Aktivitāte un līdzsvars
Dzīve iztēles pasaulē
Vienmuļā intraversija un ekstravertās atpūtas pauzes
Pasaules uztvere
Lielākajai daļai nav ne
jausmas, kas ir bijis Jungs un kādus darbus viņš atstājis
vēsturē, toties gandrīz jebkuram ir nācies saskarties ar Junga
ieviesto cilvēku dalījumu intravertos un ekstravertos. Šis
dalījums ir tautā populārs un viegli atpazīstams. Intraverti ir
noslēgti un distancēti, reti pirmie uzsāk sarunu, dod priekšroku
šauram paziņu lokam. Ekstraverti ir sabiedriski, atvērti, izrāda
sarunā iniciatīvu, tiem ir plašs paziņu loks.
Lai arī šis dalījums tiek
pielietots daudzās tipoloģijās, tas ir diezgan nestabils, kas
atgādina mājas būvēšana uz plūstošām smiltīm. Tipu
noteikšanai tiek izmantoti testi ar triviāla satura jautājumiem,
uz kuriem atbildot ar palielinātu paškritiku cilvēks nokļūs pie
intravertiem, bet nekritiska uzbudinājuma stāvoklī pie
ekstravertiem.
Bieži vien dalījums
ekstravertos un intravertos ir virspusējs dalījums veiksminiekos un
neveiksminiekos, tajos, kurus visi mīl un tajos, kurus neviens
nemīl. Intraverto tipu raksturojumos tiek akcentēta neveiklība,
dīvainības vai vienmēr saīdzis garastāvoklis. Ekstraverto tipu
raksturojumi pludo komplimentos, raksturojot tipāžus kā
veiksminiekus ar iedzimtu dzīvesprieku, smaidīgumu, draudzīgumu,
pievilcību, laipnību un citām jaukām īpašībām.
Ekstravertā atvērtība
nebūt nenozīmē visu dzīvi. Tie ir tikai mirkļi sabiedrībā,
bieži vien atpūtā brīvajā laikā. Lielu laika daļu cilvēks
pavada vienatnē un klusējot. Cilvēkā ir sava mainīgā intravertā
un ekstravertā daļa, kura operatīvi mainās pēc
situācijas. Intravertā psihes daļa dominē pacietīgā darbā
un domās. Un katram būs arī sava ekstravertā psihes daļa, kura
uzplauks izejot cilvēkos atvērtā pacilātā garastāvoklī.
Intravertās īpašības ir
nepieciešamas sarežģītā darbā, kurā jāieliek pacietība un
mierīga mērķtiecība. Tai pat laikā ekstravertās īpašības ir
vairāk noderīgas, lai izvēlētajā profesijā būtu azarts un
dzīvesprieks, varētu atrast labu kopēju valodu ar kolēģiem,
brīvi iekļauties kolektīvā, prastu komunicēties ar pircējiem,
klientiem un apmeklētājiem. Dziļi intraverts cilvēks ir pārāk
noslēgts un centrējies tikai uz savu uzdevumu, viņam pagrūti
uzturēt labas attiecības ar kolēģiem un vispār atrast jaunu
piemērotu darbu.
Ekstravertā psihes daļa
tiecas uz atpūtu un izklaidi. Tas ir aktivizējošs uzbudinājums,
sava veida dopings dzīvespriekam, kas tiecas uz jauniem iespaidiem,
jauniem cilvēkiem, jauniem piedzīvojumiem un notikumiem. Tas uzsit
azartu un aizrautību. Bet tas rada arī paviršību un virspusējību.
Padziļinātai zināšanu apguvei un profesionālās meistarības
pilnveidošanai nepieciešams laiks un vienmērīgi iestrādājies
ikdienas ritms, kas rit klusi un nemanāmi.
Pēc psihes modeļa
socionikā cilvēkam ir divas dominējošās psihes funkcijas. Viena
no tām ir ekstraverta, otra intraverta. Reālajā dzīvē noslieci
uz intraversiju vai ekstraversiju nosaka dominējošā psihes
funkcija. Tai pat laikā otrajai psihes funkcijai arī ir sava ietekme
psihē un tā ietekmē pasaules uztveri.
Kādēļ šīm dominējošām
funkcijām ir dažādas polaritātes, kādēļ nevarētu būt abas
intravertas vai abas ekstravertas? Lieta tāda, ka ekstravertās
psihes funkcijas ir aktivizējošas, dod dopingu, enerģiju, azartu
un adrenalīnu, toties intravertās funkcijas ir nomierinošas,
slāpējošas un bremzējošas. Tās nodrošina savu līdzsvaru.
Vienas funkcijas aktivizē, otras nomierina.
Ekstraverts ir aktīvs
cilvēks, kuram ir ļoti daudz enerģijas, taču intraverto funkciju
klātbūtne viņam ir vajadzīga, lai atelpas brīžos rastu mieru un
līdzsvaru. Intraverts ir mierīgs un kluss cilvēks, taču viņam ir
vajadzīgs dopings, ko dod kāda no ekstravertajām psihes funkcijām.
Bez šīs funkcijas iesaistes viņa dzīve kļūst pārāk
flegmatiska un vienmuļa, trūkst enerģijas un dzīvesprieka.
Pagriežot psihes modeli no
citas puses, varētu iegūt arī to, ka intravertam ir divas
dominējošās intravertās funkcijas un ekstravertam divas
ekstravertās funkcijas. Tikai tad būtu runa par kaut ko citu. Arī
dominējošajai funkcijai, kura ir intraverta, var paralēli izdalīt
saplūstošas intravertas funkcijas, kuras veido vienotu veselumu.
Var runāt par specifisku intraverto psihes procesu, kas sastāv no
daudziem komponentiem. Ja izdalītu divas dominējošās intravertās
psihes funkcijas, tad būtu runa tikai par funkciju izkārtojumu šajā
intravertajā psihes daļā.
Dziļam intravertam viņa
ekstravertā psihes funkcija dod dopingu un dzīvesprieku, tikai ne
vienmēr tā izpaužas ar pļāpīgumu un tieksmi pēc cilvēkiem. Ja
cilvēks ir kautrīgs un mazrunīgs, šī psihes daļa pārceļas uz
iztēli un fantāziju pasauli. Ļoti noslēgts cilvēks var visu
laiku dzīvot iztēles pasaulē, kurā notiek nepārtraukti spilgti
un krāsaini notikumi. Apslēptā ekstraversija kļūst par
iztēles notikumu sastāvdaļu.
Noslēgtam cilvēkam visa
dzīve var pārcelties uz iztēli un virtuālo telpu, tādēļ bieži
vien šķiet, ka iztēlē klāt esošā psihes funkcija ir
dominējošā. Bieži vien pašam intravertam iztēles notikumi ir
daudz svarīgāki par vienmuļo reālo dzīvi, tādēļ šo psihes
daļu viņš tiecas akcentēt un izdalīt kā galveno, ar ko
gribas lepoties. Tā ir tieksme uzdot vēlamo par esošo. Īstā
dominējošā intravertā funkcija bieži vien liekas vienmuļa un
garlaicīga, cilvēks pie tās ir tik ļoti pieradis, ka to var arī
nepamanīt.
Askētiskā darbā pats
mērķis un darba uzdevums pieprasa pilnīgu koncentrēšanos savai
intravertajai intelekta daļai. Paralēli tajā brīdī apspiestā
ekstravertā psihes daļa izpaužas atpūtas pauzēs, kurās var
uzelpot, pasapņot vai ieiet internetā un ar kaut ko patērzēt.
Ļoti liela daļa sociālajos
tīklos komunikācijā ir aktīvi tieši darba laikā. Tādā veidā
no darba tiek zagtas dārgās minūtes, bet citādi cilvēks nespēj,
jo viņa ekstravertā psihes daļa prasa savu piepildījumu.
Intravertā intelekta daļa tiek izlikta tajās darba operācijās,
par kurām maksā algu, tērzēšanas pauzes ir atpūta. Ja biroja
darbinieks darba laikā pārmērīgi bieži tērzē internetā, tā
jau ir pārmērīga savas ekstravertās daļas kompensācija.
Atpūtā daudz kas psihē mainās uz pretējo. Savā profesijā cilvēks ir radītājs, bet atpūtā viņš ir citu radīto darba augļu patērētājs. Tādēļ nebūtu korekti izdalīt tādu tipu, kas pēc būtības ir tikai dzīves baudītājs.
Ķeroties klāt sava īstā tipa meklēšanai var iznākt pilnīgi savādāki rezultāti, ja tipoloģiju izmanto kā izklaidi vai darba instrumentu. Izklaidējošā psihes stāvoklī cilvēks sevi uztver nekritiski un ātri atrod sevi pie kādiem smaidīgajiem ekstravertajiem veiksminiekiem, kuru raksturojumi pludo komplimentos. Izmantojot tipoloģiju kā darba instrumentu pieeja tipa noteikšanai ir pragmatiskāka un biežāk tiks izvēlēti loģiskie intraverti.
Īsts ekstraverts atšķiras
ar to, ka viņš prot savu komunikablo aktivitāti pielietot kā
veiksmīgu darba instrumentu. Tās nav atpūtas pauzes, lai gan
jebkura veida ekstraversija ietver sevī kādu izklaides azartu un
aizrautību.
Arī intravertam cilvēkam
pasaules uztveri un prasmi veikli iekļauties realitātē nodrošina
viņa ekstravertā psihes daļa. Kad tā aktivizējas, cilvēkam ir
ātrāka notikumu uztvere, labāka atmiņa uz apkārt notiekošo un
veiklāka domāšana. Tā aktivizējas uz ielas un cilvēkos, tai pat
laikā tā ir pasīva pacietīgā darbā un mājas mierā.
Dominējošā ekstravertā
funkcija būs saistīta ar veiklāku kustību koordināciju, elastību
un labu reakciju. Tajā daudzas iemaņas būs iestrādājušās
automātiski pieredzes gaitā. Ekstravertam cilvēkam šī funkcija
būs aktīva visu laiku, jo viņam enerģijas ir vairāk. Intravertam
cilvēkam tā aktivizējas atsevišķos brīžos, tas ir dopings,
taču enerģija ātri iztukšojas. Mierīgā vidē ekstravertā
psihes daļa pārvietojas uz iztēli.