrast pazīmes, kuras liecina par varbūtēju pēkšņu notikuma sākumu. Pats notikums parasti sākas spontāni ar stihisku spēku, taču jābūt gatavam, lai varētu laicīgi izglābties.
Ar iespēju intuīcijas palīdzību vieglāk ir apgūt ģeogrāfiju un vēsturi. Tam palīdz plašā informācija no masu informācijas līdzekļiem. Apgūstot ģeogrāfiju, iztēle tagadnes ainas savieto ar vēstures ainām, saliek visus iztēles iespaidus vajadzīgajā kārtībā, kā tas varētu būt iespējamā situācijā.