- 13. aug 10:48
- Elvis Krumholcs
Ar šo paziņoju, ka 15.08.2015. domubiedru grupa "Socionika un psihosofija" tiks slēgta un dzēsta uz visiem laikiem.
Ņemot vērā krasās viedokļu atšķirības starp dažādām grupām un strāvojumiem, kas izmanto socionikas un psihosofijas vārdu, uzskatu par labāku norobežoties no nekvalitatīvas informācijas izplatīšanas. Es būšu publiski pieejams tikai tām personām, kas ar mani kontaktējas vismaz reizi mēnesī.
- 13. aug 10:48
- Elvis Krumholcs
Ar šo paziņoju, ka 15.08.2015. domubiedru grupa "Socionika un psihosofija" tiks slēgta un dzēsta uz visiem laikiem.
Ņemot vērā krasās viedokļu atšķirības starp dažādām grupām un strāvojumiem, kas izmanto socionikas un psihosofijas vārdu, uzskatu par labāku norobežoties no nekvalitatīvas informācijas izplatīšanas. Es būšu publiski pieejams tikai tām personām, kas ar mani kontaktējas vismaz reizi mēnesī.
Rita Liepiņa13. aug 12:29
Piekrītu, jo man ir pietiekoši informācijas grāmatās. Paldies par sadarbošanos, tā bija noderīga. 
Līga Resčevskavakar 09:42
Vai tad noteikti arī jādzēš? Kādēļ?
Elvis Krumholcsvakar 10:44
Zudusi ir šīs domubiedru grupas jēga!
Līga Resčevskavakar 11:29
Bet diskusijas jau ir bijušas vērtīgas., vai tad obligāti vajag likvidēt tās? Nevienam tak dzīvot netraucē un informācija milzumdaudz
Gints Veissšodien 14:31
Arī tad, ja te neviens vairs nediskutē, ir ļoti daudz veco ierakstu, kurus var lasīt un rakties dziļāk arhīvos. Ja domubiedros aktīvi diskutē, tad visi lasa tikai jaunākos komentārus un neko vairāk. Lai vecākas diskusijas tiktu lasītas, ir noderīga dīkstāve. Otrajos domubiedros arī diskusijas ir apstājušās, visi pārvākušies uz feisbuku. Man aktīvas diskusijas ir interesantas tikai tad, ja pats tajās piedalos, bet aktīva diskutēšana paņem nelietderīgi daudz laika un garīgās enerģijas. Kādu laiku var diskutēt, bet pēc tam tas apnīk un iztukšo. Ja es pats nediskutēju, tad man labāk patīk lasīt vecus ierakstus un meklēt tajos kaut ko interesantu un unikālu.
Rita Liepiņa13. aug 12:29
Piekrītu, jo man ir pietiekoši informācijas grāmatās. Paldies par sadarbošanos, tā bija noderīga.
Līga Resčevskavakar 09:42
Vai tad noteikti arī jādzēš? Kādēļ?
Elvis Krumholcsvakar 10:44
Zudusi ir šīs domubiedru grupas jēga!
Līga Resčevskavakar 11:29
Bet diskusijas jau ir bijušas vērtīgas., vai tad obligāti vajag likvidēt tās? Nevienam tak dzīvot netraucē un informācija milzumdaudz
Gints Veissšodien 14:31
Arī tad, ja te neviens vairs nediskutē, ir ļoti daudz veco ierakstu, kurus var lasīt un rakties dziļāk arhīvos. Ja domubiedros aktīvi diskutē, tad visi lasa tikai jaunākos komentārus un neko vairāk. Lai vecākas diskusijas tiktu lasītas, ir noderīga dīkstāve. Otrajos domubiedros arī diskusijas ir apstājušās, visi pārvākušies uz feisbuku. Man aktīvas diskusijas ir interesantas tikai tad, ja pats tajās piedalos, bet aktīva diskutēšana paņem nelietderīgi daudz laika un garīgās enerģijas. Kādu laiku var diskutēt, bet pēc tam tas apnīk un iztukšo. Ja es pats nediskutēju, tad man labāk patīk lasīt vecus ierakstus un meklēt tajos kaut ko interesantu un unikālu.
Ekstraversija nosaka mūzikas gaumi!
- 27. jūn 2014 11:51
- Artis Dejus
Lai pilnīgāk izprastu, kādā veidā smadzeņu darbība ietekmē mūzikas žanru izvēli, jums jāzina mazliet vairāk par ekstraversijas veidošanos un smadzeņu darbības saistību ar to.
Ierosa ir fizisks vai psiholoģisks stāvoklis, esot nomodā un atbilstoši reaģējot un stimuliem. Temperamentu teorijas „tēvs” Aizenks (Eyesenck) ir postulējis, ka individuālās atšķirības attiecībā uz to, vai cilvēks ir intraverts vai ekstraverts, nosaka iedzimtība. Retikulārās formācijas mijiedarbe ar frontālajiem neokortikālajiem laukiem nosaka CNS stiprumu, kas savukārt saistāms ar intraversijas un ekstraversijas izpausmēm cilvēka raksturā. Pētnieks Grejs (Gray,1981) ir pierādījis, ka spēcīga nervu sistēma piemīt ekstravertiem cilvēkiem, bet vāja – intravertiem. Vides informācija no sajūtu orgāniem pa nervu ceļiem nonāk smadzenēs, kur ierosas kavēšanas procesi rada attiecīgas atbildes reakcijas.Ekstravertiem piemīt nosacīti spēcīgi kavēšanas procesi un vāja ierosa. Principā viņu nervu sistēmas ir stipras, kas nozīmē, ka viņiem piemīt augsts izturīgums pret ārējiem kairinātājiem. Introvertiem — otrādi —ir spēcīgi iekšējie ierosas procesi un vāja kavēšana. Tātad introvertiem pārsvarā raksturīgs vājais nervu sistēmas tips ar zemāku spēju panest ārējos kairinājumus. Tādējādi ekstravertu smadzenes uz kairinātājiem pārsvarā reaģē lēni un vāji, atrodas it kā izteiktākā stimulu izsalkumā (badā), un viņi izjūt vēlēšanos pēc stipras sajūtu stimulācijas. Tas liek viņiem meklēt uzbudinājumu ārējā apkārtējā vidē, piemēram, apmeklējot vakarus (kompānijas), draudzējoties vienlaikus ar daudziem cilvēkiem, iesaistoties riska situācijas utt. Introverti, otrādi, jau no dzimšanas ir vairāk kortikali uzbudināti (aktivēti), viņu smadzenes uz stimuliem reaģē ātrāk un stiprāk, un viņi var izturēt tikai nosacīti nelielas stimulu intensitātes, jo nervu sistēmas ir vājākas (Karpova, 1998).
Tas izskaidro arī to, kādēļ intravertiem patīk mierīgāka, maigāka mūzika, bet ekstraverti meklē ātrus tempus, ritmiskumu un dinamiku, proti, viena no teorijām, kādēļ cilvēki izvēlas attiecīgu mūzikas žanru, ir vēlme apmierināt dziļākās, ar smadzeņu funkcionēšanu saistītās fizioloģiskās vajadzības smadzeņu garozas un centrālās nervu sistēmas (CNS) līmenī. Saskaņā ar optimālās stimulācijas modeli (Eysenck, 1990; Zuckerman, 1979, kā minēts Delsing, Bogt, Engels & Meeus, 2008), cilvēki izvēlas tādus mūzikas žanrus, kas tuvina viņus individuālajam un tieši konkrētam cilvēkam optimālajam ierosas modelim. Piemēram, ekstraverti cilvēki, kam ir zema ierosa, izvēlas mūziku, kas varētu šo līmeni celt (tātad aktīvu, ritmisku, dinamisku), bet intraverti izvēlas pretēju mūziku, lai izvairītos no ierosas pārstimulācijas (Daoussis & McKelvie, 1986, kā minēts Delsing, Bogt, Engels & Meeus, 2008).
Publikāciju sagatavoja Linda Tīruma
(avots - http://www.rigabrain.com/blog/2010/12/05… )
(avots - http://www.rigabrain.com/blog/2010/12/05… )
Komentāri (5)
Andris Baranovskis27. jūn 2014 13:18
Vai nebūtu pareizāk teikt, ka introverto nervu sistēma ir vienkārši jūtīgāka, bet ekstraverto mazāk jūtīgāka. Šķiet stiprums un vājums, vedina uz pārākuma salīdzināšanu, kas protams tā netika domāts.
Rita Liepiņa27. jūn 2014 22:46
Man kā ekstravertam patīk ritmiska un skaļa mūzika. Tā it kā stimulē, bet nemaz netraucē. Bet zinu
cilvēkus, kas ir intraverti un nepatīk skaļa mūzika. Tātad var runāt par pārākuma salīdzināšanu, kā
arī pareizi vien būs, ka ekstraverto nervu sistēma ir mazāk jūtīgāka.
Andris Baranovskis27. jūn 2014 22:48
Es tikai reizēm piekasos par valodas lietojumu, lai būtu adekvātāk un cienīgāk, cik nu iespējams.
Anitra Eglīte - Darģe28. jūn 2014 13:30
Nu, ja runājam par kādas nervu sistēmas pārākumu, tad, man domāt, ka jūtīga nervu sistēma ir pārāka par nejūtīgu. Tam jau nervu sistēma ir domāta - lai justu.
Rita Liepiņa28. jūn 2014 16:20
No vienas puses jau tas tā būtu, bet jūtīga nervu sistēma vairāk piemērota, lai izpaustu emocijas, kas
vairāk raksturīgs melanholiskajam temperamentam. Bet, ja iet runa par nervu sistēmas stiprumu un
noturīgumu, tad tie būs ekstravertie tipi. Jo intraverts ņem enerģiju no sevis, tāpēc ir jūtīgāks, ātrāk
nogurst un ir nervozāks. Bet ekstraverts ņem enerģiju no apkārtnes, tāpēc ir noturīgāks emocijās un
pietiek enerģijas ilgākam laikam. Katrs tips ir unikāls pats par sevi, tikai ir atšķirības, kas katram ir
raksturīgas.
www.Vieds.lv
- 12. dec 2010 20:21
- Olita Niedrite
Ezotēriķi izveidojuši jaunu vietni uz līdzīgiem principiem kā Draugiem.lv. Viņa domāta cilvēkiem, kas meklē ezotēriskas, psiholoģiskas, mistiskas, garīgas, noslēpumainas, ar senvēsturi un maģiju saistītas lietas. Var ienākt izlasīt tāpat, var izveidot savu profilu un savā dienasgrāmatā likt citiem noderīgu informāciju, sarunāties forumā ar līdzīgi domājošajiem, likt atrastus interesantus video no youtubes( pagaidām, vēlāk varēs no citām vietām), linkus vai nu savā blogā jeb dienasgrāmatā vai adminim palūgt, lai ieliek kopējā "Vietnes" Ja rodas jautājumi, var rakstīt man vai te.
Ainārs Baginskis13. dec 2010 17:05
vieds.lv
papardeszieds.lv
...
Daudz kur noderīgu informāciju var atrast
papardeszieds.lv
...
Daudz kur noderīgu informāciju var atrast
Olita Niedrite14. dec 2010 16:27
Vispirms jāizveido pašiem profili un jāsaliek tā informācija savos blogos, tikai tad būs ko meklēt. No malas neviens neko nedos. Izgaudoju arī socionikas sadaļu, tikai nav laika tur kaut ko salikt.
Olita Niedrite16. dec 2010 16:42
Divas meitenes jau pilda centrālo vietnes Rakstu sadaļu ar socionikas izskaidrojumiem priekš iesācējiem šajā nozarē
Bērziņu18. dec 2010 14:22
Principā uzskatu, ka Olitai socioniku labāk nevajag reklamēt.
Gints Veiss18. dec 2010 15:29
Socionikas salikums ar mistiku, ezotèriku un paranormàlàm lietàm piedod socionikai magisku pieskañu. Un ir jau arì mistiskas lietas socionikà - balti un melni kvadràti, baltà ètika un melnà ètika, baltie duàlie un melnie revizori, nàkotnes paregosana, vèstures cikli pa kvadràm, laimi un ìsto risinàjumu vèstosà magiskà tabula.
Gints Veiss18. dec 2010 18:48
Iepazinos ar vieds.lv rakstìto par socioniku. Savà ziñà rakstìtais dublè Mikelsones màjaslapà rakstìto pamatinformàciju. Un kopumà ir iznàkusi tàda kà cela noràde uz socionikas skolu. Lìvijai svarìgàkais akcents ir uz to, ka socionika palìdz sakàrtot attiecìbas un izveidot laimìgu gimeni. Tas ir tas, kas piesaista kursiem un konsultàcijàm lielàkoties sievietes, kuràm rùp attiecìbu uzlabosana vai noturèsana. Ar siem jautàjumiem arì pàrsvarà aizñemti psihologi un psihoterapeiti.