Kā
svarīgu kritēriju tipoloģijā pēc Junga jāmin dalījumu
racionālajos un iracionālajos tipos. Racionāli ļaudis savu dzīvi
pakļauj strikti iestrādātai kārtībai. Tie saplāno veicamos
uzdevumus, uzmana, lai visās lietās vienmēr valdītu skaidra
sistēma.
Iracionāls
cilvēks ir impulsīvs un reizēm neprognozējams, viņš seko mirkļa
aicinājumiem un izaicinājumiem. Pieņemot darbā uzticamu
darbinieku, racionālā tipa raksturojums būs stabilitātes garants,
taču iracionālais darbinieks pārspēs to elastībā, prasmē
pielāgoties mainīgām situācijām un dažādiem cilvēkiem.
Racionālos
un iracionālos tipus var pazīt pēc ārējā izskata. Izteikti
racionālie ir staltu stāju un taisnu skatienu. Sejas formai ir sava
ģeometrija ar izteiktiem stūriem un vertikālām iezīmēm. Reizēm
pārmērīgi racionāliem cilvēkiem jebkurš apģērbs atgādina
uzvalku vai formas tērpu. Iracionālajiem ir brīva kustību
koordinācija, tie it kā rotē ap savu asi, daudz grozās pa labi,
pa kreisi un nemēdz ieturēt vienu konstantu pozu.
IRACIONĀLĀ
AIZMALDĪŠANĀS
Lai
arī var izdalīt divus atšķirīgus tipus, nebūt nepietiek ar
tādām vienkāršotām pazīmēm, piemēram, ja uz rakstāmgalda
viss ir perfektā kārtībā, tad racionālais, ja bardaks, tad
iracionālais. Katrā cilvēkā būs sava racionālā un iracionālā
daļa. Jungs izdalīja divas dominējošās psihes funkcijas, no
kurām viena ir racionāla, otra iracionāla. Racionālajam tipam
dominējošā ir racionālā psihes funkcija, bet otra psihes
dominante ar savu iracionālismu arī ietekmē dzīvesveidu un
kārtību uz rakstāmgalda.
Ar
racionālo daļu apzinīgais pilsonis veic civilizācijas uzliktos
mērķus, ceļ labklājību un stabilizē ikdienas ritmu, taču
iracionālā psihes daļa tiecas uz brīvību, jaunatklājumiem,
piedzīvojumiem un jauniem iespaidiem. Radošiem
darbiem un vaļaspriekiem ir iracionālāks raksturs nekā
sistemātiskam darbam. Lai arī pats cilvēks var būt pie racionālā
tipa, viņa iracionālajai radošajai psihes funkcijai var būt liela
ietekme psihē un līdz ar to uz viņa rakstāmgalda būs nevis
kārtība, bet radoša nekārtība.
Pats
Jungs pēc savas tipoloģijas bija racionālais tips, taču viņa
darbos jaušams haoss un nesistemātiskums, ko var skaidrot ar
aizmaldīšanos radošos sānceļos. Racionālā tipa iezīmes Jungam
vairāk ir ieliktas viņa amatos un goda nosaukumos, bet iracionālo
aizmaldīšanos raksturo aizraušanās ar misticismu un grūti
atšifrējamiem filozofiskiem prātojumiem.
Pārmēru
radošs prāts ir pavisam iracionāls, kas ģenerē samudžinātas
abstraktas un nesakarīgas domas. Racionālā domāšana tiecas
kontrolēt rīcību un izvēlētos mērķus, ieviešot šajā haosā
kārtību. Tā slāpē nekontrolētu domu un ideju plūsmu, kuru
raida iedomas, prātojumi, fantāzijas, dziņas un mainīgā reālā
situācija. Radoši cilvēki bieži vien seko mirkļa atklāsmēm,
iedvesmai, darbi tiek veikti haotiskos laikos, vēlu vakaros un
naktīs. Taču iracionālajām jaunatklāsmēm nevajadzētu pilnībā
pārņemt prātu un domāšanu, jo tad prātojumos pazūd sistēma un
domas pārņem haoss.
ĒTIKA
UN EMOCIONALITĀTE
Junga
laikā racionālo funkciju iedalījums radīja pretrunas un
protestus, jo kā gan jūtas un emocijas var būt racionālas. Lai
labotu šo pretrunu, socionikā izdala loģiku un ētiku, kas
skaidrāk atbilst racionālo funkciju būtībai. Junga izdalītās
domāšana un emocionalitāte var būt pavisam iracionālas un
aizmaldīties plašos sānceļos.
Emocionalitāte
pati par sevi ir stihiska un brīvi plūstoša, tā vadās pēc
impulsīvām izjūtām, simpātijām un antipātijām. Ar tās
palīdzību var iegūt daudz jaunu draugu, arī iemantot
ienaidniekus, mīlēt, nīst, priecāties un atpūsties jauku paziņu
lokā. Stihiska emocionalitāte neder sistemātiskā darbā. Tādēļ
talkā nāk ētika, kura regulē emocionalitātes dozu un pielāgo to
vajadzīgajai situācijai.
DOMINĒJOŠAIS
IRACIONĀLISMS
Arī
tie cilvēki, kuri iekļuvuši pie iracionālajiem tipiem, var būt
ļoti kārtīgi un sistemātiski. Ja cilvēkam dominē iracionāla
psihes funkcija, tas vēl nenozīmē, ka tā nosaka visu uzvedību un
domāšanu. Tā tikai liecina par to, ka ikdienā šiem tipiem
primārā lietu uztvere ir iracionāla, tālāk seko šo lietu
sakārtošana.
Junga
tipoloģijā iracionālismu sauc arī par percepciju, kas nozīmē
uztveri. Iracionālie tipi vienlaicīgi ir arī perceptīvie tipi,
kas nozīmē, to, ka šiem tipiem primārā ir informācijas uztvere.
Kāds sakars ir informācijas uztverei ar iracionālismu un haosu?
Te
jāatceras, ka jebkura informācija bez tā satura atlases un
pārstrādes ir maz noderīga. Racionālie tipi koncentrē
uzmanību tikai uz sev svarīgas informācijas uztveri. Ko tiem
vajag, to saglabā atmiņā, pārējo palaiž garām uzmanībai kā
nesvarīgu. Ja cilvēkam primārā ir informācijas uztvere, tad
uztvere skrien pa priekšu un rauj sevī iekšā visu pēc kārtas.
Tiek vākts daudz kas derīgs un nekam nederīgs vienlaicīgi.
Iracionālie
tipi ļaujas nekontrolētai informācijas plūsmai. Tā nāk iekšā
kā milzu straume bez atlases. Lai tas viss nepiesārņotu atmiņu,
uzmanības noturība ir vājāka. Viss nāk iekšā un tikpat ātri
tiek aizmirsts. Kaut kādas atmiņu pēdas saglabājas neapzinātajā
atmiņā, atkārtota situācija šīs iespaidu pēdas aktualizē.
Nebūs taisnība, ka iracionālie neko neplāno, visu dara impulsa iespaidā. Impulss ir, tas ir dopings, bet jebkurā rīcībā realizējas kāds plāns. Racionālais plāno ilgāk un pamatīgāk, sīkāk apsver situāciju un tālākos soļus. Tas garantē to, ka izdosies nokļūt pie mērķa pa sarežģītu un laikietilpīgu ceļu. Iracionālais negrib plānot, līdz ar to viņš netiek tālāk par visiem zināmiem ceļiem. Lai sasniegtu nokļūtu līdz mērķim, viņam jāpaļaujas uz kāda racionālā drošības garantijām un skaidro prātu.
Iracionālisms rīcībā un domāšanā vairāk raksturīgs bērniem. Kļūstot pieaugušākam attīstās racionālā domāšana. Kārtību
un sistēmu iracionālajiem tipiem nodrošina racionālās intelekta
funkcijas. Šo funkciju attīstība ir atkarīga no izglītības,
kultūrvides un audzināšanas. Racionālās funkcijas koncentrē
uzmanību uz svarīgāko, izdala sistēmu un piedalās saprātīgu lēmumu pieņemšanā.
RACIONĀLISMS
UN LAIKS
Racionālie
cilvēki lielu vērību pievērš pulkstenim, tie visur cenšas
iekļauties vajadzīgajā laikā. Ar laika vienību salikšanu pa
plauktiņiem racionālā domāšana ir izveidojusi sistematizētu
zināšanu un atmiņu katalogu. Kad racionāls cilvēks ātri cenšas
atcerēties kādu pagātnes epizodi, viņš meklē orientieri savā
atmiņu katalogā. Racionālo atmiņu un zināšanu katalogu var
salīdzināt ar failu sarakstu datorā, kur rūpīgi sakārtotās
mapēs glabājas teksti, dokumenti, informācija, fotogrāfijas un
videoieraksti. Jo perfektāka ir atmiņu kataloga struktūra, jo
ātrāk ir iespējams atcerēties vajadzīgo.
Iracionāla
tipa cilvēki vairāk ļaujas brīvai laika plūsmai, tie biežāk
kaut ko nokavē, palaiž garām vai aizmirst. Runājot par laiku
un tā izjūtu, socionikā pie laika izjūtas tiek pieskaitītas abas
intuīcijas, kuras ir iracionālas psihes funkcijas. Intuitīvā
iracionālā tipa attieksme pret laiku ir haotiska un nesistemātiska.
Laiks šiem tipiem darbojas kā stihiska upe, kura nes savu gaitu.
Iracionālie biežāk sajauc laikus vai ierodas nelaikā.
Racionālisms kontrolē laiku, bet iracionālisms ļaujas laika
ritumam.