Kā vispazīstamākais psihoanalītiķis pēdējo simts gadu
laikā laikam ir bijis Zigmunds Freids. Lielākajai sabiedrības daļai nav zināms
Freida dzīvesstāsts, sarakstītie darbi un izvirzītās teorijas, ne viņa iekšējās
pretrunas un aizraušanās ar kokaīnu. Tāpat nav zināms, ka Freids savus darbus
ir radījis tajā sarežģītajā vēstures periodā, kad plosījās Pirmais pasaules
karš, līdz periodam, kad pie varas nāca Hitlers. Neskatoties uz vēstures
līkločiem, Freida darbi ir guvuši lielu popularitāti, pateicoties to akcentam
uz seksualitāti.
Pēc Freida teorijas cilvēku uz priekšu dzen spēcīgi
bioloģiskie instinkti. Primitīvie instinkti ir visarhaiskākā smadzeņu daļa, pēc
sava rakstura tā ir bezpersoniska un neintelektuāla, toties kalpo kā nozīmīgs
organisma enerģijas avots. Bez bioloģiskajiem instinktiem cilvēks ir pasīvs,
viņu neinteresē vairāk nekas. Apziņa un prāts Freida izpratnē ir statiska
programma bez enerģijas, kā automašīna bez degvielas. Bioloģiskie instinkti
ļauj organismam darboties, prāts tikai kontrolē virzienu, lai enerģija tiktu
izlietota saprātīgi.
Ja bioloģiskie instinkti ņem virsroku, cilvēks var palikt
par agresīvu mežoni, saprāts atiet malā. Pār viņu valda emocijas un dziņas.
Izglītots cilvēks ir iemācījies turēt grožos savus instinktus, taču atsevišķos
brīžos instinkti var izlauzties ārpusē. Instinkti ir kā zirgs, veselais saprāts
ir kā jātnieks, kurš cenšas zirgu savaldīt. Ja instinkti ņem virsroku, zirgs
skrien tur, kur viņam ienāk prātā, jātniekam atliek tikai ļauties zirga
skrējienam.
Šo Freida ideju ir iespējams pierādīt anatomiski, izdalot
refleksus, instinktus, afektus kā arhaisko psihes kodolu un augstāko smadzeņu
darbību kā mūsdienu intelektu, kas pārklāj cilvēka “iekšējo mežoni”. Cilvēka
rīcību vada saprāts un loģiskā domāšana, taču zemgarozas slāņos mājo apslēpti instinkti,
kurus tiecas nomākt civilizācija.
Visspēcīgākais primitīvais instinkts ir agresivitāte,
taču šī enerģija ir negatīva un eksplozīva. Agresivitāte psihē uzkrājas, radot
spriedzes stāvokli organismā. Provocējoši stimuli var izsaukt spontānu agresivitātes
izlādēšanos, kas var nest postošas sekas. Galējās agresivitātes izlādēšanās
sekas ir karš un noziedzība. Agresivitāte pamatā ir vīrišķīgā enerģija.
Pieaugot intelektam un izglītībai, samazinās agresivitāte. Mežonīgo instinktu
enerģija tiek ielikta tehniskā vīrišķīgā intelektā.
LIBIDO
Freida izpratnē cilvēka pozitīvās aktivitātes avots ir
seksuālā dziņa. Seksuālo enerģiju Freids apzīmēja ar vārdu libido. Būtībā tā nav gluži seksualitāte,
bet dziņa pēc baudas, kuru var iegūt visdažādākajos veidos. Arī ar garšīgu
ēdienu, atpūtu kūrortā, alkoholu un citāda veida patīkamu ķermeņa
stimulāciju. Seksualitāte ir
tikai viens no baudas gūšanas veidiem.
Instinktu līmenī pieaudzis cilvēks tiecas pēc baudām,
kuras reāli viņam nav vajadzīgas. Cilvēks grib gūt patīkamas sajūtas, tādēļ
viņš vairāk pērk visādas mantas, negausīgi ēd, braukā uz kūrortiem vai lieto
apreibinošas vielas. Tā ir atpūta un izklaide, par kuru nākas iztērēt liekas
naudas summas.
Atpūtā cilvēks pārvēršas par lielu bezrūpīgu bērnu. Zemapziņā tas ir cilvēka “iekšējais bērns”,
kurš skrien pakaļ kārdinājumiem. Ja
personība ir iestrēgusi šajā iekšējā bērna stāvoklī, cilvēks prot baudīt un
atpūsties, taču viņam trūkst gribasspēka, lai sasniegtu saprātīgus
civilizācijas mērķus. Viņa dzīvesveids ir bezrūpīgs un vieglprātīgs, nauda ātri
tērējas un izkūst kārdinājumos. Vieglprātīgais baudītājs neprot naudu nopelnīt
ar pacietīgu darbu.
DOMĀŠANA PRET KĀRDINĀJUMIEM
Lai sasniegtu stabilu labklājību, ir jāizvirza saprātīgi
mērķi, kuri jāīsteno ar atbildīgu gribasspēku. Mērķu realizācijā ir jāiegulda
loģiskā domāšana. Tas ir darbs cilvēka intelektam, kura uzdevums ir ievirzīt
instinktu enerģiju saprātīgā gultnē. Kad cilvēks ir sasniedzis noteiktu mērķi,
viņš var ar mēru ļauties atpūtai un sajūtu impulsiem.
Loģika ir intelekta funkcija, kura attīstās līdz ar
zināšanu apguvi. Loģiskā domāšana konkurē ar iekšējo bērnu, tie tiecas viens
otru izstumt. Atpūtā cilvēks vairāk ļaujas sajūtu impulsiem, tie vedina baudīt
un gūt ķermeniskas izjūtas. Ja cilvēks pārmērīgi ļaujas spontānām iegribām,
viņš notērē visu naudu niekos un kārdinājumos, bet neprot parūpēties par savu
labklājību.
SLIDENĀ PUNKTA AICINĀJUMS
Ļaušanās baudas svētlaimei psihē nostiprina savu slideno
punktu. Trāpot uz tā, cilvēks ir gatavs bez vajadzības tērēt savu grūti krāto
naudu, viņu var hipnotizēt un suģestēt. Prasmīgi uzspiežot uz slidenā punkta,
ar personu var manipulēt. Tas ir ceļš uz atkarību.
Ar skaidru prātu cilvēks apzinās, ka paslīdot uz sava
slidenā punkta, viņš var ātri “apmaldīties”. Tādēļ saprātīgs cilvēks cenšas
nepieļaut situācijas, kuras veicinātu paslīdēšanu. Lai neiztērētu lieku naudu,
labāk ir ņemt līdzi tikai minimālu summu. Slidenā punkta aicinājums nāk no
bērnības sapņiem un aicinājumiem. Tas ignorē reālas briesmas, nesaprot reālo situāciju,
realitāti tas uztver iluzori, ignorē fizikas likumus, paļaujas uz brīnumiem.
Dinamiskā situācijā slidenais punkts nostrādā strauji,
vedinot sekot līdzi aicinošiem impulsiem. Šie aicinājumi piesaista ar kaut ko
vilinošu. Tā cilvēku var apmānīt, ievilināt maniaka nagos vai arī pārliecināt
viņu par kāda dārga pirkuma iegādi. Pirkumus reklāmas ietekmē cilvēks bieži
vien veic impulsīvi, pakļaujoties suģestijai no reklāmdevēju puses. Vēl lielāka
manipulācija ar potenciālo pircēju tiek izstrādāta piedāvājot pirkumus no rokas.
Pakļaušanās aicinošajiem impulsiem iedarbojas kā
narkotika. Tikai mierīgā atmosfērā apdomājot situāciju cilvēks saprot, ka
pielaidis muļķīgas kļūdas, izdevis naudu par nederīgām lietām vai pakļāvis sevi
briesmām, sekojot apšaubāmiem vilinājumiem. Manipulācija ar slideno punktu ir
hipnotiska. Lai nepakļautos maldugunīm, neapdomīgo rīcību spēj nobremzēt
skaidrais saprāts vai blakus esošs drošs cilvēks, kurš vedina visu rūpīgi
apdomāt.
Skaidrais saprāts cilvēku tur grožos, nostiprina viņa
gribasspēku un atbildību. Trāpot uz slidenā punkta, saprāts un gribasspēks
kapitulē kārdinājumu priekšā. Tai pat laikā brīva ļaušanās slidenajiem
aicinājumiem dod iespēju atslēgties no ikdienas problēmām un raizēm, izjust
baudu un atpūtu. Prāts un saprāts cilvēkam ir vajadzīgs darbā, toties atpūtā,
izklaidēs, izpriecās, brīvdienās, ceļojumos, randiņos, mīlas baudā un
iemīlēšanās reibonī prātu cilvēkam gribas pastumt mazliet tālāk.
PSIHES FUNKCIJAS UN SAJŪTAS
Izlasot iepriekš rakstīto, var rasties jautājums, kā tas
viss saistās vai nesaistās ar psihes funkcijām un psihes modeli. Libido var
saistīt ar psihes funkciju sajūtu sensorika, kura sajūtu tipiem būtu apzināta
un dominējoša, bet intuītiem vāja un bērnišķīga. Tas ir tikai no teorētiska
modeļa viedokļa. Sajūtu sensorika var būt dominējoša, stipra vai pavāja, bet ne
apzināta.
Sajūtu tipam ar dominējošo sajūtu sensoriku šī funkcija
būs stipra, tā nodrošina enerģiju un dzinējspēku. Tai pat laikā intelekts un
izglītība šim tipam saistās nevis ar sajūtām, bet ar loģiku vai ētiku. Sajūtu
tipa sajūtu sensorika var būt kā enerģijas avots, lai ar prātu realizētu kādus
praktiskus mērķus. Tāpat sajūtu sensorika viņam noder kā atpūtas un baudu
stimulators.
Runājot par sajūtu tipu var teikt, ka viņam sajūtas ir kā
zirgs, kurš skrien, domāšana ir jātnieks, kas cenšas zirgu vadīt saprātīgi. Par
intuītiem to gluži nevar teikt. Viņiem sajūtas ir vājš zirgs, kurš tālus
gabalus nenoskries. Intuītiem sajūtu sensorika būs nepietiekams stimuls
darbā. Tā var noderēt atpūtai, bet mērenās devās. Intuīts arī piepildot sajūtas
atpūtā var no tām enerģētiski iztukšoties.
SLIDENAIS PUNKTS UN TEORIJA
Pēc psihes modeļa sajūtu tipiem iekšējā bērna blokā būs intuīciju, bet
intuītiem sajūtas. Nē, pēc mana modeļa sajūtu tipiem dominējošā sajūtu
sensorika būs visur, gan pirmajā pozīcijā, gan zemapziņā un kā iekšējais bērns,
kas skrien pakaļ kārdinājumiem. Atšķirība ir pa līniju darbs - atpūta. Darbā
sajūtas tiek saistītas ar prātu un intelektu, bet atpūtā ar neapzinātajām
dziņām un iekšējā bērna aicinājumu. Šīs abas psihes daļas sajūtu tipam konkurē,
katra no tām tiecas gūt virsroku.
Intuitīvajam tipam sajūtas būs mazāk intensīvas, bet tās nebūt nebūs kā
kaut kas ļoti suģestīvs, kas rada neapturamas dziņas un atkarību. Intuītiem
sajūtu impulsi ir vājāki. Tie neder darbā, bet baudās arī tie tiecas ieturēt
mērenību. Neiztērē pārāk daudz naudas un neizceļas ar negausīgumu. Intuītiem
sajūtas suģestē kā ceļojums svešā un nezināmā pasaulē. Tas sola jaunus
iespaidus un kaut ko nebijušu.
Iekšējā bērna blokā intuītiem drīzāk būs negausīga tieksme pēc kādām
intuitīvām jaunatklāsmēm. Tās var tikt izmantotas kā enerģija darbā un kā
stimuls atpūtā. Tieksme pēc jaunām sajūtām intuītam var būt arī vēlme atklāt
kaut ko jaunu, bet pašas iegūtās sajūtas var izrādīties pavisam niecīgas un
negaršīgas. Bet tas jau nekas, jo svarīgākā bija ziņkārības apmierināšana.
Pārāk intensīvas sajūtas un baudas intuītus var nogurdināt. Lai intuītus
sajūtas pozitīvi piepildītu, ir svarīgs aizraujošs ceļš līdz to iegūšanai.