Ekstravertajam emocionālajam tipam emocionalitāte izpaužas kustībās, mīmikā, žestos un runas plūdos. Karstasinīga emocionalitāte veido šī tipa dzīvesveidu un komunikāciju ar apkārtējiem. Ar emocionalitāti jārēķinās, strādājot darbu, tādēļ tādu karstasinīgu indivīdu ir risks likt pie pacietīga un skrupuloza darba. Viņam derēs tikai tāds darbs, kurā varētu izlikt savu emocionālo kolorītu. Un pārsvarā tās ir profesijas apkalpošanā, tūrismā un tirdzniecībā. Radošās profesijas var būt saistītas ar mākslu un mūziku.
Intravertajam emocionālajam tipam piemīt dziļi iekšēja emocionalitāte, taču tāpat tā tiecas plūst uz āru kontaktā ar cilvēkiem. Atšķirībā no ekstravertā emocionālā tipa šis cilvēks savos kontaktos ir mērens, cenšas uzturēt šauru draugu loku, nav pārāk skaļš un impulsīvs. To drīzāk varētu saukt par mēreno emocionālo tipu. Par īstiem intravertiem var saukt pamatā tikai sevī iegrimušos domātājus.
Domātājs var būt cilvēks ar dziļu un bagātu iekšēju emocionalitāti, taču uz āru tā nekādi negrib izpausties ne valodā, ne žestos, ne vēstulēs, kaut kas to aiztur un bloķē. Emocionāla satura darba uzrakstīšanai nepieciešama papildus radošā iedvesma, sirdssāpes vai kādas citas lielas emocijas, kad sirds līst pāri malām un nevar nerakstīt.
Intravertais emocionālais tips sabiedrībā daudz ko patur sevī, taču tiecas savas izjūtas izpaust uz āru vārdos darbā ar cilvēkiem vai kontaktā ar tuviem cilvēkiem. Intravertais domātājs neprot izlikt emocijas uz āru darbā ar cilvēkiem, jo loģika uzliek tādu kā korķi emocijām, lai emocijas netraucētu darbā.
Emocionālajam tipam vārdi un rakstu valoda atspoguļo emociju daudzveidību. Emocijas ieplūst domās un ietekmē domu vārdisko saturu. Vēstules pārpludina bagātīgs pārdzīvojumu un izjūtu klāsts. Taču intravertajam emocionālajam tipam var būt tā, ka runājot emocijas viegli plūst uz āru, bet tās nekādi negrib izpausties vēstulēs un rakstu valodā. Vai otrādi, rakstot plūst uz āru bagāta daiļrunība, bet runājot cilvēks ir lietišķs un rezervēts.
Tas ir tādēļ, ka intravertajam emocionālajam tipam emocionalitāte izpaužas savā vienā virzienā, bet citas darbības jomas tiecas aizpildīt domāšana. Ja emocionalitāte plūst uz āru valodā, tad cilvēks vēlas daudz runāt un darbu izvēlas saistībā ar runāšanu. Rakstu valodā un roku darbā viņam vairāk izpaužas domāšana. Ja emocionālajam tipam rakstu valodā izpaužas plaša daiļrunība, tad viņš izvēlas profesiju, kurā var daudz rakstīt, bet mazāk runāt. Runājot viņam vairāk darbojas prāts un domāšana, kas runāšanu padara diezgan pagrūtu. Līdz ar to šis cilvēks sabiedrībā būs noslēgtāks un nerunīgāks.
Abos gadījumos ētiskajam tipam emocionalitāte veikli saplūst ar valodu un vārdisko domāšanu. Vienā gadījumā ar sarunu valodu, otrā ar rakstu valodu. Loģiskajam tipam emocijas ir tēlainas, vizuālas un melodiskas, bet vāji ieplūst sarunu valodā. Uzrakstīt emocionālu vēstuli ir pagrūti, lai arī iekšā varbūt ir lieli pārdzīvojumi. Lai gan var atrasties kāda intelekta izpausmes formā, kurā arī domātājs spēj paust emocijas. Varbūt dziesmā vai mākslā, tam ir vajadzīga īpaša iedvesma, ikdienas darbā tas neizdotos.
Dziļi iekšēja emocionalitāte nebūt netraucē domāt. Emocijas ir attālinātas, domājot vienatnē kaut kur fonā ir klāt kādas tēlainas ainavas, ausīs skan kādas sentimentālas melodijas. Tas viss aizpilda domu fonu, bet uzmanības centrā tiek konstruētas shēmas un konstrukcijas.