Silueta ilūziju Spinning Dancer izveidoja 2003. gadā japāņu dizaineris Nobuyuki Kayahara. Daļa novērotāju sākotnēji redz meiteni griežamies pulksteņrādītāja virzienā, bet citi pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Daļa var redzēt griešanos uz vienu, pēc tam uz otru pusi. Aptuveni divas trešdaļas uztver siluetu griežoties pulksteņrādītāja virzienā. Kuriem dejotāja rotē pulksteņrādītāja virzienā, ir grūtāk piedzīvot griešanos uz pretējo pusi. Tautas psiholoģijā šī ilūzija tiek identificēta kā personības tests, kas it kā atklāj, kura puslode smadzenēs ir dominējošā. Tests tika plaši izplatīts internetā daudzās pasaules valodās no 2007.gada. No tā laika tas klejo pa internetu.
Man meitene visu laiku griežas pulksteņrādītaja virzienā. Tas liecinot par to, it kā cilvēkam dominējot labā tēlainā smadzeņu puslode. Tā tas varētu būt, man piemīt telpiski tēlaina domāšana, bet vai tad ar tik vienkāršu metodi to var pateikt? Lai tiktu skaidrībā, vai griešanās virzienam vispār ir kāds sakars ar smadzeņu puslodēm, ķēros pie testa rūpīgākas izpētes. Lai tas viss neatgādinātu šarlatānismu aptuveni tādā stilā – ja jūs kāpjat no gultas ar kreiso kāju, tad jums dominē kreisā puslode.
Ilūzija sastāv no 34 kadriem, kuri rada nepārtrauktu filmu. Kadros meitene veic apli, tad viss nepārtraukti atkārtojas. Griešanās virzienu nosaka pirmais skatiens. Pirmajā sekundē meitene veic pagriezienu pa 90 grādiem. Pagrieziena virziens fiksējas prātā un tālāk rotācija aiziet automātiski. Ja man pirmajā sekundē šķiet, ka viņa griezīsies pulksteņrādītāja virzienā, tad tā arī notiek. Bet ja man šķiet, ka viņa griezīsies pretēji, tad tā arī notiek un viņa sāk rotēt pretējā virzienā.
Lai saprastu, kas attēlots kadros, es atradu šajā lapā iespēju pavērot ilūziju pa kadriem. Var ievērot, ka kadri ir izveidoti tā, ka figūras kontūras var uztvert divējādi. Meitene pagriežas ar muguru vai arī ar seju pret vērotāju. Tā kā figūra ir melna, to nav iespējams atšķirt. Tikai vērotāja iztēle saka priekšā, vai tā ir priekša vai aizmugure.
Ja vērotājam šķiet, ka meitene ir pagriezusi muguru, tad nākamajās sekundēs viņa sāk rotēt pulksteņrādītāja virzienā. Bet ja vērotājam šķiet, ka meitene ir pagriezusies pret viņu ar seju, tad viņa sāk rotēt pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Tas viss notiek tikai vērotāja prātā. Neapzināti viņam uz mirkli šķiet, ka meitene aizgriežas vai pagriežas ar seju. Sākuma kadram nav lielas nozīmes, var sākt no jebkura kadra. Iztēle pasaka priekšā, vai tā ir priekša vai aizmugure, tālāk rotācija aiziet automātiski.
Virzienu maiņas skaidrojumi var būt vairāki. Lielākoties skaidrojumiem nav nekāda sakara ar pusložu asimetriju. Viens skaidrojums var būt tāds: Cilvēkam prātā iegājies, ka pulksteņrādītāja virziens ir pareizāks un dabiskāks. Pretējais virziens ir it kā pret straumi. No tā varētu secināt, ka griešanās pulksteņrādītāja virzienam varētu liecināt par pielāgošanos laika ritumam, bet pretēja par spītību un stūrgalvību. Otrs skaidrojums varētu būt saistāms ar melno krāsu. Pirmajā sekundē ir pagrūt pieņemt, ka melns ovāls varētu atainot seju. Drīzāk gribas pieņemt, ka tas ir pakausis un meitene ir aizgriezusies.
Vēl var būt skaidrojums ar to, ko vispirms ir vēlme meitenē ieraudzīt - dibenu vai seju? Ja es figūru uztveru seksuāli un ieraugu slaidas kājas un pievilcīgu dibenu, tad domās sākumā viņa atrodas pret mani ar muguru un likumsakarīgi sāks riņķot pulksteņrādītāja virzienā. Bet ja cilvēks par katru cenu grib domās ieraudzīt meitenes seju, tad viņa atradīsies it kā pret viņu no priekšas un sāks riņķot pretēji pulksteņrādītāja virzienam.