Vadošās rokas un kājas

Jau diezgan sen man radās doma, ka tipoloģiskās nianses var izdalīt pēc principa – labais un kreisais. Ir cilvēki, kuriem, sakrustojot rokas uz krūtīm tā saucamajā “Napoleona pozā”, vienmēr virsū būs labā roka, bet citiem vienmēr kreisā roka. Tā ir iedzimta īpašība. Tādā veidā sakrustot rokas uz krūtīm mēdz daudzi, un visi to dara tikai vienā veidā. Man vienmēr virsū ir kreisā roka. Tikai retu reizi kāds rokas sakrusto abējādi. Paplašinot vēroju­mus, ievēroju, ka arī atsevišķām etniskām tautībām ir nosliece uz vienu veidu. Abējādi varianti mēdz būt jauktām tautībām.
Tāpat var izdalīt, kuras rokas īkšķis ir virspusē, ja sakrusto pirkstus. Man vienmēr virsū ir kreisais īkšķis. Latviešu vidū biežāk kā virsējais mēdz būt labais īkšķis, bet ir pietiekami daudz ļaužu ar virsējiem kreisajiem īkšķiem. Tas atkal liecina par ģenētisku sajaukumu mūsu tautā.
Šādi konstatējumi dod pavedienus klasifikācijai, taču ir neskaidrība, kā to izskaidrot. Nekādā gadījumā tā nav slēptā kreilība. Tāpat tas neliecina par kādas vienas smadzeņu puslodes dominanti.
Ja ir dominējošā roka, būtu jābūt arī dominējošajai kājai. Tikai kā to noteikt? Jau ļoti sen pirms 20 gadiem atradu drošu noteikšanas metodi, kuru gan nav iespējas pielietot neuzkrītošos novērojumos. Cilvēkam jānostājas taisni, tad jāsasveras atmuguriski arvien vairāk un vairāk. Lai noturētu līdzsvaru, neapzināti uz aizmuguri izsprūk viena kāja. Tikai labā vai kreisā.
Pēc šīs pašas metodes var noteikt arī to pašu dominējošo roku. Vispirms jānostājas ar muguru pret sienu, tad jāsveras atpakaļ. Līdz neapzināti uz aizmuguri izspruks viena roka, lai atbalstītos pret sienu. Tikai labā vai kreisā. Šī roka sakrīt ar to roku, kura ir virsējā Napoleona pozā sakrustojot rokas uz krūtīm.
Taču eksperimenta laikā nedrīkst jau laicīgi nodrošināties ar garantētu atbalstu. Labrocis vienmēr ar prātu centīsies atbalstīties ar labo roku. Sveroties atpakaļ, abas rokas jātur cieši pie sāniem. Ir jānonāk līdz brīdim, kad roka uz aizmuguri izsprūk neapzināti. Tad uz aizmuguri izsprukusī roka cenšas noturēt līdzsvaru kā neapzināta pašaizsardzības reakcija.
Labo un kreiso dominējošo kāju nevar noteikt, krītot uz priekšu. Ja mēs bumbu speram ar labo kāju, tad arī pirmā uz priekšu paspersies labā kāja. Tas ir daļēji apzināti. Lielākajai daļai cilvēku dominē labā roka, ja tie nav kreiļi. Te ir runa par darbību, kura norit priekšā. Solis uz priekšu, darbs ar darbarīkiem. Apzinātā darbība ir saistīta ar priekšā redzamiem objektiem.
Arī tad, ja, sveroties atpakaļ, cilvēks apzināti cenšas noturēt līdzsvaru ar labo roku, viņš iztēlojas aizmugurē esošo sienu tā, it kā tā atrastos priekšā. Ar ieslīpu sānskatienu viņš cenšas fiksēt plakni, pret kuru jāatbalstās. Ja cilvēks cenšas kaut ko apzināti iztēloties vai saprast, viņš interesējošo objektu iztēlē novieto priekšā uzmanības centrā. Iespēju robežās cenšas pagriezt galvu ieinteresējošā objekta virzienā.
Apziņa ir saistīta ar labo roku un labo kāju, ja cilvēks nav kreilis. Napoleona pozu asimetrija ir saistīta ar to, kas notiek aiz muguras. Tā kontrolē neapzināto uztveri.
Līdz ar to var izdalīt apzinātās pasaules asimetriju, kura ietver dažādu formu labrocību un kreilību. Tas ir saistīts ar priekšā esošo realitāti. Un var izdalīt neapzinātās intuitīvās izjūtas asimetriju, kura uztver to, kas notiek aizmugurē un sāniski. Reizē tas nozīmē, ka cilvēkam ir savi analizatori, kuri kontrolē visu to, kas notiek ap viņu plašā diapazonā.