Racionālie un iracionālie

Kā svarīgu kritēriju tipoloģijā pēc Junga jāmin dalījumu racionālajos un iracionālajos tipos. Racionāli ļaudis savu dzīvi pakļauj strikti iestrādātai kārtībai. Tie saplāno veicamos uzdevumus, uzmana, lai visās lietās vienmēr valdītu skaidra sistēma.
Iracionāls cilvēks ir impulsīvs un reizēm neprognozējams, viņš seko mirkļa aicinājumiem un izaicinājumiem. Pieņemot darbā uzticamu darbinieku, racionālā tipa raksturojums būs stabilitātes garants, taču iracionālais darbinieks pārspēs to elastībā, prasmē pielāgoties mainīgām situācijām un dažādiem cilvēkiem.
Racionālos un iracionālos tipus var pazīt pēc ārējā izskata. Izteikti racionālie ir staltu stāju un taisnu skatienu. Sejas formai ir sava ģeometrija ar izteiktiem stūriem un vertikālām iezīmēm. Reizēm pārmērīgi racionāliem cilvēkiem jebkurš apģērbs atgādina uzvalku vai formas tērpu. Iracionālajiem ir brīva kustību koordinācija, tie it kā rotē ap savu asi, daudz grozās pa labi, pa kreisi un nemēdz ieturēt vienu konstantu pozu.

IRACIONĀLĀ AIZMALDĪŠANĀS
Lai arī var izdalīt divus atšķirīgus tipus, nebūt nepietiek ar tādām vienkāršotām pazīmēm, piemēram, ja uz rakstāmgalda viss ir perfektā kārtībā, tad racionālais, ja bardaks, tad iracionālais. Katrā cilvēkā būs sava racionālā un iracionālā daļa. Jungs izdalīja divas dominējošās psihes funkcijas, no kurām viena ir racionāla, otra iracionāla. Racionālajam tipam dominējošā ir racionālā psihes funkcija, bet otra psihes dominante ar savu iracionālismu arī ietekmē dzīvesveidu un kārtību uz rakstāmgalda.
Ar racionālo daļu apzinīgais pilsonis veic civilizācijas uzliktos mērķus, ceļ labklājību un stabilizē ikdienas ritmu, taču iracionālā psihes daļa tiecas uz brīvību, jaun­atklājumiem, piedzīvojumiem un jauniem iespaidiem. Radošiem darbiem un vaļaspriekiem ir iracionālāks raksturs nekā sistemātiskam darbam. Lai arī pats cilvēks var būt pie racionālā tipa, viņa iracionālajai radošajai psihes funkcijai var būt liela ietekme psihē un līdz ar to uz viņa rakstāmgalda būs nevis kārtība, bet radoša nekārtība.
Pats Jungs pēc savas tipoloģijas bija racionālais tips, taču viņa darbos jaušams haoss un nesistemātiskums, ko var skaidrot ar aizmaldīšanos radošos sānceļos. Racionālā tipa iezīmes Jungam vairāk ir ieliktas viņa amatos un goda nosaukumos, bet iracionālo aizmaldīšanos raksturo aizraušanās ar misticismu un grūti atšifrējamiem filozofiskiem prātojumiem.
Pārmēru radošs prāts ir pavisam iracionāls, kas ģenerē samudžinātas abstraktas un nesakarīgas domas. Racionālā domāšana tiecas kontrolēt rīcību un izvēlētos mērķus, ieviešot šajā haosā kārtību. Tā slāpē nekontrolētu domu un ideju plūsmu, kuru raida iedomas, prātojumi, fantāzijas, dziņas un mainīgā reālā situācija. Radoši cilvēki bieži vien seko mirkļa atklāsmēm, iedvesmai, darbi tiek veikti haotiskos laikos, vēlu vakaros un naktīs. Taču iracionālajām jaunatklāsmēm nevajadzētu pilnībā pārņemt prātu un domāšanu, jo tad prātojumos pazūd sistēma un domas pārņem haoss.

ĒTIKA UN EMOCIONALITĀTE
Junga laikā racionālo funkciju iedalījums radīja pretrunas un protestus, jo kā gan jūtas un emocijas var būt racionālas. Lai labotu šo pretrunu, socionikā izdala loģiku un ētiku, kas skaidrāk atbilst racionālo funkciju būtībai. Junga izdalītās domāšana un emocionalitāte var būt pavisam iracionālas un aizmaldīties plašos sānceļos.
Emocionalitāte pati par sevi ir stihiska un brīvi plūstoša, tā vadās pēc impulsīvām izjūtām, simpātijām un antipātijām. Ar tās palīdzību var iegūt daudz jaunu draugu, arī iemantot ienaidniekus, mīlēt, nīst, priecāties un atpūsties jauku paziņu lokā. Stihiska emocionalitāte neder sistemātiskā darbā. Tādēļ talkā nāk ētika, kura regulē emocionalitātes dozu un pielāgo to vajadzīgajai situācijai.

DOMINĒJOŠAIS IRACIONĀLISMS
Arī tie cilvēki, kuri iekļuvuši pie iracionālajiem tipiem, var būt ļoti kārtīgi un sistemātiski. Ja cilvēkam dominē iracionāla psihes funkcija, tas vēl nenozīmē, ka tā nosaka visu uzvedību un domāšanu. Tā tikai liecina par to, ka ikdienā šiem tipiem primārā lietu uztvere ir iracionāla, tālāk seko šo lietu sakārtošana.
Junga tipoloģijā iracionālismu sauc arī par percepciju, kas nozīmē uztveri. Iracionālie tipi vienlaicīgi ir arī perceptīvie tipi, kas nozīmē, to, ka šiem tipiem primārā ir informācijas uztvere. Kāds sakars ir informācijas uztverei ar iracionālismu un haosu?
Te jāatceras, ka jebkura informācija bez tā satura atlases un pārstrādes ir maz noderīga. Racionālie tipi koncentrē uzmanību tikai uz sev svarīgas informācijas uztveri. Ko tiem vajag, to saglabā atmiņā, pārējo palaiž garām uzmanībai kā nesvarīgu. Ja cilvēkam primārā ir informācijas uztvere, tad uztvere skrien pa priekšu un rauj sevī iekšā visu pēc kārtas. Tiek vākts daudz kas derīgs un nekam nederīgs vienlaicīgi.
Iracionālie tipi ļaujas nekontrolētai informācijas plūsmai. Tā nāk iekšā kā milzu straume bez atlases. Lai tas viss nepiesārņotu atmiņu, uzmanības noturība ir vājāka. Viss nāk iekšā un tikpat ātri tiek aizmirsts. Kaut kādas atmiņu pēdas saglabājas neapzinātajā atmiņā, atkārtota situācija šīs iespaidu pēdas aktualizē.
Nebūs taisnība, ka iracionālie neko neplāno, visu dara impulsa iespaidā. Impulss ir, tas ir dopings, bet jebkurā rīcībā realizējas kāds plāns. Racionālais plāno ilgāk un pamatīgāk, sīkāk apsver situāciju un tālākos soļus. Tas garantē to, ka izdosies nokļūt pie mērķa pa sarežģītu un laikietilpīgu ceļu. Iracionālais negrib plānot, līdz ar to viņš netiek tālāk par visiem zināmiem ceļiem. Lai sasniegtu nokļūtu līdz mērķim, viņam jāpaļaujas uz kāda racionālā drošības garantijām un skaidro prātu.
Iracionālisms rīcībā un domāšanā vairāk raksturīgs bērniem. Kļūstot pieaugušākam attīstās racionālā domāšana. Kārtību un sistēmu iracionālajiem tipiem nodrošina racionālās intelekta funkcijas. Šo funkciju attīstība ir atkarīga no izglītības, kultūrvides un audzināšanas. Racionālās funkcijas koncentrē uzmanību uz svarīgāko, izdala sistēmu un piedalās saprātīgu lēmumu pieņemšanā.

RACIONĀLISMS UN LAIKS
Racionālie cilvēki lielu vērību pievērš pulkstenim, tie visur cenšas iekļauties vajadzīgajā laikā. Ar laika vienību salikšanu pa plauktiņiem racionālā domāšana ir izveidojusi sistematizētu zināšanu un atmiņu katalogu. Kad racionāls cilvēks ātri cenšas atcerēties kādu pagātnes epizodi, viņš meklē orientieri savā atmiņu katalogā. Racionālo atmiņu un zināšanu katalogu var salīdzināt ar failu sarakstu datorā, kur rūpīgi sakārtotās mapēs glabājas teksti, dokumenti, informācija, fotogrāfijas un videoieraksti. Jo perfektāka ir atmiņu kataloga struktūra, jo ātrāk ir iespējams atcerēties vajadzīgo.
Iracionāla tipa cilvēki vairāk ļaujas brīvai laika plūsmai, tie biežāk kaut ko nokavē, palaiž garām vai aizmirst. Runājot par laiku un tā izjūtu, socionikā pie laika izjūtas tiek pieskaitītas abas intuīcijas, kuras ir iracionālas psihes funkcijas. Intuitīvā iracionālā tipa attieksme pret laiku ir haotiska un nesistemātiska. Laiks šiem tipiem darbojas kā stihiska upe, kura nes savu gaitu. Iracionālie biežāk sajauc laikus vai ierodas nelaikā. Racionālisms kontrolē laiku, bet iracionālisms ļaujas laika ritumam.