MBTI tipu indikators


 Par Junga tipoloģiju ieinteresējās Katarīna Brigsa, kura otrpus okeānam neatkarīgi no Junga bija sākusi ļaudis sadalīt grupās pēc to dzīvesveida. Viņa 20–ajos gados devās uz Eiropu, lai apmeklētu Junga lekcijas Šveicē. Pēc lekciju noklausīšanās un grāmatas “Psiholoģiskie tipi” izlasīšanas Katarīna Brigsa atlika malā savus iesāktos ļaužu sagrupēšanas mēģinājumus un pilnībā pārņēma Junga tipu dalījumu. Turpmākajos gados Katarīna Brigsa veica plašus pētījumus Amerikas Savienotajās Valstīs ar mērķi ieviest Junga tipoloģiju kā praktisku psiholoģijas instrumentu.
Pētījumos aizgāja vairāki gadu desmiti. Visus trīsdesmitos gadus Katarīna Brigsa ar meitu Izabellu veltīja tipu pētniecībai un Junga teorijas pilnveidošanai. Lielu skolu abas sievietes guva, vērojot cilvēku uzvedību Otrā pasaules kara laikā. Pirmais tipu noteikšanas tests tika piedāvāts 1942. gadā. Pirmā instrukcija tipu noteikšanai patstāvīgi tika pieteikta 1944. gadā. Taču pētījumiem aizgāja vēl aptuveni divdesmit gadu, līdz izdevās piedāvāt tipu noteikšanas metodiku.
Veiksmīgi Junga tipoloģiju ieviest praksē izdevās tikai meitai Izabellai Brigsai Maierei piecdesmitajos un sešdes­mita­jos gados. 1962. gadā tika publicēts tests MBTI, kura pilnais nosaukums ir Myers Briggs Typological Indicator. Tātad tulkojumā – Maieres Brigsas tipoloģijas indikators. Abu Brigsu uzrakstītā grāmata “Tipu indikators” ir izdota daudzmiljonu tirāžā. Grāmata ir tulkota vācu, franču, spāņu, japāņu un vēl citās valodās.
MBTI tests pasaulē plaši tiek izmantots kadru atlasei lielās Rietumu kompānijās. Daudzās vidējās mācību iestādēs ASV tiek aizpildīts tests, lai noteiktu piemērotību nākamajai profesijai.
1972. gadā tika radīts tipoloģiju centrs CAPT ar mērķi sagatavot speciālistus darbam ar MBTI testu. Vislielāko popularitāti MBTI ieguva pēc tam, kad 1975. gadā tiesības uz tā izplatīšanu ieguva Consulting Psychologists Press. Padomju Savienībā pirmo reizi MBTI tika pieminēts 1978 gadā, pirmās publikācijas parādījās tikai 1984. gadā.
Maieres-Brigsas tipoloģija ir ļoti tuva Junga tipoloģijai, līdz ar to tai piemīt tās pašas Junga tipu nepilnības. Kopējos vilcienos darba meklējumos tā dod iespēju iezīmēt aptuvenu orientieri, kādu karjeras virzienu izvēlēties. Tai pat laikā tā nespēj dod atbildi uz to, kādas ir cilvēka spējas konkrētā profesijā.
MBTI trūkums ir pilnīgi neiegaumējamie tipu nosaukumi. Tie sastāv no četru lielo burtu kombinācijām, kas apzīmē dominējošās psihes iezīmes. Piemēram, ir tādi tipi INTP vai ESFJ. Pirmais burts nozīmē to, vai cilvēks ir intraverts vai ekstraverts. Otrais burts norāda, vai intuitīvais vai sensorais. Trešais burts apzīmē, vai loģiskais domātājs vai emocionālais jūtu tips. Un ceturtais burts norāda, vai cilvēks būs iracionālais jeb perceptīvais tips vai arī racionāli saprātīgais tips. Pati burtu kombinācija ir loģiski sakārtota, bet pārāk sausa un bezpersoniska. Intraversija nepārtraukti jūk ar intuīciju, vienmēr ir jādomā līdzi, ko katrs burts nozīmē.
Bieži tipoloģija rada kļūdas, jo daudzu cilvēku psihes īpatnības ir svārstīgas un balansē atkarībā no situācijas. Objektīvāku atbildi var iegūt, ja rezultāti ir papildināti ar procentu skalu, lai konstatētu, kura īpašība ir izteikta vairāk, kura mazāk. Ja rezultāti balansē pie 50% robežas, tas ir nestabils rezultāts, nākamajā testa pildīšanas reizē rezultāti var nosliekties uz otru pusi, iegūstot citu tipa rezultātu.

MBTI - pasaulē populārārs instruments sevis apzināšanai
Par personalitātes testu kļūdām