Pasaules izjūta dažādiem cilvēku tipiem atšķiras. Tikai kāds no tā būtu informatīvs labums? Ja izdala kādas dominējošās psihes funkcijas, tās ietekmē pasaules izjūtu.
Ja izdala kā dominējošo psihes funkciju tādu abstraktu un nesaprotamu vārdu salikumu "laika intuīcija", realitātē tā būs sava veida laika izjūta. Var teikt, ka šim cilvēkam tādā gadījumā pasaules uztverē dominē laika izjūta, nevis laika intuīcija. Ja dominējošā psihes funkcija pēc teorijas ir "iespēju intuīcija", tā būs kāda iespēju izjūta. Bet ja dominējošā pēc teorijas ir "varas sensorika", arī šis jēdziens ir pārāk abstrakts un teorētisks. Reālajā dzīvē tā būs kāda spēka un varas izjūta.
Izdalot psihes funkciju "strukturālā loģika", pārāk bieži šajā vārdu salikumā uzmanība tiek likta uz loģiku. Ja tā ir dominējošā psihes funkcija, tad vairāk vajadzētu uzmanību vērst uz vārdu "struktūra". Loģika un domāšana ir intelektuāla prāta darbība, kas nāk ar pieredzi un zināšanām. Ja cilvēks ar dominējošo strukturālo loģiku dzīvo akmens laikmetā, viņa loģika nebūs pietiekami attīstīta. Toties viņš ar savu pasaules izjūtu jūt kādu struktūras klātbūtni apkārtējā realitātē. Dominējošā darbības loģika pirmām kārtām būs dinamiska darbības izjūta. Šīs sajūtas un izjūtas ir ārpus prāta un domāšanas. Tas ir kaut kas tāds, ko cilvēks izjūt ātri un veikli, bez piedomāšanas. Viņš vienkārši jūt.
Apkārtējās pasaules izjūta attīstās arī pilnīgi neizglītotiem cilvēkiem un dzīvniekiem. Tam būs saistība arī ar instinktiem un refleksiem. Intelekts attīstās tad, ja vairāk tiek darbināts prāts un domāšana. Tas ir kaut kas tāds, kas nāk papildus klāt pasaules izjūtai. Izglītots cilvēks ar dominējošo struktūrloģiku ne tikai jūt struktūru klātbūtni realitātē, bet prot šīs apjausmas arī analizēt un saprast. Psihes funkcijām jau nosaukumā var izdalīt divas daļas, no kurām pirmo daļu var saistīt pasaules izjūtu. Tās būs laiks, iespējas, darbība, struktūra, spēks, sajūtas, emocijas un attiecības.
Otrā daļa psihes funkcijām būs saistīta ar intelektu. Tās būs loģika un ētika. Bet kā ar intuīciju? Runājot par intuitīvo tipu tā nebūs tā intuīcija, ar ko mēs saprotam šo vārdu ikdienā. Tā nebūs ne labāka modrība, ne ātrāka reakcija. Intuitīvajam tipam ir veiklāka intelektuālā intuīcija, kura ir saistīta tikai ar modrāku prātu un labāku erudīciju. Loģiskajam intuitīvajam tipam intelektuālā intuīcija ir saistīta ar kādiem sarežģītiem loģikas algoritmiem, ētiskajam tipam ar cilvēcisko attiecību sakarībām.
Ētika kā intelekta daļa var būt pavisam sausa un bez emocijām. Sajūtu tipiem biežāk būs raksturīga praktiskā domāšana, kurā intelektuālas lietas tiek saistītas ar kaut ko fiziski sajūtamu un materiālu.
LOĢISKĀ UN TĒLAINĀ SMADZEŅU PUSLODE
Meklējot robežu, kur sākas intelekts un beidzas pasaules izjūta, šo robežšķirtni var saistīt ar divām smadzeņu puslodēm. Abas puslodes ir simetriskas un ļoti līdzīgas, taču domāšana tajās atšķiras. Viena puslode domā loģiski un analītiski, otra puslode domā tēlos un emocionāli iekrāsotos izjūtu viļņos. Specializētajā literatūrā ir rakstīts tikai par labo un kreiso, vadošo un nedominējošo puslodi, nezinātājam paliek neskaidrs, par kuru puslodi tajā brīdī ir runa, un tās var viegli sajaukt. Tādēļ es izmantoju skaidrākus apzīmējumus, sadalot smadzenes loģiskajā un tēlainajā puslodē.
Loģiskā puslode ir saistīta ar intelektu, turklāt ļoti dažādām intelektuālām jomām. Tā nebūs tikai loģika. Šajā puslodē ir meklējama arī ētika, valoda, likumi un paragrāfi. Ētika ir specifiska intelekta funkcija loģiskajā smadzeņu puslodē un nav pretstats ikdienišķai loģiskajai domāšanai. Loģiskā domāšana piemīt jebkuram izglītotam cilvēkam, arī ētiskajiem tipiem. Loģiskā tipa iezīmes var saistīt tikai ar spējām kādā loģiski sarežģītā profesijā, piemēram, elektronikā, ražošanas tehnoloģijās, atomfizikā vai mikrobioloģijā. Ētiskā tipa spējas izpaužas humanitārās zinību jomās, valodniecībā, ierēdniecībā, jurisprudencē vai svēto rakstu pārzināšanā.
Loģiskās puslodes uztvere un domāšana satur tikai informatīvas zīmes, kuras tiek saliktas sistēmas sakarībās. Ētiskā un loģiskā intelekta jomā loģiskā puslode atšķir zīmes, burtus, skaitļus, detaļas, līnijas un vienkāršas zīmētas figūras, bet neatšķir sievieti no vīrieša, nepazīst emocijas, neuztver melodijas, tā ir seksuāli auksta un vienaldzīga pret baudām.
Intelektuālo intuīciju var saistīt ar loģisko smadzeņu puslodi. Domājot ar loģisko puslodi tiek it kā paņemta balta lapa, kurā ar zīmju palīdzību tiek veikts analītisks uzdevums. Zīmes pašas tiecas izkārtoties vajadzīgajās sakarībās, lai iznāktu sistēma. Intuitīvā domāšana izpaužas prasmē radīt iztēlē šo balto lapu, kurā veikt uzdevumu.
Tēlainā puslode atpazīst cilvēku sejas, dabas ainavas, sapņo, fantazē, iztēlojas notikumus, izjūt individuālas atšķirības starp cilvēkiem, sajūt emocionālu pievilkšanos un seksualitāti, izjūt smaržas un garšas, spēj novērtēt mākslu un skaistumu. Tēlainā puslode valodā uztver intonācijas, uzsvarus un emocijas. Nezinot valodu, tēlainās puslodes dzirdes uztvere runas saturu cenšas nojaust intuitīvi pēc intonāciju plūsmas. Jo emocionālāk un izteiksmīgāk cilvēks runā, jo vieglāk saprast, ko viņš grib pateikt. Tēlainā puslode uztver arī runas enerģētiku, kas rada neapzinātu līdzpārdzīvojumu. Jebkuram vārdam tēlainajā puslodē ir savs vizuāls fotogrāfisks un kustīgs priekšstats.
Pasaules izjūtu var saistīt ar tēlainās puslodes uztveri. Tā pamatā ir realitātes uztvere, kura "filmē" visu apkārt notiekošo pēc kārtas un bez atlases. Viss tiek tverts kopumā, neizdalot detaļas un informāciju. Pasaules uztverei paralēli seko atmiņas un pieredze, kura nepārtraukti salīdzina notiekošo ar bijušo. Šajā salīdzinājumā rodas apkārtējās pasaules izjūta.
Ja psihes funkciju pirmo vārdu var saistīt ar apkārtējās pasaules izjūtu, tas liecina, ka šo vārdu var saistīt arī ar tēlaino smadzeņu puslodi. Toties otra psihes funkciju daļa būs saistīta ar loģisko puslodi un intelektu. Strukturālā loģika ar savu loģiku darbosies loģiskajā puslodē, bet tēlainā puslode ar kādu specifisku kopējo izjūtu uztver struktūras un sistēmas kā vienu veselumu, neizdalot detaļas. Kā ar fotoaparātu nofotografē un iegūst gatavu struktūras kopainu. Loģika sākas tajā brīdī, kad no kopējās struktūras tiek izdalītas detaļas un sākas sistēmas sakarību meklēšana.
Attiecību ētika ar savu izjūtu un tēlaino puslodi jūt cilvēkus, attiecības, viņu pārdzīvojumus un problēmas. Intelekta loma ir saistāma ar ētiku, kura loģiskajā puslodē operē ar valodu un vārdiem. Ētiskais intelekts sevī ietver filoloģisku literārās valodas bagātību.