Par Junga tipoloģiju ieinteresējās Katarīna Brigsa, kura otrpus okeānam neatkarīgi no Junga bija sākusi ļaudis sadalīt grupās pēc to dzīvesveida. Viņa 20–ajos gados devās uz Eiropu, lai apmeklētu Junga lekcijas Šveicē. Pēc lekciju noklausīšanās un grāmatas “Psiholoģiskie tipi” izlasīšanas Katarīna Brigsa atlika malā savus iesāktos ļaužu sagrupēšanas mēģinājumus un pilnībā pārņēma Junga tipu dalījumu. Turpmākajos gados Katarīna Brigsa veica plašus pētījumus Amerikas Savienotajās Valstīs ar mērķi ieviest Junga tipoloģiju kā praktisku psiholoģijas instrumentu.
Pētījumos aizgāja vairāki gadu desmiti. Visus trīsdesmitos gadus
Katarīna Brigsa ar meitu Izabellu veltīja tipu pētniecībai un Junga teorijas
pilnveidošanai. Lielu skolu abas sievietes guva, vērojot cilvēku uzvedību Otrā
pasaules kara laikā. Pirmais tipu noteikšanas tests tika piedāvāts
1942. gadā. Pirmā instrukcija tipu noteikšanai patstāvīgi tika pieteikta
1944. gadā. Taču pētījumiem aizgāja vēl aptuveni divdesmit gadu, līdz
izdevās piedāvāt tipu noteikšanas metodiku.
Veiksmīgi Junga tipoloģiju ieviest praksē izdevās tikai meitai
Izabellai Brigsai Maierei piecdesmitajos un sešdesmitajos gados.
1962. gadā tika publicēts tests MBTI, kura pilnais nosaukums ir Myers
Briggs Typological Indicator. Tātad tulkojumā – Maieres Brigsas tipoloģijas
indikators. Abu Brigsu uzrakstītā grāmata “Tipu indikators” ir izdota
daudzmiljonu tirāžā. Grāmata ir tulkota vācu, franču, spāņu, japāņu un vēl
citās valodās.
MBTI tests pasaulē plaši tiek izmantots kadru atlasei lielās
Rietumu kompānijās. Daudzās vidējās mācību iestādēs ASV tiek aizpildīts tests,
lai noteiktu piemērotību nākamajai profesijai.
1972. gadā tika radīts tipoloģiju centrs CAPT ar mērķi
sagatavot speciālistus darbam ar MBTI testu. Vislielāko popularitāti MBTI
ieguva pēc tam, kad 1975. gadā tiesības uz tā izplatīšanu ieguva Consulting
Psychologists Press. Padomju Savienībā pirmo reizi MBTI tika pieminēts
1978 gadā, pirmās publikācijas parādījās tikai 1984. gadā.
Maieres-Brigsas tipoloģija ir ļoti tuva Junga tipoloģijai, līdz ar
to tai piemīt tās pašas Junga tipu nepilnības. Kopējos vilcienos darba
meklējumos tā dod iespēju iezīmēt aptuvenu orientieri, kādu karjeras virzienu
izvēlēties. Tai pat laikā tā nespēj dod atbildi uz to, kādas ir cilvēka spējas
konkrētā profesijā.
MBTI trūkums ir pilnīgi neiegaumējamie tipu nosaukumi. Tie sastāv
no četru lielo burtu kombinācijām, kas apzīmē dominējošās psihes iezīmes.
Piemēram, ir tādi tipi INTP vai ESFJ. Pirmais burts nozīmē to, vai cilvēks ir
intraverts vai ekstraverts. Otrais burts norāda, vai intuitīvais vai sensorais.
Trešais burts apzīmē, vai loģiskais domātājs vai emocionālais jūtu tips. Un
ceturtais burts norāda, vai cilvēks būs iracionālais jeb perceptīvais tips vai
arī racionāli saprātīgais tips. Pati burtu kombinācija ir loģiski sakārtota,
bet pārāk sausa un bezpersoniska. Intraversija nepārtraukti jūk ar intuīciju,
vienmēr ir jādomā līdzi, ko katrs burts nozīmē.
Bieži tipoloģija rada kļūdas, jo daudzu cilvēku psihes īpatnības
ir svārstīgas un balansē atkarībā no situācijas. Objektīvāku atbildi var iegūt,
ja rezultāti ir papildināti ar procentu skalu, lai konstatētu, kura īpašība ir
izteikta vairāk, kura mazāk. Ja rezultāti balansē pie 50% robežas, tas ir
nestabils rezultāts, nākamajā testa pildīšanas reizē rezultāti var nosliekties
uz otru pusi, iegūstot citu tipa rezultātu.
MBTI - pasaulē populārārs instruments sevis apzināšanai
Par personalitātes testu kļūdām
MBTI - pasaulē populārārs instruments sevis apzināšanai
Par personalitātes testu kļūdām