Adrenalīns un karstasinīgie ekstraverti

Viens no svarīgākajiem dzīvības hormoniem ir adrenalīns. To var saukt par sava veida starta hormonu, ar kura izdalīšanos sākas jebkāda aktivitāte. Arī izdzerot tasīti kafijas, kaut kur asinīs ieplūst adrenalīns un rodas možums. Jebkāds psihostimulējošs efekts ir panākams ar adrenalīna starpniecību. Tas liek asinīm cirkulēt straujāk un dinamiskāk, cilvēks ir gatavs aktīvai rīcībai.
Mierīgā atpūtā adrenalīns ir traucēklis. Tas var radīt bezmiegu, stresu, agresivitāti un aktivitāti, kuru nav kur likt. Adrenalīnu vajag aktīvā darbībā, bet mierā tas jāslāpē. Būs cilvēki, kuriem adrenalīns asinīs izdalās vairāk un biežāk. Tie būs aktīvi un dinamiski ļaudis, kuri nepārtraukti grib darboties. Tāpat tie var būt ļoti emocionāli, pārmērīgi komunikabli un dzīvespriecīgi cilvēki.
Lai asinīs izdalītos adrenalīns, ir vajadzīgs stimuls. Tā ir iztēles aina, kura mobilizē rīcībai. Pēc stimula rodas stress, gatavība startam. Pozitīvais stress dod dopingu un vēlmi darboties. Bet ja cilvēks izjūt nedrošību un bažas, rodas negatīvais stress, adrenalīns moka ar trauksmi un nemieru, gribas ātrāk šo aktivitāti noslāpēt. Pārmērīgi sevi bremzējot, cilvēks sāk izvairīties no stimuliem, viņš vairs necieš no stresa, bet jūt biežu nogurumu un iztukšojumu.
Adrenalīna pārsvars nosaka aktīvāku temperamentu, kas izpaužas sangviniskā vai holeriskā uzvedībā, enerģijas pārpilnībā un pilnasinībā. Savukārt adrenalīna trūkums biežāk izpaudīsies kā ātra nogurdināmība, biežs nespēks un enerģijas trūkums. Šie cilvēki biežāk izvēlēsies mājas mieru vai mierīgu darbu bez stresa. Pēc temperamenta tos var pieskaitīt pie flegmatiķiem un melanholiķiem.
Aptuveni var nojaust, ka ekstravertiem ikdienā asinīs ir lielāks adrenalīna līmenis, bet intravertiem tā mēdz pietrūkt. Ekstraversija izpaužas ar adrenalīna lielām devām un pārmērībām, intraversija ar adrenalīna mazākām devām un nepietiekamību. Kad adrenalīns aktivizējies, arī mierīgi flegmatiķi var kļūt darbīgi un sabiedriski, bet pēc adrenalīna rezervju iztukšošanās tie jūt pagurumu un vēlas noslēgties. Adrenalīns ir nepieciešams jebkuras aktīvas rīcības izpildei, tādēļ ir svarīgi saprast, kādi stimuli provocē tā izdalīšanos.
Aktīvam tehniski domājošam cilvēkam adrenalīna izdalīšanos provocē kādi askētiski fiziski stimuli, piemēram, ātrums, cīņa, tieksme pārvarēt grūtības. Emocionālam cilvēkam adrenalīnu var stimulēt emocionāla aizrautība, jauni iespaidi, liela mīla, seksuāla iekāre vai kaut kas cits saistīts ar cilvēciskajām attiecībām. Intravertajā stāvoklī aktīvais praktiķis biežāk būs mierīgs flegmatiķis, bet cilvēks ar noslieci uz emocionāliem stimuliem mierīgā vidē biežāk būs melanholiķis.
Adrenalīnu provocē instinkti, darbība, kustība un dinamika, bet intelekts un domāšana to bremzē. Psihe ir salikta, viena tās daļa ir vairāk saistīta ar instinktiem, enerģiju un darbību, kurai enerģiju dod hormoni un adrenalīns. Otra daļa ir sausi intelektuāla, pretēja darbībai un adrenalīnam, šajā daļā ir racionālisms, loģika un ētika. Adrenalīns vedina būt nepārtrauktā darbībā, loģika seko kā ātrs kalkulators, kurš veikli aprēķina, ko vajag darīt, lai ātrāk realizētu ieplānoto darbu. Temperamentīgs emocionāls cilvēks prot šo adrenalīna enerģiju izlikt emocijās un komunikācijā, bet neprot to pielietot tehniskā darbā.
Aktivitātes brīžos pieaug tieksme pēc komunikācijas un kontaktu loka paplašināšanas. Intravertiem ir pagrūti uzturēt plašus kontaktus. Tie vienmērīgi strādā, kontaktējas savā kolektīvā un šaurā paziņu lokā. Šie cilvēki nogurst no kontaktu pārmērībām. Jaunībā modes iespaidā arī intraverti var atstāt spilgtu ekstravertu iespaidu. Hormonu vētras vedina uzvesties skaļāk un kontaktēties plašākā paziņu lokā.
Ekstraversiju ietekmē gadu skaits. Jaunieši dzīvi uztver dinamiskāk, dzīvo šodienai, ģērbjas spilgtāk, uzvedas skaļāk, klausās trokšņaināku mūziku, mēdz vieglāk paplašināt draugu skaitu. Jauniešu vidū būt par intravertu ir negoda lieta, kas simbolizē kompleksus, pelēkumu, atpalicību, atstumtību, neveiksmes un nepievilcīgu drūmumu. Tipojot jauniešus ar testiem, lielākā daļa tiecas ietipoties ekstraverto tipu sadaļā.
Tā kā lielākajā daļā jaunatnes sākot ar dullajiem pusaudžu gadiem līdz pārejai uz nobriedušāku vecumu vērojama masveidīgāka nosliece uz ekstraversiju, tas vedina domāt, ka ekstraversijai varētu būt saistība ar hormonu vētrām. Jo vētraināk asinīs vārās hormoni, jo skaļāk un trokšņaināk uzvedas indivīds.
Hormonu "vārīšanos" jāsaista ar asinsrites dinamiku. Ne paši hormoni rada vētras, tas ir vispārējs uzbudinājums, kas liek asinīm ritēt straujāk. Līdz ar lielāku asinsrites dinamiku vairāk organismā cirkulē hormoni un adrenalīns. Primāro aktivitāti dod tieši adrenalīns, bez adrenalīna citu hormonu efekti ir lēni un jūtami tikai pēc kāda ilgāka laika. Ar kustību palīdzību hormoni tiek ierauti muskuļos un izkliedējas pa visu organismu.
Prasme lietderīgi izmantot adrenalīnu provocējošos stimulus dod pilnasinību, augstāku eritrocītu un hemoglobīna līmeni, stiprāku imunitāti, vairīšanās no šiem stimuliem noved pie mazasinības un vājas imunitātes. Pilnasinība rodas ar pozitīvo stresu, kad stimulam seko aktīva rīcība, asinis cirkulē, tās sasniedz visas vietas organismā. Mazasinība rodas pēc ilgstoša bažīguma un iekšējas trauksmes, adrenalīns izdalās brīžos, kad gribas just mieru, stimuls tiek maksimāli slāpēts.
Temperamentu ietekmē arī klimats un gadalaiks. Vidusjūras baseina valstīs ļaudis ir izteikti ekstraverti, tautas pārsvarā izceļas ar dziesmām, dejām, vīna dzeršanu un negausīgu vēlmi pēc dažādām baudām. Karību jūras valstīs ekstravertums piemīt plašiem sabiedrības slāņiem, lai arī tautas ir nabadzīgas. Ekstravertums ar savu adrenalīna stimulu ir veiksmīgs antidepresants, ar kura palīdzību padarīt dzīvi aizraujošāku arī nabadzīgos apstākļos.