Ir
ļoti daudz socionikas interesentu, kuri ir pieņēmuši vienu
konstantu tipu, ar kuru tiem pietiek un nevienu citu tipu tiem
nevajag. Lai arī šāds konstants tips it kā dod
iespēju uzzināt šī socioniķa spilgtākās īpašības, realitātē
tas ļoti ierobežo. Šis socioniķis pieprasa sevi identificēt ar
negrozāmo tipu, tai pat laikā liek manīt, ka no šī tipa
atšķirīgu īpašību ievērošana netiks paciesta. Jebkādu citu
tipu pazīmju ievērošana tiek uztverta kā apvainojošs uzbrukums
un pārtipošana.
Ja
šim socioniķim ir izdevies ap sevi sapulcināt atbalstītāju
pulciņu, kuri pilnībā atbalsta viņa konstanto un negrozāmo tipu,
viņš jūtas cienīts un gandarīts. Tai pat laikā atradīsies
vesela rinda citu socioniķu, kuri šajā personā saskatīs dažādus
citus tipus. Tie kļūs par nedraugiem un ienaidniekiem.
Ja
mēs pieņemtu, ka vienā cilvēkā var iemājot vairāku tipu
pazīmes, šādi konflikti nerastos. Katrs redz mūs citādāk, un
kādā tipā mūs grib ietipot, pēc tā var nojaust, kā šis
cilvēks mūs redz no malas.
Tai
pat laikā tipotāji arī mēdz būt dogmatiķi. Tie ir ielāgojuši,
ka cilvēkam piemīt viens konstants tips, kurš dzīves laikā
nemainās. Un tad, lūdzu, pie kāda tipa cits socioniķis tevi ir
pieskaitījis, tāds būs tavs tips, kurš nekad nemainīsies, tādam
tev būt, un citu tipu pazīmes tev nav. Tā jāpieņem kā aksioma.
Aizmirsti par savu daudzveidīgo un mainīgo raksturu, tev ir viens
konstants tips un punkts. Tev ir attiecības pēc tabulas ar citiem
konstantiem tipiem un citi socioniķi vērtēs tevi tikai izejot no
šī tipa raksturojuma.
Uzmācīga
tieksme sev un citiem atrast īsto un vienīgo tipu lielākoties ir
vēlme iegūt pilnīgu un "absolūtu" skaidrību par sevi
un citiem. Izdalot vienu konstantu tipu socioniķi ņem talkā
saderības tabulu un sadala visus cilvēkus saderīgajos un
nesaderīgajos. Lai arī šāda visu cilvēku sadalīšana dod
šķietami lielāku skaidrību, realitātē tas ir milzīgs pašapmāns
un pašiedvesmas radītas ilūzijas. Tipošanas precizitāte
tipotājiem ir viduvēja, toties ar pilnu sparu tiem domās darbojas
tieksme katru cilvēku iebāzt kādā rāmī, sadalīt tos pa kvadrām un popularitātes rangiem.
Ja
kāds no autoritatīvajiem tipotājiem gūtu virsroku, tad viss
saliktos precīzi pa plauktiņiem. Viss būtu pilnīgi skaidrs un
negrozāms. Visa dzīve pārkārtotos pēc tabulas un modeļa kā
komunismā. Taču tā kā socionikā valda diezgan liela brīvība,
tad nākas sadurties ar dažādiem un diametrāli pretējiem
dogmatiskiem viedokļiem. Viens socioniķis tevi gribēs par katru
cenu ietipot pie kāda viena tipa, bet cits socioniķis par katru
cenu gribēs uztiept citu tipu. Tipojamais būs apjucis un viņš
vairs nevarēs saprast, kas viņš īsti ir un ar ko viņam sader.
Arī
tad, ja cilvēks jūtas savā tipā komfortabli un viņam citu tipu
pazīmju it kā nav, īstenībā mēs šo cilvēku uztveram
vienpusīgi un slikti pazīstam. Tiklīdz kādu personu iepazīstam
vairāk, pamazām sāk atklāties citu tipu īpašības.