Dalījums vizuāļos, audiāļos un kinestētiķos pasaulē ir diezgan izplatīts, kaut gan lielākoties šos tipus uztver tikai kā izklaidi un tikai retajam ienāk prātā tiem meklēt kādu skaidrojumu. Junga tipi ir radniecīga mācība. Pēc apraksta sensorais tips gandrīz precīzi atbilst kinestētiskā tipa aprakstam un vedina domāt, ka tas ir viens un tas pats tips. Varbūt sensorais tips ir tas pats kinestētiķis?
Kinestētika sākas no taustes un satvēriena sajūtas. Aprakstos var atrast, ka kinestētika ir arī sajūtas ar ādu, sajūtas ķermenī, kustību sajūta. Sensorais signāls iziet refleksa loku caur smadzenēm un atnāk atpakaļ tajā pašā vietā, kur radies, radot kustību reakciju. Šīs reakcijas var būt ļoti dažādas. Var būt muskuļu savilkšanās, asins kapilāru saraušanās, ādas un iekšējo orgānu reakcijas. Šīs reakcijas ir tā saucamā kinestētika.
Sensorika un kinestētika ir viena veseluma divas daļas. Šīs daļas ar prātu var sadalīt, tomēr pēc neiroloģijas likumībām tās ir vienotas. Sensors kairinājums vienmēr radīs lielāku vai mazāku kinestētisku reakciju. Kinestētisku darbību šķietami var izsaukt bez reāla sensora kairinājuma tikai ar iztēli un vārdiskiem stimuliem, bet iztēle ir vizuālā domāšana un vārdiski stimuli ir audiālā domāšana.
Neiroloģijā par sensorajām sistēmām sauc visus maņu orgānus - tausti, dzirdi, redzi, ožu, garšu, ādas sajūtas, iekšējo orgānu sajūtas, muskuļu sajūtas un reakcijas asinsvados. Kinestētiķis kā primāro izmanto tausti, muskuļu izjūtu un ādas sajūtas. Savukārt sajūtu tips pēc Junga kā primārās izmanto tās pašas sensorās sistēmas, kuras saistāmas ar kinestētiskā tipa apkārtējās pasaules izjūtu.
Cilvēku dalījumu vizuāļos, audiāļos un kinestētiķos var skaidrot ar trim lielām smadzeņu daļām, kurās notiek pasaules uztvere. Kura smadzeņu zona aizņem lielāku laukumu, ir aktīvākā un dominē, tāds iznāks cilvēka tips. Tātad te ir runa par dominējošo pasaules uztveri. Kinestētiķim dominē ādas-kinestētiskās zonas. Ar ādu ir jāsaprot viss ķermenis, plaukstas un pēdas. Citā literatūrā var atrast jēdzienu ādas sensorās sistēmas. Šajā gadījumā ādas kinestētika un ādas sensorika ir viens un tas, ko var saukt arī par sajūtu sensoriku. Tikpat labi var arī teikt, ka kinestētiskajam tipam pasaules izjūtā dominē ādas sensorās sajūtas.
Блок приёма, переработки и хранения информации от внешнего мира включает в себя центральные части основных анализаторов — зрительного, слухового и кожно-кинестетического. Их корковые зоны расположены в височных, теменных и затылочных долях мозга. Формально сюда можно включить и центральные части вкусовой и обонятельной модальности, однако в коре головного мозга они представлены незначительно по сравнению с основными сенсорными системами.
Ja sensorais tips iznāk tas pats kinestētiķis, vai intuitīvais tips tādā gadījumā ir vizuālis vai audiālis? Tā varētu būt, taču liela daļa sensoro tipu tāpat apgalvos, ka ir vizuāļi vai audiāļi. Lai nenonāktu tipoloģiskā strupceļā, ir jārunā par šo sensoro sistēmu apvienojumu.
Sajūtu tipam kinestētika ieņem organismā ļoti lielu vietu, tā ir izteikta dominante, tai pat laikā sajūtu tips ļoti daudz redz, dzird un runā. Var izdarīt secinājumu, ka sajūtu tipam kinestētika veido vienu bloku ar vizuālajiem stimuliem. Ja viņš apgalvo, ka ir vizuālis, tad īstenībā ar to jāsaprot vizuāli kinestētisko pasaules uztveri. Cilvēks redz objektu un to satausta, viņš redz apkārtējo telpu un sajūt tās klātbūtni. Viņš redz apģērbu, interjeru, sejas, cilvēkus, ēdienus, priekšmetus, traukus, darbarīkus, vienlaicīgi sajūt to klātbūtni. Šī sajūta var būt tik ierasta, ka pašam var palikt nepamanīta.
Kad sajūtu tips apgalvo, ka ir audiālis, arī tad var novērot savu kinestētisko īpašību nepamanīšanu. Kinestētika sajūtu tipam ir tik ierasta, ka var šķist pārāk ikdienišķa un neinteresanta. Toties klausīšanās un runāšana viņam var būt interesantāka un aizraujošāka.
Sensorajam tipam kinestētika ir ļoti izteikta dominante, tai pat laikā tā var būt maskēta zem ikdienišķības un pašsaprotamības. Sajūtu tips tāpat ļoti daudz redz un dzird, kas viņam var būt arī interesantāk kā darbināt savu ikdienišķo kinestētiku.
Kādā veidā intuitīvais tips var būt vizuālis vai audiālis? Tādā gadījumā var runāt par vizuāli-audiālo uztveres dominanti. Intuītam kinestētika ieņem ievērojami mazāku lomu pasaules uztverē, viņš daudz vairāk pasauli dzird un redz. Arī tad, ja intuīts apgalvo, ka ir kinestētiķis, īstenībā tā nav taisnība. Jebkuram cilvēkam piemīt sava kinestētika, tā kā intuītam kinestētika ir mazāk izteikta, viņam tā var šķist arī interesantāka un aicinošāka. Tai pat laikā intuīta kinestētiku aizēno vizuāli-audiālie stimuli. Viņš iztēlojas, redz un dzird, bet nespēj pa īstam sajust realitāti ar visu ķermeni.
Gints Veiss
Gints Veiss