Lasot dažādu tipu raksturojumus, var ievērot, ka viena daļa tipu ir
raksturoti kā pragmatiski cilvēki darbā, bet daļa tipu tikai kā vieglprātīgi
dzīves baudītāji. No vienas puses ir stingrs administrators, tehnologs un
inspektors, kuri tikai nepagurdami strādā, bet nekad neatpūšas. Bet no otras
puses ir liriķis, mīlētājs, daiļrunātājs, aktieris un donžuāns, kuri tikai
bauda dzīvi, bet diez vai ir kārtīgi darba darītāji.
Ja socioniku izmanto izklaidei, tad socioniķiem patīk izvērst
plašas diskusijas par dažādu tipu gaumi, stilu, modi, ģērbšanās kultūru, šarmu,
smaržu, frizūru, valdzinājumu un seksualitāti. Ar sociotipu dalījumu galīgi nepietiek, lai noteiktu dažādu tipu piemērotību kādai
profesijai. Dalījums ir vispārināts un vairāk raksturo dažādus cilvēkus brīvajā
laikā. Tipu aprakstos lielākoties ir tikai runa par tādām izklaidējošām
pseidoprofesijām kā aktieris, izlūkdienesta darbinieks, karavadonis,
izgudrotājs, laulību reģistrētāja utt.
Profesijas izvēlei būtu jāizdala vēl
papildus intelektuālas funkcijas. Tās ir spējas kādā konkrētā šaurā nozarē,
prasme pildīt sarežģītas un atbildīgas darba operācijas.
Lai izrautos no triviālisma zīmoga, labāk būtu sevis
tipošanai pieiet no divām pusēm. No vienas puses var izdalīt kādu izklaidējošu
tipu, kurš visu ko prot un visi to mīl kā jauku un interesantu sarunu biedru.
Tas raksturos tikai kādas atpūtas un brīvā laika aizpildīšanas potences. Tālāk
vēlams atlikt malā visas savas fantāzijas par dažādām dzīves baudām un
pragmatiski padomāt, kādas ir manas spējas kādā konkrētā profesionālā nozarē.
Tad var pameklēt, kurš tips tam vairāk atbilst.
Tādā veidā sev var iegūt divus diametrāli pretēju tipu raksturojumus.
Saliekot tos kopā, vienu no tiem var izdalīt kā “darba tipu”. Paralēli tam var
izdalīt “atpūtas tipu”, kurš var būt diametrāli pretējs. Darba tips ir diezgan
askētisks. Tas spēj izturēt vienmuļu monotonitāti. Komunikācija pamatā ir tikai
par šauriem profesionāliem jautājumiem.
Atpūtā cilvēks paliek vieglprātīgāks un gaisīgāks, viņš
ļaujas kārdinājumiem un vājībām, erotiskiem impulsiem un jutekliskām sajūtām.
Ja kāds no partneriem randiņā komunicējas darba tipa ietvaros, tas liecina, ka
viņš “vēl ir darbā”. Cilvēks vēl nav paguvis pārslēgties uz pilnvērtīgu atpūtu,
viņš nespēj atslābināties un atbrīvoties. Randiņa laikā viņam pārāk daudz
strādā prāts, bet pārāk maz iztēle un sajūtu impulsi.
Ir daudz cilvēku, kuriem darbs ar atpūtu mijas nepārtraukti.
Pēc katras izpildītas darba operācijas seko īsa atpūtas pauze. Ja darbs ir
garlaicīgs, atpūtas paužu biežums pieaug. Smaidīgums, pļāpīgums un tērzēšana
internetā arī vairāk izpaužas atpūtas pauzēs. Liela daļa apgalvos, ka viņi
darba panākumos prot izmantot smaidu, labu garastāvokli un prasmi visu sarunāt.
Te ir tā lieta, ka "atpūtas tipu" ir iespēja izmantot darbā kā
veiksmīgu dopingu un palīglīdzekli labai komunikācijai. Šīs spējas ir diezgan
triviālas un neaiziet tālāk par prasmi labi runāt un labi izskatīties.
Īstās profesionālās spējas izpaužas kā prasme risināt monotonus un
sarežģītus uzdevumus. Šo spēju attīstīšanai ir nepieciešama izglītība un
pieredze. Smaidīšana un prasme runāt ir tikai papildus dopings dzīves
krāsainībai.
Lai dabūtu augstāk apmaksātu darbu un tiktu ļoti labā vietā, kur nauda
birst no gaisa un nekas īsti nav jādara, tur vairāk noder tieši veiksmīgi
iestrādātas sava "atpūtas tipa" iemaņas. Tā būs prasme risināt
jautājumus ar smaida un smalku manipulāciju palīdzību. Profesionālais darba
tips būs vairāk pelēcīgs, robusts un citiem garlaicīgs. Tas nodrošina spējas
kādā šaurā intelektuālā vai praktiskajā jomā, bet sadzīvē un cilvēkos par to
papildus naudu un labumus nedod. Ja cilvēks neprot veikli izmantot savu
"atpūtas tipu" dzīves labumu gūšanai, viņš ar savu askētisko darba
tipu var tā arī palikt kaut kur rūpnīcā pie konveijera, kur par mazu maksu
daudzas stundas jāpilda monotonas operācijas.
Lai tipu noteiktu precīzāk, būtu labi izstrādāt atsevišķu darba un atpūtas
tipu klasifikāciju. Tāpat būtu labāk, ja atsevišķi raksturojumi būtu sievietēm
un vīriešiem. Pagaidām tādu atsevišķu raksturojumu nav, tādēļ nākas izmantot
vienu aprakstu dažādu personības stāvokļu raksturošanai. Pēc izjūtas var
nojaust, kuri teikumi vairāk raksturīgi sievietēm, kuri vīriešiem, kuri
cilvēkam darbā vai atpūtā.