Kā ļoti cerīga tipoloģiska metode vairāku gadsimtu garumā ir bijusi vēlme noteikt tipu pēc ārējā izskata. Ieraugi cilvēku un uzreiz ir viss skaidrs bez lieku jautājumu uzdošanas. Pirmais, kas iekrīt uzmanībā ir miesasbūve. Cilvēkiem ar dažādu miesabūvi būs arī savādāks raksturs un domu gājiens.
Pirmais šādu metodi ierosināja psihiatrs Ēriks Krečmers. Lai varētu iedalīt tipos arī parastus ikdienas cilvēkus, psihologs Viljamss Šeldons uz Krečmera tipu bāzes izveidoja savu somatotipu noteikšanas metodiku. Pēc šīs metodikas visi cilvēki dalās trijās grupās, kurus vienkāršā valodā var saukt par apaļīgajiem, atlētiskajiem un kalsnajiem.
Pats somatotips ir ielikts ģenētiski, toties aktīvi mainās apaļīguma vai kalsnuma pakāpes dažādos vecuma posmos. Tā kā lielākā daļa cilvēku atrodas tiem kaut kur pa vidu, Šeldons izmantoja skaitļus no 1 līdz 7, kas raksturo miesasbūves īpatnību niecīguma vai lieluma pakāpi. Dominējošā miesasbūves īpatnība ir saistīta ar kādām psihes īpašībām.
Tā kā Šeldona tipoloģijā ir trīs somatotipi, tas rada savas tipošanas grūtības, jo vieglāk ir iedalīt cilvēkus divās skaidrās grupās. Reāli tajā visā var atrast pretstatu grupas, kuras šo sistēmu ļauj pietuvināt Junga tipiem. Pirmām kārtām pēc somatotipa atšķirsies sieviete un vīrietis. Vīrietis biežāk būs atlētisks, sieviete apaļīga. Pārsvarā atlētisms miesasbūvē dominē no jaunības līdz briedumam. Bērniem, agrīniem pusaudžiem un veciem ļaudīm biežāk būs kalsna miesasbūve. Tomēr ar visām auguma formu maiņām ir kādas stabilas tendences, kuras raksturo katra cilvēka miesasbūves maiņu gadu gaitā.
Cilvēka uzbūves tipi
Cilvēka uzbūves tipi