Racionālā kārtība un iracionālie izaicinājumi

Ar racionālo savas domāšanas daļu apzinīgais pilsonis ceļ labklājību un stabilizē ikdienas ritmu, taču iracionālā psihes daļa viņam plosās kaut kur iekšienē un atsevišķos brīžos meklē izdevību, lai taranētu ar racionālu darbu sasniegtās vērtības un tiektos uz brīvību, jaun­atklājumiem, pie­dzī­vo­ju­miem, pār­dzī­vo­ju­miem, jau­niem ie­spai­diem un izaicinā­jumiem.

Lai arī var izdalīt divus atšķirīgus racionālos un iracionālos tipus, reālajā dzīvē drīzāk var nodalīt sabiedrības uzliktu robežšķirtni, kura nosaka jebkuram cilvēkam obligātu ieiešanu racionālā ritmā un labvēlīgu atļauju uz iracionālu uzvedību brīvajā laikā.

Vaļaspriekiem ir iracionālāks raksturs nekā sistemātiskam darbam. Pilnīgs iracionālisms var novest pie daudzu darbu iesākšanas un atstāšanas pusratā. Tādēļ iracionālisma devai cilvēka dzīvē jābūt samērīgai un mērenai. Galējs iracionālisms piemīt klaidonim un bezrūpīgam indivīdam, kurš dzīvē paļaujas tikai uz veiksmi.
Jebkāda veida revolūcijas, nemieri un nekārtības tiecas graut pastāvošo racionālo kārtību un vietā tiek radīts stihisks haoss, kas nerada nekādas jaunas vērtības, tikai grauj sasniegtās stabilās vērtības. Ceļš uz progresu un labklājību nemieru plosītā valstī atjaunojas tikai tad, kad vecās kārtības vietā tiek radīta jauna racionāla kārtība. Veiksmīgāks rezultāts ir tad, ja vara mainās miermīlīgi un pati sistēma paliek nemainīga.
Tomēr ir viena sabiedrības daļa, kura tiecas uz haosu un iracionālismu. Tie nebūt nav kaut kādi iracionālie tipi. Lielākoties tie ir jaunieši vēlīnās pubertātes vecumā, kuri alkst kārtīgi iztrakoties. Hormoni tiecas trakot un vedina uz spontānu uzvedību. Tie ir arhaiskie psihes zemgarozas slāņi, cilvēka "iekšējais mežonis", kurš tiecas rauties brīvībā. Racionālo psihes daļu veido rūpīgā izglītības ceļā apgūts intelekts.
Racionālisms nostiprina atbildību un naudas taupīšanu, bet iracionālisms tiecas uz bezatbildību un naudas šķērdēšanu. No galēji iracionāla indivīda iznāk avantūrists, kurš vienmēr peld pa straumi, paļaujas uz gadījumu, lien neatmaksājamos parādos, nekad neprot sakrāt stabilu kapitālu, viegli kļūst par alkoholiķi, ir slikts tēvs un nestabils ģimenes apgādnieks. Viņš neko nespēj sasniegt ar stabilu mērķtiecīgu darbu, dzīvē viņš paļaujas tikai uz laimīgu nejaušību un cerību, ka citi viņu izpestīs no nepatikšanām.

Iracionālā stāvoklī cilvēks seko neapzi­nātiem izjūtu impulsiem. Sajūtas piesaista impulsīvi mirkļa aicinājumi un kārdinājumi, kuri vedina baudīt un tērēt naudu. Katrs jauns vilinājums novirza uzmanību sāņus un aizved neparedzamā virzienā. Pārspīlēti plašs draugu loks komunikāciju arī padara arvien iracionālāku, jo katrs paziņa velk uz savu pusi, izkaisa uzmanību, atrauj no darba pienākumiem.

MILZUM DAUDZ DRAUGU

Pārmērīga ekstraversija tiecas uz arvien lielāku iracionālismu cilvēciskos kontaktos. Draugu loka nesamērīga paplašināšanās pieprasa operatīvāku spēju veikli rīkoties un darboties haosa apstākļos. Jebkurā brīdī ekstraverts ir gatavs pielāgoties situācijai, mainīt rīcības plānus, pārsviesties no vienas darbības uz citu. Intraverts cilvēks turas pie racionālas kārtības, jo tā viņam dod pamatu. Haosa apstākļos viņš jūtas izsists no sliedēm.

Racionāls cilvēks ir atbildīgs, viņš domā par nākotni. Katrs solis tagadnē tiek kritiski izvērtēts, lai tas tuvākā vai tālākā nākotnē nestu pozitīvu ieguldījumu. Šodienas rīcība racionālam cilvēkam ir tikai solis pretī kādam lielākam mērķim. Iracionāls cilvēks ar visu atdevi ir iekšā šodienā, viņš bauda patreizējo mirkli un  seko sajūtu impulsiem. Racionāls cilvēks tiecas ignorēt spontānus sajūtu impulsus, kuri novirza uzvedību no ierastā ritma. Sajūtas paliek kaut kur iekšā, tās gaida savu iespēju piepildījumu atpūtā.

Ar savu iracionālo daļu cilvēks spēj nopelnīt naudu vienā rāvienā, izmantojot izdevību un paļāvību uz veiksmi. Iracionālā psihes daļa spēj dot radošus grūdienus, ievadīt spontānas pārmaiņas un sākt jaunu posmu dzīvē. Bet tas ir tikai mirklis, kam vajadzētu sekot garai un rūpīgai ikdienas sistematizēšanai. Pie labas gribas arī iracionālā tipa cilvēks ierastā vidē, kur gadiem nekas nemainās, pierod pie racionālo tipu iestrādātās noteiktās kārtības.

Jaunība un bērnība tiecas uz iracionālismu, bet pieaugušā sabiedrība ar skolu un prasībām jauno paaudzi tiecas ievadīt racionālā gultnē. Iepazīšanās meklējumi ir iracionāli, stabila ģimenes dzīve ir racionāla. Ja cilvēks sirdslietās nepārtraukti seko iracionāliem izaicinājumiem, viņš kļūst par mūžīgo meklētāju, kurš nepārtraukti meklē īsto un vienīgo vai arvien jaunas mīlas dēkas.

Ja iracionālisms izpaužas sadzīvē, cilvēks aizrautīgu impulsu ietekmē iesāk vienlaikus pārāk daudzas lietas un drīz vairs nespēj visam izsekot. Bieži vien viņš nespēj tikt ar visu galā un sāk krāties nepadarīto darbu kalni. Viņš var periodiski būt gan pārāk nemierīgs un rosīgs, gan pārāk nesteidzīgs ar tieksmi stiept laiku garumā.

PAR IRACIONĀLO TIPU
Kā vērtēt to visu no tipoloģiskās puses? Ja cilvēkam dominē iracionāla psihes funkcija, viņa rīcība nebūt nav bezatbildīga un stihiska. Te ir runa par kaut ko citu. Iracionālisma dominante dod savu dopingu, stimulu un enerģiju. Tajā visā ir liela loma hormoniem. Var teikt, ka iracionālais tips dzīvo savu hormonu pavadā. Kur hormoni viņu nes, tur viņš nonāk.
Tajā pat laikā izglītots iracionālis prot savus hormonus iegrožot un novirzīt savu enerģiju sabiedrībai derīgu darbu veikšanai. Lai spētu realizēt dzīves mērķus, viņam ir jāļauj vaļu saviem hormoniem, bez tiem neko nevarēs paveikt. Izglītots iracionālais tips veikli iekļaujas racionālā sabiedrībā, neatbalsta haosu un nekārtību.
Racionāls indivīds var būt arī stihisku nekārtību atbalstītājs, jo viņš vienreiz vēlas tā kārtīgi izplosīties. Racionālajās sabiedrībās aiz nekārtībām var pamanīt savas organizētas struktūras, kurām ir savi mērķi. Neorganizētais pūlis ir tikai šo struktūru ierocis, racionālie revolucionāri ļoti veiksmīgi pakļaujas savu vadoņu rīkojumiem un rezultātā kļūst par kādas augstākas racionālas pasaules pārveidošanas idejas spēku.
Gints Veiss