Saderība vai mīlestība

Lai arī es vienmēr esmu ņēmis vērā saderības lielo lomu otras pusītes meklējumos, bez mīlestības arī vissaderīgākais partneris šķitīs tikai interesants cilvēks, ar kuru var jauki parunāties. Lai partneri tiektos viens pēc otra, ir jābūt tam “klikšķim”, kas uzbango emocijas.
Taču iemīlēšanās ir neprognozējama. Saderība un mīla var nonākt krustugunīs, jo kvēlas jūtas var aplaimot nesaderīgos, aizejot garām saderīgajiem. Vairāk tieksies viens pēc otra iemīlējušies nesaderīgie, nekā saderīgie bez abpusējām jūtām. Nesaderīga pāra mīlestība var būt ļoti karsta un ugunīga, jo partnerus pievelk atšķirības.
Sabiedrībā ir diezgan izplatīts triviāls uzskats, ka mīlestība pārvar jebkurus šķēršļus un problēmas. Daudzas sievietes ir pārliecinātas, ka lielai mīlai attālums un dzīvesveidu atšķirības nav nekāds šķērslis. Ir arī daudz vīriešu, kuri domā tāpat, sievietes viņus uzskata par romantiķiem.
Kaislību uzbangojumā mīlētāji nereti ir gatavi triekties kaut uz otru pasaules malu, lai tikai būtu kopā. Mīlas jūtas dod spēku pārvarēt jebkādas grūtības. Grūti aizsniedzamais vienmēr liekas vērtīgāks un romantiski aizraujošāks. Mīlētāji paši sev rada grūtības, tad varonīgi tās pārvar, it kā pierādot savas mīlas stiprumu.
Cēlais uzskats, ka mīla stāv pāri visam, visbiežāk cenšas attaisnot laulības starp ļoti nesaderīgiem partneriem, kam apkārtējā sabiedrība stabilu nākotni neparedz. Līdzcilvēku centieni iestāstīt, ka pāris neder kopā, šķēršļus tikai palielina, uzbangojot jūtas vēl vairāk.
Mīlestība var stimulēt uz pielāgošanos, tikai tam ir savas robežas. Nesaderīgā ģimenē pielāgošanās vārdā jāupurē pārāk daudz, jāmaina iekšējā individualitāte, novedot pie sava “es” daļējas zaudēšanas. Nākamās ģimenes stabilitātei lielu skādi nodara pārliecība, ka mīlestība pati atrisinās visas problēmas.
Apprecoties neprātīgajā iemīlēšanās reibonī, jūtas var sadurties ar cita veida mīlestību pret dzimt0 pusi, tuviem cilvēkiem un iemīļotām tradīcijām. Adaptējoties jaunā dzīvesvietā, vajadzīgs laiks, kas nereti prasa gadu desmitus. Ja viens no laulātajiem nācis no lielas tālienes, viņš jaunajā vietā ilgstoši jūtas kā svešinieks. Nesaderīgā laulībā, pašiem negribot, par radiem tiek padarītas dažādas iedzīvotāju grupas, kam grūti atrast kopēju valodu. Jebkura ģimene nedzīvo izolēti no pārējās pasaules, laulāto saderība sabiedrību skar daudz tiešāk un jūtamāk nekā mīlestība, kas ir dziļi individuālas jūtas. Nesaderīgas laulības arī līdzcilvēkiem rada daudz problēmu un rūpju.
Lai arī jebkura sieviete tiecas pēc ģimeniskas stabilitātes, tajā brīdī, kad sieviete ir neprātīgi iemīlējusies, viņas dzīves stabilitāte nevis nostiprinās, bet drīzāk sašķobās. Patstāvīgai sievietei ikdiena ir stabilāka, kad viņa dzīvo viena. Tiklīdz attiecībās iejaucas mīlestība, sieviete kā “dulla muša” ir gatava izjaukt esošo dzīves stabilitāti, iepinoties daudz lielākā nestabilitātē.
Kaislīga mīla ir jūtas, kas tiek sajustas ar neprātīgām emocijām. Saderība toties tiek meklēta ar rūpīgu prātu un loģiku. Prāts traucē neprātīgi iemīlēties, bet, lai nodibinātu stabilu ģimeni, prāts ir ļoti vajadzīgs. Saderība nodrošina stabilitāti, iespēju laulātajiem ieiet vienā ritmā, pie kura tie pierod.

ĪPAŠAIS STRĀVOJUMS
Parasti iepazīšanās meklējumos cilvēks apzināti cenšas izvairīties no nesaderības. Taču reālā situācijā vīrieti vispirms pievelk sievietes skaistums un erotiskā pievilcība. Lai arī gaumes ir dažādas, erotiskā pievilcība vedina ignorēt nesaderību. Tāpat sieviete vienatnē mājās ar prātu saprot, ka viņa vēlas apprecēties ar saderīgu vīrieti. Tomēr satikšanās brīdī viņa paliek vienaldzīga pret saderīgu vīrieti, no kura nedvesmo “īpašs strāvojums”. Reālā situācijā saderība pati par sevi tuvināšanos neveicina.
Sākotnēji pēc laimīgas iepazīšanās mīlētāji satiekas brīvajā laikā nedēļas nogalēs, uz tikšanos uzvelk labākās drēbes un maksimāli slēpj savus trūkumus. Patīkami pavadītais laiks vedina domas uz ilūziju, ka šī burvība varētu būt bezgalīga. Laika pārtraukumi dod iespēju mīlētājiem vienam no otra neapnikt. Pēc kāzām, kad laulātie sāk dzīvot kopā diendienā, pamazām nesaderība sāk atklāties visos sīkumos. Atšķirības ir pievilcīgas, kad mīlētāji satiekas reti, toties tās kļūst par klupšanas akmeni ģimenes stabilitātei, kad jādzīvo kopā diendienā.
Seksuālā tieksme nogludina jebkuru nesaderību, “salīmējot” savā starpā arī visnepiemērotākos partnerus. Ja partneri savā starpā jūt lielas simpātijas, viņu uztverē nesaderība nav šķērslis. Toties vienaldzīgi partneri viens otrā saskata milzumdaudz mīnusu pat tad, ja tie savā starpā ir ļoti saderīgi. Kaislīgās emocijas vedina ignorēt nesaderību, tādēļ dzīvesdrauga meklējumos pakļaušanās mirkļa emocijām vedina ticēt ilūzijām un izdarīt kļūdainu izvēli.
Tiecoties atrast vissaderīgāko dzīvesdraugu, šie meklējumi ved projām no kaisles un neprātīgām mīlas stihijām. Tas ir ceļš uz mietpilsonisku stabilitāti un mērenām emocijām. Pilnīgi saderīgie ir ļoti līdzīgi viens otram, tie atgādina brāli un māsu, tādēļ viņi savā starpā var justies garlaicīgi. Romantiski noskaņoti mīlētāji tiecas pēc spilgtām emocijām, līdz ar to mēdz iepīties nesaderīgās attiecībās.
Īpašais strāvojums ir kaisle, bet bieži vien tiek maldīgi uztverta kā lielā mīla, kura nebeigsies nekad. Reāli tomēr ir tā, ja nav saderības, tad jebkura lielā mīla ir lemta īslaicīgumam. Saderība nodrošina nākotnes attīstības iespēju lielajai mīlai. Apiet sarežģīto nesaderības problēmu ir iespējams īslaicīgās attiecībās, kurās ir daudz kaisles, bet nav tālāku saistību.
Ja jūtas uzplaukušas nesaderīgās attiecībās, tad labāk tās jau sākotnēji uztvert kā pārejošu stihiju. Attiecību īslaicīgums dod iespēju saglabāt esošo dzīves stabilitāti, jo pa neilgo laiku dzīvē lielas pārmaiņas nenotiek. Partneriem nav jāmaina dzīvesvieta, savi paradumi, jāpielāgojas tādam dzīvesveidam, kāds nekad nav pieredzēts, jāmēģina dibināt kontakti ar svešiem un nesaprotamiem jaunajiem radiem. Tā ir ekskursija svešā pasaulē, pēc kuras atgriežamies savā ierastajā vidē.

TĀ LIELĀ MĪLA NENĀK UN NENĀK
Bieži gadās tā, ka otras pusītes meklējumos paiet laiks un tiek iztērēti garīgie spēki, bet tā lielā mīla nekādi nedodas rokā. Kad nopietna sieviete ar pacietīgām pūlēm ir atradusi izglītotu un lielisku vīrieti, ar kuru būtu ļoti laba saderība, partneru starpā neuzplaukst romantiskas jūtas.
Lai tomēr izdotos apprecēties un izbēgtu no vientulības, nākas samierināties ar mērenu draudzību. Nav gluži tā, ka partneri būtu viens pret otru pilnīgi vienaldzīgi. Lielākoties pāri saista simpātijas un pieķeršanās.
Ja saderīgu partneru starpā uzplauktu spēcīgas mīlas jūtas, vieglāk būtu pārvarēt pielāgošanās grūtības. Precēšanās tikai ar lietišķu prātu veicina ātru apnikumu un nevēlēšanos pielāgoties, kas traucē atrast kopēju valodu. Spēcīgu jūtu iespaidā cilvēks ir gatavs iziet uz lieliem kompromisiem. Bez mīlestības pielāgoties ir pagrūti, jo pietrūkst emocionāla papildus stimula.
Taču, kā par spīti, jūtas kaut kur ir pazudušas. Sieviete jau tā ir zaudējusi laiku bezrezultatīvos meklējumos, nu izdevies veiksmīgi iepazīties, bet mīlas satraukuma vietā prātu ir pārņēmusi sausa lietišķība.
Iemīlēšanās uzplaukst, kā par spīti, pret vīriešiem, ar kuriem apprecēšanās ir neiespējama vai bezperspektīva. Tie ir precēti draiskuļi vai priekšzīmīgi paraugvīri, priekšnieki, draudzeņu mīļotie, vieglas uzdzīves meklētāji vai sabiedrībā populāras personas.
Kādēļ tā? Tas ir tādēļ, ka mērķtiecīgi meklējot dzīvesdraugu, domas par nākotni ir aizņemtas ar prātīgiem attiecību veidošanas plāniem. Pārāk lietišķā nākotnes plānošana aizšķērso ceļu romantiskām mīlas jūtām. Vērtējot vīrieti kā iespējamo vīru, sieviete šim vērtējumam pakļauj cilvēku, pret kuru viņai vēl nav iemīlēšanās jūtu. Ir tikai pirmā interese, kuras noturība ir ļoti trausla. Meklējot dzīvesdraugu, iznāk apgriezta situācija, kad nevis mīlestība rada vēlmi precēties, bet otrādi, saderīga precību partnera izvēle rada pieprasījumu pēc ilglaicīgas mīlestības visas kopdzīves garumā.
Sievietēm, kuras daudz neko neplāno ar prātu un laulību iztēlojas kā burvīgu rožu dārzu, jūtas rodas brīvi un spontāni, jo tām netraucē prāta uzliktās bremzes. Taču skeptiskas un pārāk sadzīviskas pārdomas par turpmāko kopdzīvi traucē uzplaukt romantikai. Lai neaizbaidītu romantiskos sapņus, vēlams uz kādu laiku aizmirsties, nepiesārņot prātu ar pārāk piezemētām pārdomām.