Cilvēkam ir divas smadzeņu puslodes. Abas simetriskas un ļoti līdzīgas, taču domāšana tajās atšķiras. Viena puslode domā loģiski un analītiski, otra puslode domā tēlos un emocionāli iekrāsotos izjūtu viļņos. Specializētajā literatūrā ir rakstīts tikai par labo un kreiso, vadošo un nedominējošo puslodi, nezinātājam paliek neskaidrs, par kuru puslodi tajā brīdī ir runa, un tās var viegli sajaukt. Tādēļ es izmantoju skaidrākus apzīmējumus, sadalot smadzenes loģiskajā un tēlainajā puslodē.
Loģiskā puslode atšķir zīmes, burtus, skaitļus, detaļas, līnijas un vienkāršas zīmētas figūras, bet neatšķir sievieti no vīrieša, nepazīst emocijas, neuztver melodijas, tā ir seksuāli auksta un vienaldzīga pret baudām. Tēlainā puslode realitāti uztver kopumā kā fotogrāfiju, neizdalot atsevišķas detaļas. Tā atpazīst cilvēku sejas, dabas ainavas, sapņo, fantazē, iztēlojas notikumus, izjūt individuālas atšķirības starp cilvēkiem, sajūt emocionālu pievilkšanos un seksualitāti, izjūt smaržas un garšas, spēj novērtēt mākslu un skaistumu.
Tēlainā puslode valodā uztver intonācijas, uzsvarus un emocijas. Nezinot valodu, tēlainās puslodes dzirdes uztvere runas saturu cenšas nojaust intuitīvi pēc intonāciju plūsmas. Jo emocionālāk un izteiksmīgāk cilvēks runā, jo vieglāk saprast, ko viņš grib pateikt. Tēlainā puslode uztver arī runas enerģētiku, kas rada neapzinātu līdzpārdzīvojumu. Jebkuram vārdam tēlainajā puslodē ir savs vizuāls fotogrāfisks un kustīgs priekšstats.
Mūsdienu cilvēkam vienlīdz labi attīstītām jābūt abām smadzeņu puslodēm. Ja cilvēks ir pārāk loģisks, viņš kļūst emocionāli sauss un kokains. Tēlainajā puslodē domas saplūst ar emocionalitāti, sajūtām, izjūtām, enerģētiku un smalkām biostrāvām. Izjūta spēj nojaust, vai emocijas ir īstas vai samākslotas. Ar tēlaino puslodi cilvēks ieiet notikumos ar visu emocionālo pašatdevi, tādēļ uz šīs puslodes uztveri ir orientēta daiļliteratūra, māksla, mūzika, kino un televīzija.
Abām puslodēm ir dažāda attieksme pret cilvēkiem un priekšmetiem. Loģiskā puslode lietas uztver tikai kā askētiskus objektus ar kādu funkcionālu lietderību. Tēlainā puslode pasauli uztver personiskāk ar plašāku izjūtu gammu. Tā vairāk ievēro cilvēkus. Mājas un priekšmetus tēlainā puslode uztver saistībā ar kādiem cilvēkiem, kuri tur dzīvo un kam lietas pieder. Redzot vienus un tos pašus priekšmetus, abas puslodes tos redz savādāk.
EMOCIONALITĀTE UN LOĢIKA PA PUSLODĒM
Izdalot tipoloģiskos kritērijus, var ievērot, ka loģiskā domāšana saistās ar vienu smadzeņu puslodi, emocionalitāte ar otru puslodi. Domāšana pamatā notiek loģiskajā puslodē, lai arī skaidrai apziņai ir nepieciešama abu pusložu mijiedarbība. Izdalot loģisko vai domātāja tipu, varam secināt, ka šim tipam smadzeņu aktivitāte ir lielāka loģiskajā puslodē. Un izdalot emocionālo tipu, var secināt, ka šim tipam lielāku dominanti ieņem tēlainā puslode.
Jebkuram cilvēkam vienlaicīgi ir aktīvas abas smadzeņu puslodes, tikai viena no tām dominē un aktīvi izmanto otru puslodi kā palīglīdzekli savu domu un izjūtu paplašināšanai. Arī emocionālajam tipam ir aktīva loģiskā puslode, tikai tā maksimāli pielāgojas tēlainās puslodes izjūtām un domu gaitai.
Lai arī emocionalitāte savām izpausmēm, iztēlei un kustību koordinācijai lielākoties izmanto tēlaino puslodi, loģiskā puslode to visu ataino vārdos un valodā, palīdz iekļauties civilizētajā sabiedrībā. Emocionālajam tipam loģiskā puslode veikli pielāgojas tēlainās domāšanas uztverei, toties līdz ar šo pielāgošanos ir bremzēta loģiskās puslodes patstāvība.
Loģiskajam tipam loģiskā puslode ir primārā, tajā ir aktīvākas zonas, darbība un kustības tiek koordinētas ar prātu un loģiku. Tēlainā puslode pakļaujas un pielāgojas loģiskajai puslodei, palīdz plastiski iekļauties realitātē, saprast realitātē notiekošo un neļauj kļūt par robotu.
DOMĀTĀJS AR EMOCIONĀLO PASAULES UZTVERI
Tā tas ir, taču tas nav tik viennozīmīgi. Vienatnē domājot man dominē loģiskā puslode, pakļaujot savai ietekmei tēlaino domāšanu. Tas ir produktīvs darbs ar mērķtiecīgu rezultātu. Taču domās man lielu apjomu aizņem arī iztēle, kurā risinās nebeidzami emocionāla rakstura notikumi. Emocionālās fantāzijas atbīda malā loģiku, tās palīdz atpūsties un relaksēties, bet vedina darbu atstāt pusratā.
Domāšana ir iekšējs process ar sašaurinātu uztveri, tādēļ nevar teikt, ka domātājam vienmēr dominē loģiskā puslode. Domājot tā dominē, bet uz ielas, brīvā dabā un cilvēkos dominē tā smadzeņu puslode, kura ir vairāk saistīta ar pasaules uztveri. Tas atsaucas arī reālistiskā iztēlē, kurā cirkulē atmiņu iespaidi. Intravertajā domāšanā man izdodas tēlaino puslodi pakļaut loģikai, bet atpūtā un dinamiskos notikumos tēlainā puslode ņem virsroku.
Cilvēkam var būt atšķirīga pusložu dominante intravertajā un ekstravertajā psihes procesā. Ja intravertajā procesā cilvēks ir domātājs, vienatnē viņš spēj domāt loģiski un iztēli pakļaut domāšanai. Bet ja ekstravertajā procesā viņš pārtop par emocionālo tipu, tad dinamiskos reālos un iztēles notikumos tēlainā puslode pārņem iniciatīvu un neļauj loģikai veikt patstāvīgus lēmumus. To var saukt par domātāju ar emocionālo pasaules uztveri.
Tēlainajā puslodē manas domas paātrinās, kļūst veiklākas, iztēlē vijas daudzveidīgu notikumu sērija. Bieži vien tas traucē domāt, jo novērš uzmanību no sarežģītām lietām, ir tieksme visu vienkāršot. Vai vēl vairāk, mest visu domāšanu pie malas un ļauties izjūtu impulsiem.
Ekstravertajā procesā tveru daudz jaunu iespaidu, kas viss paliek labā atmiņā. Iespaidi ir kā bezgalīgi daudz nofilmētu video, kuri jebkurā brīdī var izpeldēt kā salīdzinājums patreizējai situācijai. Uztveru daudz fona skaņu plašā diapazonā ap sevi, trokšņus un balss intonācijas. Vārdisko informāciju uztveru ar savu intraverto psihes procesu, sarunu biedra teiktā un atbildes sagatavošanai man ir vajadzīgs laiks, nespēju operatīvi reaģēt uz vārdisku informāciju. Tādēļ ātrumā veiklāk uztveru runas saturu pēc intonācijas.
Līdz ar ātro vizuālo uztveri man ir klāt arī savas sajūtu alkas un tieksmes pēc vizuālām baudām. Erotiskajā ziņā mani vairāk pievelk smalka vizuāla un grūti aizsniedzama estētika. Vizuāli pievilcīgi erotiski stimuli manu ekstraverto psihes procesu aktivizē, liek asinīm riņķot straujāk. Arī erotiskas vēlmes ir saistītas ar tēlainās puslodes izjūtām, loģiskā puslode ir seksuāli auksta.
Intravertajā psihes procesā arī realitāti uztveru vizuāli, taču vairāk loģiski, izdalot apkārtnē kādu ģeometrisku shēmu, ielu tīklu, arhitektūras formas. Visus uzmanības objektus uztveru statiski, nekustīgus objektus atceros labāk, kustīgie aizslīd uzmanībai garām. Cilvēkus vērtēju pēc tehniskām detaļām. Ievēroju uzrakstus un orientējošas zīmes. Ar savu intraverto domāšanu es labi protu orientēties svešā vietā, izdalot no reālās ainas kopējo shēmu un atrodot tajā savas sakarības.
Nokļūstot ekstravertā psihes procesa varā ievēroju kustīgus un krāsainus objektus, daudz cilvēkus, it sevišķi skaistas sievietes. Vizuāli pievilcīgi stimuli kārdina un var aizvest nezināmā virzienā, varu pazaudēt kopējo realitātes ainu un aizmaldīties. Varu arī iztērēt nelietderīgi naudu par kaut ko vizuāli pievilcīgu, bet nepielietojamu. Intravertā domāšana man palīdz saglabāt kritisku vērtējumu un kopējo saprātīgo reālās ainas izpratni.
SIEVIETES UN VĪRIEŠI
Dalot visus cilvēkus loģiskajos un emocionālajos, mēs ātri nonāktu pie slēdziena, ka visi vīrieši ir loģiskie un visas sievietes ir emocionālie tipi. Vienkāršāk būtu atmest šo dalījumu kā nelietderīgu, kas tāpat raksturo tikai atšķirību starp sievieti un vīrieti. Bet tur jau ir tā pretruna, ka Junga tipoloģijā ir ignorētas atšķirības starp dzimumiem, līdz ar to visā krāšņumā šīs atšķirības parādās loģisko un emocionālo tipu aprakstos.
Ja sievietes pēc sabiedrības stereotipiem pārsvarā var pieskaitīt pie emocionālā tipa, tas liecina par lielāku tēlainās puslodes nozīmi sievietes dzīvē kopumā. Izdalot sīkākas tipu pazīmes un neļaujoties triviāliem stereotipiem, emocionālais un loģiskais tips atšķiras ar lietu uztveri savā profesijā. Loģiskā tipa sieviete darbā ar bērniem audzināšanu vairāk virzīs tehnisko iemaņu virzienā, emocionālā tipa sieviete vairāk jutīs līdzi bērna pārdzīvojumiem. Tai pat laikā kopumā abas šīs sievietes tieksies uz kādu kopējo humanitāro harmoniju. Tipu atšķirības izpaužas darba metodikā un prasmēs.
Lai vai pie kāda tipa sieviete piederētu, viņas sūtība un dzīves jēga tiecas atrast savu vietu vairāk tēlainajā puslodē. Loģiskā tipa sieviete darbā izmanto daudz tehnisku iemaņu, bet pati iekšējā būtība tiecas uz tēlaino pusi. Ar vīrieti iznāk otrādi. Vīrietis savu dzīves jēgu un sūtību tiecas atrast ar loģiskās puslodes palīdzību. Viņam ir sava loģiskā dzīves programma un vērtību sistēma. Tēlainā puslode tiek izmantota kā nozīmīgs palīglīdzeklis ceļā uz šo loģisko mērķi.
Emocionālā tipa vīrietis prot just līdzi un iejusties otrā cilvēkā, viņam ir smalkas cilvēku pazīšanas spējas, tai pat laikā tas viss tiek izmantots tikai kā palīglīdzeklis kāda mērķa sasniegšanā. Vārdu sakot piederība pie loģiskā vai emocionālā tipa nosaka ģenētiskās uztveres un darba prasmju spējas, bet kopējā dzīves filozofija vīrietim ir loģiska, sievietei tēlaini emocionāla.
Sadzīves sarunā arī loģiskā tipa sieviete vairāk vēlas runāt par attiecībām un cilvēkiem. Par tehniskiem jautājumiem viņai pietrūkst intereses. Ja viņa labi orientējas savā specialitātē, darba ietvaros sieviete ir gatava runāt un risināt jautājumus. Minimālās devās viņa labprāt parunātu par kaut ko gudru un sarežģītu, bet kopumā brīvajā laikā labprātāk runātu par cilvēkiem.
Savukārt vīrietis sarunā labprātāk runā par tehniskiem jautājumiem. Arī tad, ja viņš ir ļoti emocionāls, sarunas par cilvēciskajām attiecībām vīrietim aizņem mazāku laiku. Emocionālā daļa vīrietim vairāk ir nevārdiska, to ir pagrūti izteikt vārdos un sarunā, tādēļ vēlme pēc emocionālas sirds izkratīšanas vīrietim rodas tikai reižu pa reizei.
Sievietei ir dinamiskāka saite starp tēlaino puslodi un otrā pusē esošo runas centru. Sievietei loģika biežāk ir nevārdiska. Tā balstās uz kādām iedzimtām spējām, bet sarunu valoda vairāk ir tēlainās puslodes ietekmē. Tādēļ sievietei savu loģiku ir vieglāk pielietot darbā klusējot. Arī vārdiskajā domāšanā loģiskā tipa sievietei vairāk ir domas par cilvēkiem, loģika tai ir vairāk vizuāla, matemātiska, ģeometriska vai citādi intelektuāla.
Vīrietim savukārt emocionalitāte ir vairāk nevārdiska. Valoda būs vairāk saistīta ar loģiskās puslodes domu gaitu. Vārdiskā domāšana vīrietim biežāk ir tehniska, viņš domās mēdz kaut ko plānot vai konstruēt. Emocionalitāte ir vizuāla, tēlaina, izjūtām bagāta, bet vairāk neapzināta un tā mazāk pakļaujas vārdiskajai domāšanai un iekšējai runai.
Vadoties pēc galējiem tipoloģiskiem kritērijiem, nāktos saskarties ar diskriminējošu attieksmi, jo emocionālā tipa vīrietis tiktu uztverts kā nevīrišķīgs un vājš, bet loģiskā tipa sieviete kā nesievišķīga un nepievilcīga. Reāli ir tā, ka jebkuram vīrietim būs lielāks loģikas iezīmju komplekts. Emocionālā tipa vīrietim būs sava loģiskā domāšanas daļa, kurai klāt pievienojas emocionalitāte.
PASAULES UN INFORMĀCIJAS UZTVERE
Tēlainās puslodes prioritāte būs pasaules uztvere, bet loģiskās puslodes prioritāte būs informācijas uztvere. Abas šīs uztveres pārklājas, bet reizēm viena ar otru konkurē. Ekstravertajā psihes stāvoklī pasaules un informācijas uztvere saplūst vienā, uztvere ir strauja un iespaidiem bagāta. Cilvēks tver pasaules iespaidus ar tēlaino puslodi, vienlaicīgi loģiskā puslode operatīvi analizē informāciju.
Intravertajā procesā tiek bremzēta pasaules uztvere. Cilvēks izmeklēti centrējas uz sev interesējošas informācijas uztveri. Tēlainās puslodes uztvere līdz ar to tiek bremzēta, tai pat laikā tēlainajā puslodē aktīvi plosās iztēle. Emocionālas ainas rada savas izjūtas gluži kā aizraujošs un dramatisks kino.
LABĒJĀS UN KREISĀS SAJŪTAS
Runājot par sajūtu lokalizāciju smadzenēs, tur nevar nodalīt vienu pusi, jo sajūtu zonas ir simetriskas abās pusēs. Toties var izdalīt atšķirības starp šīm sajūtām. Sajūtu zonas tēlainajā puslodē veido telpisku sajūtamu priekšstatu par apkārtējo pasauli, kurā ķermenis saplūst ar apkārtni. Cilvēks jūt apkārtnes klimatu, apģērbu, cilvēkus, priekšmetus, domā par tiem un tiecas pēc tā, kas rada patīkamas sajūtas.
Tēlainā puslode jūt smalkas garšas un smaržas, uzbudinās miesiski un jutekliski, vēlas baudīt komfortu un izsmalcinātus ēdienus. Sajūtas loģiskajā puslodē ir tehniskas. Pamatā tas ir darbs ar rokām. Cilvēks jūt darbarīkus, materiālus, satver tos ar ciešu tvērienu un strādā ar pilnu atdevi.
Sajūtu tips darbā savas sajūtas pakļauj loģikai un veic mērķtiecīgu uzdevumu ar roku darbu. Atpūtā viņš vairāk ļaujas tēlainās puslodes sajūtu pasaulei. Vīrietis sajūtu tips biežāk būs praktisks darba darītājs, meistars savā arodā, atpūtā viņš vēlēsies baudīt komfortu un garšīgus ēdienus.
Ar sievieti ir nedaudz savādāk. Sieviete arī darbā pielieto vairāk tēlaino puslodi, tādēļ sajūtu tipa sieviete būs vairāk dzīves baudītāja arī darot darbu, kas saistās ar pakalpojumiem un citāda veida komunikāciju. Sajūtu un tēlainās puslodes saplūsme auguma formās tiecas uz vijīgu apaļīgumu. Praktiska sajūtu tipa sieviete, kura izvēlas smagu roku darbu, augumā iegūst vīrišķīgas druknas formas.
Ar loģiskās puslodes sajūtām vīrietis būs vairāk radītājs, ar tēlaino puslodi sajūtu patērētājs. Ar roku darbu viņš veic darbu, par kuru saņemtā alga dod iespēju baudīt relaksējošas sajūtas. Sieviete būs vairāk radītāja ar tēlaino puslodi. Viņa rada mājīgumu, intimitāti, seksualitāti, kas suģestē un pievelk šo sajūtu patērētājus.
Sieviete savukārt vairāk ir loģiskās puslodes sajūtu patērētāja. Ar roku darbu radītais ir kaut kas ļoti liels un fundamentāls, kas pa spēkam ir stiprajam dzimumam. Sievietes loma ir šo radīto harmonizēt un iekārtot pievilcīgi.
PĀREJAS STĀVOKĻI
Emocionālajam tipam centrālajā uzmanībā esošie cilvēki un objekti sākotnēji nonāk tēlainajā puslodē, kur tie mijiedarbojas un veido savā starpā kādas attiecības. Ikdienā šī uztvere var mainīties pēc situācijas. Bieži vien darbs prasa loģisku uztveri, sirdslietas un jutekliskas vēlmes emocionālu uztveri ar tēlaino puslodi.
Vīrietim lielāka nozīme darbā ir loģiskajai puslodei, kas dod lielākas iespējas askētiskos profesionālos panākumos. Taču cilvēks ar dominējošo loģisko puslodi ir sauss darba darītājs un domātājs, kuram pretējais dzimums neinteresē. Vīrišķīgajai seksualitātei tāpat ir nepieciešama tēlainās puslodes dominante.
Tādēļ cilvēkam ir savi pārejas stāvokļi starp loģiku darbā un emocionalitāti atpūtā. Lai arī sieviete savā profesijā ieliek vairāk emocionalitāti, loģiskā tipa sievietei labāk padodas darbs ar materiālām lietām. Tai pat laikā domātāja tipa sievietes ir mazāk ieinteresētas darba rezultātos un sarunās īpaši nemīl diskutēt par tehniskiem jautājumiem. Sieviete loģiku izmanto kā darba instrumentu, ir gatava runāt darba laikā par sarežģītiem profesionāliem jautājumiem, bet brīvajā laikā vēlas ļauties emocionālajai dzīves uztverei.
Jebkurš darbs pieprasa lielāku loģiskās puslodes pašatdevi. Arī tad, ja darbs pieprasa emocionālu uztveri, tāpat tajā būs milzumdaudz tehnisku detaļu. Emocionālais tips arī darbā ar bērniem nespēs visu paveikt tikai uz emocionalitātes rēķina. Pati darba būtība un iedvesma humanitārās profesijās sākas ar emocionāli tēlainu izjūtu, bet ikdienas darba rutīna aizrit bezgalīgi daudzās tehniskās darbībās.
KINĒTISKĀ MELODIJA
Lielākā daļa cilvēku darbojas ar labo roku. Taču labās rokas darbu ar loģisku domāšanu vada nevis labā puslode, bet kreisā puslode. Cilvēkam loģiskā puslode ir pretējā pusē. Kreilim loģiskā puslode ir labajā puslodē. Kādēļ loģika ir bāzējusies pretējā pusē, ko cilvēks iegūst no tādas krusteniskas kustību regulācijas?
Ja darbs ir saistīts ar sajūtām, smaržām un garšām, ir nepieciešama lielāka tēlainās puslodes līdzdalība roku darbā. Loģika tēlainu sajūtu pārbagātības vidē nemaz īsti netiek pie vārda. Evolūcijas pirmsākumos cilvēks vairāk domāja tēlos un sajūtās. Labo roku vairāk vadīja labā smadzeņu puslode. Arī tad, ja cilvēks sasprindzina labās rokas muskuļus, asinis vairāk pieplūst labajā smadzeņu pusē.
Tēlainā puslode vairāk ir saistīta ar smadzeņu zemgarozas slāņiem, kur mīt instinkti un impulsīvas dziņas. Tās ir vecās smadzenes, ar kurām domāja pirmatnējais cilvēks. Zemgarozas slāņi spēj radīt aizrautību, uzkurināt enerģiju, radīt agresiju vai uzbudināt seksuāli. Ja zemgarozas centri ir pārāk aktivizējušies, tad skaidrais prāts paiet malā. Cilvēks paliek mazliet neprātīgs. Zemgarozā radušies psihiskie impulsi ieplūst vīzijās, sajūtās un emocijās tēlainajā puslodē.
Acīmredzot loģika ir atradusi brīvāku iespēju attīstīt savas spējas otrajā pusē, kura nav aizņemta ar sajūtu un tēlu izjušanu. Loģiskā domāšana ir attīstījusies tajā smadzeņu puslodē, kura pirmatnējā cilvēka darbā un sajūtās bija pasīva, vēsa un emocionāli tukša. Emocionālais vēsums ļāva loģikai attīstīties līdzsvaroti un sabalansēti.
Līdz ar civilizāciju un vārdisko domāšanu cilvēka rīcībā ievērojami lielāku lomu ieņēma pretējā smadzeņu puslode. Tādēļ loģisko kreiso puslodi sauc par vadošo puslodi. Jo cilvēks ir izglītotāks un erudītāks, jo lielāku īpatsvaru viņa domāšanā ieņem loģiskā puslode. Tās ir cilvēka jaunās smadzenes.
Kreisā puslode ir nodarbināta tikai ar shematisko un plānveidīgo kustību koordinēšanu. Šīs kustības ir kā robotam bez emocijām. Ar labo roku cilvēks vairāk darbojas, kad viņam jāizpilda sarežģītas darba operācijas. Atpūtā ievērojami vairāk kustībā iesaistās kreisās puses muskuļi. Kāju kustību koordinācijā abas puses ir vienlīdzīgas. Loģiskā domāšana regulē kustību plānu un shematiku, toties tēlainā puslode ar veiklu un elastīgu izjūtu intuīciju ļauj plastiski iekļauties realitātē.
Ar labo roku arī var glāstīt un dāvāt emocionālu maigumu, taču parasti tas neizpaužas tikai kā vienpusīga labās rokas darbība. Maiguma brīdī iesaistās viss ķermenis, auguma kustības, kas saplūst vienā ritmā. Loģika šajā brīdī ir tikai nodarbināta, lai labā roka atrastu īsto koordināciju un piekļuves leņķi. Enerģija uz plaukstu nāk no tēlainās puslodes.
Tēlainā labā smadzeņu puslode izjūt melodiju un mūziku. Loģiskā kreisā puslode to neatpazīst. Plūstošo kustību regulāciju ar tēlainās puslodes starpniecību neiroloģijā sauc arī par “kinētisko melodiju”. Līdz ar to kustības ar tēlainās puslodes regulāciju ir salīdzināmas ar kustībām mūzikas pavadībā. Deju zālē un atpūtā labās puslodes dominante ir izteiktāka kā racionālā darbā.
Tēlainās puslodes kustību regulācija izpaužas visā ķermenī, pastiprinot gan kreisās, gan labās puses muskuļu plastiskumu un vijīgumu. Tautas ar tēlainas emocionalitātes dominanti daudz dzied un dejo. Deju kustībās izpaužas tēlainas emocionalitātes un muskuļu dinamikas saplūsme vienā kinētiskā melodijā.
LOĢIKA UN SIEVIŠĶĪBA
Reizēm var lasīt tādu ziņu, ka sievietei ir ļoti labi attīstīta kreisā loģiskā puslode, jo tā ir vārdiskā smadzeņu puse. Sievietes vairāk runā un komunikācijai biežāk izmanto valodu, taču tas nebūt nenozīmē, ka šī valoda būtu bāzēta uz loģikas. Valoda izmanto abas puslodes, sievietei valodā vairāk dominē tēlainajai puslodei raksturīgās daudzveidīgās nianses. Sievišķīgā valoda ir tēlaina un emocijām bagāta.
Veiklāku sievietes valodu var saistīt ar operatīvāku saiti starp abām puslodēm. Emocijas un izjūtas sievietei vieglāk ieplūst vārdos. Vīrietim emocijas grūtāk saistās ar vārdiem, valodā vairāk dominē prāts un loģika. Tīra loģiskās puslodes valoda ir tehniska darba valoda, kura ataino sarežģītu saturu, bet ir brīva no emocionālām nokrāsām.
Tehniskā valodā ar svešvārdiem un profesionāliem terminiem kontaktējas noteiktu profesiju pārstāvji savā starpā. Profesionālā valoda pamatā izmanto loģisko puslodi par komunikācijas līdzekli. Tā ir saruna it kā starp diviem datoriem.
Atpūtā, uz ielas, draudzīgos kontaktos, sociālos tīklos, intīmās attiecībās, ģimenē sarunvalodā vairāk dominē tēlainā puslode. Vārdi un domāšana ikdienas sarunvalodā kļūst par nemanāmiem palīglīdzekļiem, kuriem nevajadzētu pārāk lekt ārā. Tēlainā puslode prot mīlēt un atpūsties, bet tā nesaprot tehniskas lietas. Un nevēlas par tām domāt. Ja kāds sadzīvē runā pārāk tehniski, tas nozīmē, ka viņš šajā brīdī vēl “ir darbā”, viņš nav paspējis pārslēgties uz atpūtu.
Veiklāka valoda ir ekstravertiem un komunikabliem cilvēkiem. Tiem piemīt sievietei raksturīgā vieglākā valoda. Ekstraversija izpaužas ar veiklāku saiti starp puslodēm, intraversijas stāvoklī abas puslodes sadalās un katra pilda savu uzdevumu.
Komunikabls vīrietis pēc savas būtības ļoti atšķiras no komunikablas sievietes. Pļāpīga sieviete ir gatava runāt ar jebkuru pretimnācēju par personīgiem jautājumiem, iekļaujot sarunā plašu tēlainās puslodes izjūtu gammu. Var teikt, ka noslieci uz ekstraversiju sievietei dod emocionālās īpašības. Par sievieti mēs varam runāt kā emocionālo ekstraverto tipu. Taču diez vai mēs varam runāt par ekstravertu loģisku sievieti. Nē, loģika sievietei ir dziļi individuāla lieta, kura raksturo tās intravertās īpašības.
Komunikabls vīrietis drīzāk būs vairāk tehnisks cilvēks, kuram ir daudz draugu, ar kuriem parunāt par lietišķiem jautājumiem. Emocionalitāte vīrietim nemēdz būt atvērtības un pļāpības sabiedrotā. Emocionāli ekstravertam vīrietim pārsvarā emocionalitāte spēlē kā seksualitātes un donžuānisma motors. Tā ir tendēta uz sievišķajām vērtībām.
Ja sieviete tiecas gūt panākumus darbā vai mācībās, viņai loģiskums pastiprinās. Taču izteikti loģiskas sievietes bieži vien savu darbu dara monotoni kā robots, kas bojā sievišķību, mazina seksualitāti, traucē komunicēties, grūtāk arī saprasties ar citām sievietēm. Kā māte arī viņa ir skarbāka. Loģiskā sieviete ir kategoriska, emocionāli auksta, seksuāli distancēta, apģērbā izvēlas bikses, žaketes un citus formastērpam līdzīgus apģērbus. Kosmētikas un rotaslietu nav.
Lai gūtu panākumus sievišķīgajās jomās, to skaitā sirdslietās, sievietēm savu loģiskumu jāmēģina pēc iespējas vairāk tušēt un aizēnot. Sievietēm ir sava sentimentālā un sievišķīgā daļa, kura ir pretstats loģikai. Sievišķīgai sievietei ir maigs balss tonis, harmoniskas kustības un smalkjūtīga komunikācijas forma. Rīcībā un domāšanā sievišķīgai sievietei ir tēlainās smadzeņu puslodes pārsvars. Kustības ir plastiskas, kuras plūst kā melodija.
Realitātē cilvēks tomēr nespēj domāt tikai ar vienu puslodi, pasaules uztverē abas puslodes sadarbojas. Loģika ar sievišķību konkurē, jo loģika tiecas uz tehniskumu un priekšmetisku uztveri. Darbā ar datoru, instrumentiem, iekārtām un tehniskiem materiāliem skaidra loģiskā domāšana ir svarīga. Nedrīkst ļauties sievišķīgiem uzplūdiem.
Darbā ar cilvēkiem sievietei ir nepieciešams sievišķīgs šarms, taču loģika un sievišķība nav tik izteikti pretstati, ka nespētu sadarboties. Arī darbā loģiski domājoša sieviete spēj izpausties kā sentimentāla un izskatīga būtne, kad viņa risina kādu sarežģītu uzdevumu. Sentimentālais fons dod dopingu un radošu enerģiju. Sievietei abas smadzeņu puslodes ir savā starpā ciešāk saplūdušas, tās veido vienu veselu realitātes ainu.
Vīrietis tiecas abu pusložu realitātes ainu atdalīt. Loģika tiek paredzēta tikai darbam, emocijas un sajūtas brīvajam laikam. Līdz ar to loģiskais vīrietis darbā ir ļoti tehnisks, viņu interesē tikai darba uzdevums, kontaktus ar apmeklētājiem viņš uztver lietišķi.
Sieviete darba komunikācijā veikli var runāt par profesionāliem jautājumiem sarežģītā valodā, tai pat laikā sentimentāli sievišķīgā daļa var būt jūtama viņas izskatā, balss intonācijās, apģērbā un kustībās. Sentimentāli erotiskā daļa loģiskai sievietei darbā izpaužas netieši, bez vārdiem. Ar fluīdiem, apģērba izvēli, noskaņu, vieglām smaržām un kustībām. Akcentiem jābūt mēreniem, lai tie piesaistītu interesi, bet pārāk neizlektu.
MELANHOLISKĀS SKUMJAS
Literatūrā par smadzeņu puslodēm ir atrodama tāda informācija, ka loģiskā kreisā puslode pārvalda pozitīvās emocijas, bet tēlainā labā puslode negatīvās emocijas. Par pierādījumu tam tiek minēti eksperimentālie pētījumu, kuros cilvēkam ar elektrošoku tika atslēgta viena vai otra puslode.
Kad ar elektrošoku tika atslēgta loģiskā puslode, cilvēks kļuva skumjš un grūtsirdīgs. Noskaņojums visu laiku bija melanholisks, cilvēks domās atgriezās tālos pagātnes notikumos. Nākotnes vīzijas saistījās iztēlē vairāk ar bezcerību un nomāktību. Toties ar elektrošoku atslēdzot tēlaino puslodi, cilvēks kļuva priecīgs, pļāpīgs, aktīvs, darbīgs un pozitīvs.
Kā šādi rezultāti varēja rasties? Par eksperimenta dalībniekiem lielākoties tika izmantoti slimnieki dažādās klīnikās. Atslēdzot loģisko puslodi, tēlainā puslode atklāja to bēdu ieleju, kura cilvēku bija pārņēmusi. Jebkura slimība cilvēku noved pesimismā, visa realitāte šķiet apmākusies, nākotne krāsojas skumjos toņos.
Tēlainā puslode izjūt dažādas emociju nokrāsas. Gan skumjas, gan laimi un lielu mīlestību. Kad cilvēkam neveicas, viņa tēlaino puslodi pārņem apmācies drūmums. Laimīgs noskaņojums iztēlē ienes krāšņu izjūtu gammu. Tēlainā puslode ir emocionāli svārstīga. Skumjas ir neatņemama tēlainās puslodes izjūta. Cilvēks pēc kaut kā ilgojas, par kaut ko sapņo, ar nostaļģiju atceras pagājušos laikus un notikumus.
Ar elektrošoku atslēdzot tēlaino puslodi, cilvēks atbrīvojas no savām skumjām. Viņu vairs nekas neuztrauc. Arī bezcerīgi slims pacients paliek vienaldzīgs pret savu slimību. Nākotne viņu nebiedē. Viņš vairs neizjūt ne skumjas, ne laimi, ne mīlestību. Pozitīvais prieks ir lietišķs. Cilvēks priecājas par iespēju darboties un komunicēties.
Lai gūtu pilnvērtīgu prieku, ir nepieciešama netraucēta loģiskās puslodes aktivitāte. Ar loģisko puslodi cilvēks gūst panākumus darbā, pelna naudu, sarunājas un iekļaujas mūsdienu civilizācijā. Skumjas un grūtsirdība pārmērīgi piesaista domas tēlainajā puslodē, kas traucē loģiskajai puslodei darboties.
Depresija ir saistīta ar ilgstošu drūmumu tēlainajā domāšanā. Aktivizējot loģisko puslodi cilvēks atbīda malā drūmās domas. Arī apmācies laiks ienes skumjas tēlainajās izjūtās. Izeja ir mesties ar pilnu atdevi darbos, lai smadzenēs vairāk tiktu nodarbināta loģika. Loģiskajai puslodei ir vienaldzīgs apmācies laiks. Tāpat tai ir vienaldzīgs pavasaris un vasaras saulainās pievakares.
Kad dabā plaukst lapas, zied ievas un ceriņi, tēlainajā puslodē ieplūst pozitīvas izjūtas, emocionālais noskaņojums vairāk tiecas kavēties tēlainās izjūtās. Cilvēks izjūt dabā reibinošas smaržas un daudzveidīgas nokrāsas. Loģika tiecas atiet malā, cilvēks vairāk vēlas baudīt atpūtu.
Ja cilvēkam ir depresija, jauks laiks viņam var radīt arī nomāktību. Viņa emocionālais stāvoklis līdzsvarotāks ir drūmā un lietainā laikā, jo tas harmoniski saplūst ar iekšējo apātiju. Šī saplūsme nomierina. Depresīvā noskaņojumā tēlainā puslode tiecas atrast līdzsvaru un harmoniju starp iekšējo melanholiju un ārējo izjūtu ainavu. Saulains laiks depresīvā stāvoklī kontrastē ar iekšējo nomāktību, radot trauksmi un nespēju gūt pilnvērtīgu prieku.
Pozitīvu noskaņojumu tēlainajā puslodē vairāk ielej vakara noskaņa. Taču nakts tēlainajā puslodē var radīt bailes un pastiprināt mānijas tēlainajā domāšanā. Klimats un saulains laiks līdzsvarotā psihes stāvoklī regulē noskaņojumu tēlainajā puslodē. Depresīvā noskaņojumā labs un brīnišķīgs laiks nedod pilnvērtīgu gandarījumu, taču drūms laiks pesimismu vēl vairāk padziļina. Tēlainā puslode vieglāk ļaujas melanholijai pasīvās dīkstāvēs, optimismu tajā ir jāuztur ar papildus darbošanos un veiksmi dzīvē.
Loģiskās puslodes loma ir svarīga optimisma uzturēšanā ar to, ka tā veicina darbošanos, mērķu izvirzīšanu, pilnvērtīgu darbu ar skaidru rezultātu. Kamēr cilvēks darbina loģisko puslodi, viņam nav laika gremdēties melanholijā. Cilvēks strādā un iet uz racionālu mērķi. Pēc mērķa sasniegšanas iestājas atslābums un tēlaino puslodi piepilda pozitīvs gandarījums.
Pilnvērtīga atpūta svaigā gaisā un saulainā pievakarē pēc labi padarīta darba līdzsvaro tēlaino domāšanu. Ja atmiņa ir pārpilna ar aizraujošu ceļojumu iespaidiem, tēlainajā puslodē kādu laiku tiek uzturēts līdzsvarots optimisms.
Loģiskā puslode neuztver gadalaiku maiņas. Atpūtā cilvēks cenšas loģisko domāšanu atlikt malā un atpūtināt. Taču lietains laiks rada grūtsirdību, kas nedod pilnvērtīgu atpūtas sajūtu. Tādēļ lietainā un drūmā laikā cilvēkam pieaug loģiskās domāšanas spējas. Bēgot no depresīva drūmuma tiek vairāk aktivizēta loģiskā puslode, kura ir emocionāli neitrāla. Aktivizējot loģisko domāšanu, tēlainā puslode paliek mazāk aktīva.
Kad neatlaidīgie darbaholiķi sākuši strādāt, tā ieiet stabilā ritmā. Un pie tā pierod, kas neļauj iegrimt grūtsirdībā. Pārspīlēts darbaholisms var pārvērsties par pašmērķi, kam var būt arī pamatā slēpta depresija. Tiklīdz cilvēks pārstāj loģiski domāt, tā mācas virsū melanholija. Tādēļ cilvēks pārvēršas par robotu, kurš tikai strādā un strādā.
NAUDAS LIETAS
Ar loģisko puslodi cilvēks uztver naudu kā skaitli, kuru var skaitīt un dalīt. Tēlainā puslode naudu uztver emocionāli. Ar to var nopirkt daudz skaistu lietu, baudīt dzīvi un braukt pa visu pasauli. Ja naudas nav, tad nekā, esi nabags un trūkumcietējs. Tēlainās puslodes uztverē nauda ir maģiski papīrīši ar izteiksmīgiem zīmējumiem. Arī naudas vienības tiek uztvertas emocionāli. Tūkstotis, miljons un miljards – tā ir milzu bagātība. Tēlainajai puslodei patīk apaļi skaitļi.
Cilvēks ar zemu izglītību naudu pamatā uztver ar tēlaino puslodi. Viņš lieliski saprot tās maģisko spēku un iespējas. Sapņi par lielu naudu lielākoties ir vienkāršoti. Ja būs liela nauda, būs skaista māja, vienmēr klāts galds, viegla dzīve un skaists auto. Tēlainā puslode uzbur izsapņoto ainu kā kinofilmā. Naudas vērtību tēlainā puslode pamatā izprot kā labklājības, pašapziņas, skaistuma, vilinājumu un baudas iespējas.
Emocionālā naudas uztvere ietekmē arī intuitīvu priekšstatu, cik naudas ir makā. Vai naudas ir maz vai daudz. Tas atbalsojas cilvēka enerģētikā. Kabatzagļi jūt šo enerģētiku, tādēļ to interesi piesaista ļaudis, kuriem ir pielipusi “naudas aura”. Tēlainā naudas sajūta izstaro enerģiju, kura ir pielīdzināma seksualitātei. Arī sievietes, kuras vīrieti vērtē pēc naudas daudzuma, intuitīvi jūt ar neapzinātiem detektoriem šīs lielās naudas klātbūtni.
Taču milzu nauda, kura tiek uztverta ar loģisko puslodi, ir bez enerģētikas. Sausa un lietišķa. Tā nepiesaista ne sievietes, ne kabatzagļus. Loģiskā puslode naudu uztver tikai kā skaitļu kombināciju. Tai neinteresē ne vilinājumi, ne baudas, ne bagātīgi klāti galdi. Atbildīgs darbinieks bankā naudu pamatā uztver ar loģisko puslodi. Bezkaislīgi tiek skaitītas milzu summas, arī miljoni loģiskajai puslodei ir tikai skaitļi bez emocijām. Lai banka varētu veiksmīgi funkcionēt, naudas apgrozījums ir jābalsta uz loģiskām likumībām. Bankas darbinieka godaprāts ir atkarīgs no viņa spējas naudu uztvert bez emocijām.
Jebkuram pārdevējam, komersantam un darbiniekam, kuram ir darīšana ar naudu, jāuztver to tikai loģiski. Ja cilvēks atbildīgā darbā naudu uztver tēlaini un emocionāli, pastāv ievērojams risks, ka viņš mēģinās šo naudu nozagt, nopludināt šaubīgos kredītos vai citādā veidā piesavināties.
Naudas darījumi ar datora starpniecību palīdz naudu uztvert loģiski. Šāda virtuālā nauda atbildīgam darbiniekam tik viegli pie rokām nepielīp. Bez tēlainas emocionalitātes piejaukuma baņķiera darbs ir tikpat sauss un garlaicīgs kā skolniekam matemātika. Skaidras naudas norēķini daudz vairāk vilina uz kārdinājumu kādu daļu no summas iebāzt savā kabatā.
LOĢISKIE CENTRI
Fizioloģiski abas puslodes ir līdzīgas un ārēji gandrīz ne ar ko īpaši neatšķiras. Atšķirības ir atsevišķās detaļās. Runas centrs ir izvietots loģiskajā puslodē, šī zona izceļas ar lielāku krokojumu. Rūpīgāk izpētot smadzenes, atklātos, ka šādi krokotie centri ir kā pilsētas uz kartes, kuras novietojas vienā puslodē. Biežāk vienā, retāk otrā. Kreilība izpaužas tikai ar kāda atsevišķa smadzeņu centra atrašanos otrā pusē. Slēptās kreilības var būt vairākas. Viena daļa krokoto centru būs kreisajā, kāda cita daļa labajā puslodē.
Ja krokotais centrs atrodas otrā pusē tēlainajā puslodē, tajā rit sava loģiskā uztvere vai domāšana, tādēļ kreilību gadījumos vairs nebūtu pareizi runāt par loģisko un tēlaino puslodi, tad drīzāk varētu runāt par loģiski tēlaino un tēlaini loģisko puslodi. Taču vienkāršības dēļ kreilības faktoru sākumā vēlams neņemt vērā, jo kreilim smadzenes nav otrādākas, tāpat rīcību vada nevis tēlainā domāšana, bet loģiskais centrs tēlainajā puslodē.
Loģiskajā puslodē centri ir krasāk nodalīti viens no otra. Neliela robeža un aiz tās sākas jau cits centrs. Viens centrs var būt darbīgs, blakus centrs gandrīz izslēgts, kurš vajadzīgajā brīdī momentāli ieslēdzas. Tēlainajā puslodē centri savā starpā saplūst un tie viens otru ietekmē. Aktivitāte kādā vienā centrā atbalsojas ar mērenu aktivitāti blakus zonās.
Loģisko centru koncentrācija vienā vietā pieprasa koncentrētu un izmeklētu uzmanību uz sīkām zīmēm, detaļām, līnijām un punktiem. Informācija ienāk ar redzi, dzirdi vai sajūtām no kāda viena uztveres punkta. Centros pārstrādā tikai atlasītu zīmju informāciju kā dators. Pārējā informācija tiek atmesta un atstāta aizmiršanai.
Loģiskā puslode aktīvi izmanto īslaicīgo atmiņu. Ja uzmanība uz kaut ko koncentrējas, tas var būt aktuāli dažas sekundes, pēc tam tas viss dzēšas no atmiņas. Iepriekšējo informāciju nomaina nākamā. Tēlainā puslode patur uztverto ilgstošā atmiņā un krāj daudzus iespaidus, iekrāsojot tos daudzkrāsainos toņos.
Arī tēlainā puslode uztver centralizētas figūras, kuras aizņem uzmanībā nelielu laukumu. Tikai šī uztvere nav tik detalizēta kā loģiskajos centros. Tēlainā puslode uztver visu figūru uzreiz. Informācijas aprite smadzenēs izplešas plašākā laukumā, lai arī tēlainajā puslodē tāpat var izdalīt savus dominējošos centrus, kurus drīzāk var saukt par zonām.
Loģiskā puslode izdala uzmanības objektus ar kontrastainām līnijām. Fonā paliek iespaidu pēdas, tikai tās tiek maksimāli tušētas ar skaidru uzmanību uz šobrīd aktuālo objektu. Tēlainajā puslodē fons un centrālā figūra saplūst savā starpā un veido vienu kopainu. Izjūtas fonā ietekmē emocionālo noskaņojumu un attieksmi pret svarīgāko uzmanības objektu.