Leksikā emociju ētika lieto daudz pastiprināmo vārdu. Ar to palīdzību valoda tiek padarīta krāsaināka. Emociju ētikai ir spilgta iztēle. Tā iztēlojas ar emocionālu pašatdevi, ievērojami pastiprinot dažādas nianses. Par informācijas pamatu tā ņem parastus faktus, tos bagātinot ar krāšņiem epitetiem, paspilgtinot krāsas, dramatizējot, padarot parastu situāciju neatkārtojamu, vienreizēju un fenomenālu.
Emociju ētika tiecas manipulēt ar klausītāja psihi, spēlējot uz emocijām ar trāpīgiem uzsvariem un pārspīlējumiem. Visa daudzveidīgā emociju ētikas jūtu un garastāvokļa gamma ir gan “mākslinieka palete”, gan attiecību regulēšanas instrumenti un “ieroču noliktava”. Emociju ētika ir noglabājusi savā arsenālā vairākas mīļas, draudzīgas, dramatizētas un traģiskas maskas, kuras lieliski izmanto dažādās situācijās. Jebkura no tām ataino kādu savdabīgu dvēseles stāvokli.
Emociju ētika mēdz krist galējībās. Jebkuru niecīgu trauksmi tā pārvērš ugunsgrēku vēstošā sirēnā. Emociju ētikai trūkst emociju bremzes. Kad ir sākušās emocijas, tās pakāpeniski pieaug, sasniedzot lavīnas spēku. Tās izpaužas vaimanāšanā, demonstratīvā raudāšanā un histērijas kurināšanā. Niecīgi aizvainojumi tiek pārvērsti traģēdijā un nepiedodamos apvainojumos. Turklāt cilvēks neklusē. Viņš vāc ap sevi līdzjutēju pūli, kuri ar viskvēlākajām emocijām raud līdzi.
Ja kādam gadījušās kādas problēmas, emociju ētika steidzas ar nekavējošu līdzraudāšanu, ar plašu žestu demonstrējot kvēlu atbalstu. Bet nereti tā ir tikai ārišķīga scēna. Bieži vien pats kvēlais līdzpārdzīvotājs otra problēmās nemaz neiedziļinās.
Veselības traucējumu gadījumos emociju ētika meklē tūlītēju glābēju. Ārsta kabinetā dominē dramatizēti stāsti par savu “šausmīgo” veselības stāvokli. Emociju ētikas pārstāvji vēlas izveseļoties strauji un momentā. Viņi ir pārliecināti, ka veselības stāvoklis ir tik katastrofāls, ka to spēj likvidēt tikai strauja un radikāla iejaukšanās. Citādi būs par vēlu.
Lai meklētu ātru glābiņu, emociju ētikas pārstāvji labprāt meklē kaktu dakteru pakalpojumus, kuri sola izārstēt jebkuru kaiti tūlīt. Toties emociju ētikas pārstāvjus pagrūti pierunāt potēties vai iziet profilaktiskas apskates. Emociju ētika uztver tikai veselības traucējumu ārējās izpausmes, bet ignorē tehniski sarežģītus analīžu datus. Uz emociju ētiku iedarbojas tikai satraucoša ziņa, ka analīzes ir briesmīgas.
Jebkuras pozitīvas emocijas arī ir pārspīlētas. Nelielas simpātijas tiek pārvērstas kvēlā un neizdzēšamā mīlā. Leksikā bieži atkārtojas patosa pilni saukļi par laimi un mīlestību. Emociju ētikai visa jūtu dzīve ir bezgalīga ziepju opera.
Pozitīvas emocijas diezgan krasi var pārsviesties uz negatīvām. No mīlas uz naidu. Tādēļ ar emociju ētikas pārstāvjiem nekādā gadījumā nav vēlams uzsākt strīdu vai pateikt pat nelielu apvainojumu. Tas var izvērsties par ilgstošu naidu ar nepiedošanu un slikta vēlējumiem. Emociju ētikas pārstāvji var iedarboties enerģētiski, kas nelaimīgo upuri var novest pie ļoti sliktas pašsajūtas.
Ar ētikas palīdzību emocijas tiek intelektualizētas, ievirzītas saprātīgā gultnē. Pārvēršot emocijas rakstu valodā, iznāk melodiska un poētiska leksika. Uz lasītāju šīs rindas spēj radīt atbildes emocijas. Poetizēta leksika ir nepielietojama sadzīvē, taču tautas ar izteiktu emociju ētikas dominanti ir ienesušas skaistus vārdus arī ražošanā un ekonomikā, jo valodas pašas ir melodiskas. Ražošanā šīs tautas vislielāko akcentu liek uz dizainu.
Apģērbā emociju ētikai ir nosliece uz spilgtiem un kontrastainiem krāsu toņiem. Emociju ētikas dominante vairākumā piemīt karstasinīgajām dienvidu tautām. Šīs tautas mīl vīnu un dziesmas. Emociju ētikai ir kāda netieša saistība ar klimatu un saulainu dienu pārbagātību. Arī atpūtnieki dienvidu kūrortos vairāk ļauj vaļu emociju ētikas uzplūdiem.