Apakštipi

Socioniķu lokā arī ir ievērots, ka nav gluži tā, ka visi viena tipa pārstāvji būtu pilnīgi vienādi un ar vienu mērauklu mērāmi. Tie savā starpā atšķiras un šo atšķirību klasificēšanai tiek piedāvātas apakštipu teorijas un papildinoši dalījumi vēl savādākos tipos.
Viktora Guļenko socionikas skola Kijevā visus tipus dala četros apakštipos. Tie būs dominējošais, kreatīvais, normējošais un harmonizējošais apakštips.
Dominējošais tips ir drošs, ar tieksmi uzņemties vadību, pārliecināts par sevi, tiecas izvirzīties pirmajās rindās. Kreatīvais piedāvā jaunas idejas un problēmu risinājumus, bet normējošais ir konservatīvs un tiecas bremzēt jaunu ideju ienākšanu. Harmonizējošais tips ir iejūtīgs un ar visiem cenšas atrast labu valodu, bet parasti paliek ēnā.
Apakštipi lielā mērā dublē jau esošos socioniskos tipus, tikai ataino tos vispārināti un vienkāršoti. Pievienojot apakštipus ir iespēja iegūt kaut ko līdzīgu tipu saplūsmēm. Ja piedēvējam humānistam vai liriķim dominējošo apakštipu, iegūstam pilnīgi cita tipa iezīmes, un tad tur iznāks liriķis ar maršala iezīmēm.
Izdalot apakštipus, rodas arī tās pašas pretrunas, kuras rada vieglprātīgi salikts "varbūtības diapazons", kurā kā sev piemēroti atlasīti diametrāli pretēji tipi. Mēs varam iegūt universālu cilvēku, kuram vājo punktu it kā nemaz nav, jo viņš ir dominējošs liriķis vai arī harmonizējošs inspektors. Jebkurus tipa trūkumus un vājos punktus var tušēt veiksmīgi izvēlēts apakštips.
Objektīvu rezultātu sava tipa atrašanā izdalot "varbūtības diapazonu" var iegūt tikai tad, ja starp izvēlētajiem varbūtējiem tipiem tiek ieturēta viena kopēja līnija. Apakštipiem arī ir nepieciešama kāda kopēja līnija, kas savienotu pamata tipus ar papildinošajām iezīmēm. Diemžēl šāda kopēja līnija netiek ieturēta, tādēļ salikumi var iznākt viens otru izslēdzoši.
Apakštipu teorija nekādi nespēj atrisināt problēmu ar nepareizu tipošanu. Visbiežāk apakštips tikai kompensē aplamu tipa noteikšanu. Apakštips tādā gadījumā kalpo kā ielāps aplamas tipošanas skaidrošanai.
Izvēloties "varbūtības diapazonu", kurā ir iekļuvuši kādi 5 varbūtēji tipi, ir daudz lielāka iespējamība, ka savs īstais tips ir starp tiem. Izvēloties vienu tipu, ir lielāka varbūtība, ka tas noteikts aplami. Līdz ar to apakštipi tikai aizved tālākos maldu ceļos. Bet paliekot pie puslīdz skaidra "varbūtības diapazona" arī ar visu šaubīgo varbūtību turpat vien iznāk palikt starp tuvākām vai tālākām versijām.