Junga sākotnējos tipos bija runa par domāšanu pretstatā jūtām. Kāda ir galvenā atšķirība starp loģiku un domāšanu? Filozofijā loģika ir tas pats domāšanas process. Ar šo jēdzienu filozofi bija domājuši vārdu un teikumu salikšanu gudrās domās. Taču mūsdienās loģika kā jēdziens ir paplašinājies un aizgājis prom no filozofijas un apzīmē kaut ko citu. Filozofi dzīvoja laikmetā, kad vēl nebija radies dinamiskais tehnoloģiju laikmets un filozofiskā loģika vairāk izpaudās nesteidzīgos spriedelējumos.
Mūsdienās ar vārdu loģika biežāk saprot to intelektu, ar kuru darbojas datora procesors. Tie ir skaitļi, algoritmi, shēmas, sistēmas, digitāli kodi utt. Lai dators darbotos, ir vajadzīgas cilvēka izstrādātas programmas, kuru radīšana tiek veikta ar domāšanu. Taču pati programma var darboties automātiski un pilnīgi bez domāšanas. Ja man ir lēns dators, tad šķiet, ka tas "ilgi domā". Bet jaunākās paaudzes iekārtas gandrīz "nedomā" un veikli izpilda loģiskās operācijas. Ja loģika ir tik ātra, ka to nemaz nepamana, tad ir lieliska iespēja izpausties emocionāli, mīlēt un raudāt, izmantojot šim mērķim jaunākās tehnoloģijas.
Loģika kā tipoloģiska iezīme vairāk ir smadzeņu spēja īsā laikā uztvert milzīgu kvantumu ar zīmēm, skaitļiem un līnijām, paturēt to visu atmiņā un veikli pielietot neskaitāmos intelekta uzdevumos. Tas dod iespēju sevi pierādīt kādā sarežģītā nozarē. Domāšana ir loģisko spēju attīstīšana. Bez domāšanas loģika attīstās automātiski no bērnības un skolas solā, jo bērnam atklājas kādas veiklākas prasmes tikt galā ar kādiem sarežģītiem uzdevumiem. Bet kādā brīdī loģisko spēju attīstība apstājas, ja cilvēks nekustina domāšanu.
Toties labi attīstīta veikla automatizētā loģika dod lieliskas iespējas attīstīt sievišķību un emocionalitāti. Šo fenomenu var vērot Austrumāzijas valstīs. Par piemēru var minēt Japānu. Šī valsts ir pazīstama ar panākumiem sarežģītajās tehnoloģijās. Droši var teikt, ka tas ir pateicoties augstam loģisko tipu īpatsvaram Japānas sabiedrībā. Tai pat laikā tad ir runa tikai par vīriešiem, kuri daudz domā un rada tehnoloģiskus brīnumus. Kādas tad ir Japānas sievietes?
Japāņu sievietes ir jūtīgas un emocionālas. Ar bagātīgu jūtu pasauli. Pēc Junga tipoloģijas japāņu vīrieši biežāk ir domātāji, par to šaubu nav, bet sievietes biežāk var nokļūt pie emocionālajiem tipiem. Tai pat laikā šīs emocionālās sievietes veikli darbojas ar sarežģītām ierīcēm un prot veikt daudzas smalkas loģiskas darba operācijas. Tikai viņas to necenšas afišēt, jo sievietei patīk būt emocionālai. Viņu var salīdzināt ar jaunākās paaudzes skārienjūtīgo telefonu, kurā darbojas ātrgaitas procesors. Pats telefons darbojas tik veikli, ka loģika tiek aizēnota ar jaukām bildēm un melodijām.
Japāņu vīrietis vairāk domā un nekaunas atstāt domātāja iespaidu. Arī pagurusi pusmūža japāņu sieviete domā pārāk daudz. Viņa vairāk atgādina vecākās paaudzes elektronikas iekārtu, kurai ir novecojis procesors un tā nespēj veikli attēlot skaistas bildes un atskaņot mūziku.
Domāšana spīd cauri, ja loģika nestrādā pietiekami veikli un pārāk "ilgi domā". Ja loģika darbojas ātri, tad domāšana var izpausties tad, ja cilvēks šo loģiku pielieto ļoti daudz un cenšas kļūt par speciālistu savā nozarē. Japāņu sievietei veikli darbojas galvā skaitļi un algoritmi, bet vārdiski viņa nevēlas kļūt par domātāju. Viņas vēlmes vairāk ir saistītas ar emocionalitāti un estētiku. Pēc savas būtības viņa ir loģiskais tips, bet viņa nav domātāja. To sekmē vēlme attīstīt savu sievišķību. Ja loģiskā tipa sievietei ir vienaldzīga sava sievišķība, viņa daudz vairāk domā, attīsta savu domāšanu, gūst panākumus savā specialitātē, bet viņa paliek emocionāli kokaināka un zaudē sievišķību.
Turpretī, ja loģiskā tipa sieviete vēlas atstāt sievišķīgu un jauku iespaidu, viņai ir jāsamazina pārmērīgs loģiskās domāšanas apjoms savā ikdienā. Vairāk jāļaujas emocijām un izjūtām. Biežāk jāatliek malā prāts un praktiskas domas. Daudz veiklāk tas izdodas jaunai meitenei, tā ir arī modes lieta, bet pusmūža sievietēm tas iet grūtāk.
Lai attīstītu emocionalitāti un sievišķību, talkā nāk ētika un estētika. Tas ir instruments emocionalitātes ievirzīšanai kulturālās sliedēs. Tai pat laikā nevajadzētu krist otrā galējībā. Ja meitene pārāk aizraujas ar sava skaistuma un atraktīvas emocionalitātes akcentēšanu, pusmūžā viņa var arī neatrast sev piemērotu darbu. Skaistuma potences darba tirgū sievietei lielākas ir jaunībā, bet pusmūžā lielāks svars ir diplomiem sarežģītās intelektuālās nozarēs.
Ja labklājība un tehnoloģiju attīstība dod lieliskas iespējas loģiku maskēt, te ir jārunā arī par darbu un atpūtu. Loģiskajam tipam loģika ir svarīgākais darba un zināšanu apguves instruments, emocionalitāte un ētika paliek atpūtai.
Jaunībā izklaides un atpūta ieņem lielāku īpatsvaru, tādēļ ir vieglāk attīstīt emocionalitāti kā izklaides atrakciju. Pusmūža sievietei ikdienā lielāku īpatsvaru ieņem darbs, kas nostiprina viņu kā domājošo tipu. Lai viņai vairāk attīstītos emocionālās īpašības, vairāk ir vērts ļauties atpūtai un atslābinājumam.
Pielietojot tipu noteikšanu darba intervijā, krasi var nesakrist rezultāti dažādās situācijās. Jaunai meitenei izdevīgāk ir būt emocionālajam tipam, pusmūža sievietei izdevīgāks ir domātāja tips. Ja pusmūža sieviete tipu nosaka draugu lokā kā izklaidi, viņai izdevīgāk sevi pasniegt kā emocionālo un ētisko tipu. Lai tipu noteiktu precīzāk, vēlams iztēlē modelēt šīs dažādās situācijas.