Smadzeņu puslodes un ētiskais intelekts

Izdalot dažādus cilvēku tipus, būtu vērts ņemt vērā, ka loģiskā domāšana saistās ar vienu smadzeņu puslodi, emocionalitāte ar otru puslodi. Domāšana pamatā notiek kreisajā loģiskajā puslodē, lai arī skaidrai apziņai ir nepieciešama abu pusložu mijiedarbība. Izdalot loģisko vai domātāja tipu, var secināt, ka šim tipam smadzeņu aktivitāte ir lielāka loģiskajā puslodē. Kā pretstatu izdalot emocionālo, māksliniecisko vai ētisko tipu, var secināt, ka šim tipam lielāku dominanti ieņem tēlainā puslode.

Ja cilvēks ir loģiskais tips, ar smalkiem mēraparātiem viņam varētu atrast ģenētiski noteiktas kādas aktīvākas zonas kreisajā loģiskajā puslodē. Tai pat laikā viņš nevar būt absolūti loģisks arī profesionālā darbā, jo vienas puslodes pārsvars ir tikai neliels, ne vairāk par 60%. Ar ko nodarbojas atlikušie 40% otrā pusē? Vai bauda emocijas un mākslu?

Nē, loģiskais tips mākslu bauda brīvajā laikā, palaižot arī loģiku atpūtā. Darbā un mācībās loģika sadarbojas ar citām sev piemērotākām psihes funkcijām tēlainajā puslodē. Ja dominē viena puslode, tad šī puslode pārņem savā varā otru puslodi un izmanto kā palīginstrumentu sev svarīgu uzdevumu risināšanai. Loģiskajam intuitīvajam tipam kā reiz intuitīvā domāšanas daļa ir atrodama tēlainajā puslodē. Vai tas nozīmētu to, ja viena dominējošā psihes funkcija ir vairāk koncentrēta vienā puslodē, tad otra dominējošā funkcija būs vairāk koncentrēta otrajā puslodē?

Tā tas varētu būt loģiskajam tipam. Ar ētisko tipu ir savādāk. Loģiskajā puslodē ir atrodams dominējošais intelekts, vai nu tā būtu loģika, vai ētika un estētika, humanitāra vai tehniska domāšana. Tēlainajā puslodē turpretī var atrast dominējošās psihes tendences. Tā var būt emocionalitāte, empātija, mākslinieciska tēlainība, melanholija, intuitīvi domu plašumi, sajūtas, smaržas vai mājas sajūta.

Loģika:
Kreisā loģiskā puslode - shēmas, sistēmas, skaitļi, līnijas, algoritmi
Labā tēlainā puslode - kopaina, samēri, nojauta, varbūtība, izkārtojums

Ētika:
Kreisā loģiskā puslode - vārdi, teikumi, valoda, runa, citāti, likumi, panti
Labā tēlainā puslode - emocionalitāte, izjūta, jūtas, pārdzīvojums

Ētika ir loģiskās puslodes funkcija, kura galvenokārt ir saistīta ar valodu, runāšanu vai rakstīšanu. Zināšanu apguve augstskolā ētiskajam tipam tāpat pieprasa loģiskās puslodes pārsvaru. Tas ir tā saucamais humanitārais intelekts. Emocionalitāte un attiecības ir tēlainās puslodes dominante, bet zināšanu apguvei augstskolā šī psihes daļa ir maz noderīga un der vairāk tikai komunikācijai draugu lokā vai sociālajos tīklos brīvajā laikā. Ja ētiskais tips ir pārāk emocionāls, tad viņam bremzējas zināšanu apguve un diploms nāk ar lielākām grūtībām.

Ir vesela rinda pagrūtu un sarežģītu humanitāro profesiju, kuras ir piemērotas ētiskajam tipam: valodniecība, socioloģija, psiholoģija, teoloģija, jurisprudence, pedagoģija, politoloģija, kultūra, māksla un dizains. Visās šajās nozarēs ir jāmokās ar obligātās literatūras apguvi, zināšanu kalšanu un eksāmeniem. Diploms dodas rokā grūti un darbietilpīgi. Bez jebkādām emocijām, bez attiecībām, pilnīgi sausi, tikai ar pacietīgu monotonu ētisko gudrību apguvi. Ja nespēsi turēt mācību slodzi, tad diploma nebūs un darbu arī nedabūt.

Jebkāda veida zināšanu apguve augstskolā maksimāli ekspluatē loģisko puslodi, atšķiras tikai spējas dažādās intelekta jomās. Emocionālajai tēlainajai puslodei augstskolā iespējas ir būt tikai par palīglīdzekli. Dažādi intelekta veidi izmanto ļoti dažādas tēlainās psihes tendences. Nevar izdalīt tādus krasus tipus, kur vienam tipam dominē viena puslode, otram otra puslode. Profesionālā darbā un zināšanu apguvē vienmēr dominē loģiskā puslode. Atšķiras dažādi intelekta veidi, kuri savukārt izmanto tikai sev vien izmantojamas papildinošas funkcijas tēlainajā puslodē. Pilnīga tēlainās puslodes dominante ir iespējama brīvajā laikā. Topošs filologs izmanto tēlainu emocionalitāti tikai kā palīglīdzekli, lai apgūtu sev darbā nepieciešamos rakstnieku darbus, turpretī inženieris brīvajā laikā var lasīt romānu, iejusties notikumos ar visu savu tēlaino puslodi, pilnībā aizmirstot par filoloģiju.

Zināšanu apguve jaunākajās klasēs vairāk ir orientēta uz tēlainās puslodes uztveri. Ja cilvēks ir ļoti erudīts un savos radošajos centienos daudz izmanto tēlaino puslodi, tā vairāk ir zinātkāre, kāda raksturīga pusaudžu vecumā. Radoši rezultāti ir, bet pamatā tās ir pašmācības ceļā apgūtas gudrības. Par tām diemžēl nedod diplomu, lai arī cik ģeniālas domas rodas domātāja galvā.

Problēma te ir tāda, ka algots darbs pieprasa izturību un rutīnas monotonitāti. Reti kurš algots darbs ir pilnībā radošs un jaunatklājumiem pilns. Radoši mēdz būt vaļasprieki un bezmaksas darbi. Vārdu sakot, ja cilvēks mērķtiecīgi iet augšup pa karjeras kāpnēm, viņš var būt vai nu loģiskais, ētiskais, sensorais vai racionālais tips, bet viņš nevar būt pārāk izteikts emocionālais, intuitīvais, sajūtu vai pārmēru iracionālais tips. Tikai brīvajā laikā tērējot nopelnīto naudu, viņš var kļūt par emocionālo vai jaunatklājēju intuitīvo tipu.

Tai pat laikā radoša intuitīva zinātkāre ir ļoti noderīga, lai augstskolā apgūstamās zināšanas ietu galvā viegli un students apgūtu mācību vielu pats pēc savas iniciatīvas pašmācības ceļā, jo tā viņam interesē, nevis tikai mehāniski kaltu galvā paragrāfus. Tātad ir vajadzīgs līdzsvars starp abu pusložu uztveri. Ja tiek likts pārāk izteikts akcents uz loģisko puslodi, zināšanu apgūšana kļūst monotona un mehāniska. Speciālists apgūst kaut ko ļoti šauru un specializētu, bet nespēj to uztvert kopsakarībās un plašākā kontekstā. Pārāk izteikts akcents uz tēlaino puslodi vedina visu uztvert plašāk un vienkāršotāk, students grib apgūt daudz, bet ātri zaudē interesi, jo grib apgūt atkal kaut ko jaunu.
Gints Veiss

Kura puse par ko atbild
Analītiķi un radošie
Smadzeņu pusložu līdzsvarošana
Par abu pusložu mijiedarbību
Radošā puslode
Reklāma un smadzeņu puslodes