Varbūtības diapazons

Par vienu sociotipu objektīvi varētu runāt tikai tad, ja tips tiktu izdalīts ar ļoti precīzām metodēm. Ar patreizējām metodēm ir iespējami tikai minējumi, kuri dod aptuvenas un subjektīvas atbildes. Jebkuri tipošanas rezultāti ir izplūduši un apšaubāmi. Tips ir tikai subjektīvi izvēlēta loma, kuru cilvēks sāk spēlēt citu tipu vidū. Ārpus sociotipu loka šīs lomas nozīme pazūd.
Tai pat laikā aiz visām apšaubāmajām un dažādajām tipu variācijām var ieraudzīt savas tendences. Jebkura ar citiem tipotājiem nesakrītoša atbilde sevī ietver kādu informatīvu niansi. Kāds tipotājs otrā ir pamanījis to, ko citi palaiduši garām. Šim cilvēkam varbūt no tā tipa kaut kas ir. Pilnīga aplama tipošana būtu tad, ja viens cilvēks tiktu ietipots visos 16 iespējamos tipos. Ir kaut kāda saprātīga robeža, cik tipos vienu personu var ietipot. Visas dažādās versijas ir daļēji atbilstošas, bet neviena no tām nav īsti precīza. Kāds no šiem tipiem varētu būt īstāks par visiem pārējiem, bet to nevar droši pateikt. Jebkura pārliecinoša notipošana var būt aplama.
Es varu atrast kādas sev atbilstošas īpašības piecu tipu raksturojumos, vēl kādos trijos tipos varu atrast dažas zīmīgas īpašības, bet pārējos tipos no manis nebūs nekā. Ja pavērtē, kādos tipos tipo mani citi, tie paši pieci tipi vien iznāk. Reizēm mani ietipo vēl kādā no tiem trijiem tipiem, no kuriem manī mazliet kaut kas ir. Bet nav gadījies, ka mani tipotu kādā no tiem atlikušajiem tipiem, kuros manī nav pilnīgi nekā. Ietipošanu jebkurā no šiem pieciem tipiem var vērtēt kā normālu tipisku situāciju, bet neviena no šīm versijām tā pilnībā priekš manis neder.
Lai iepazītu cilvēku no dažādām pusēm, es palieku tikai pie sākotnējām varbūtībām, necenšoties par katru cenu tipu precizēt. Ja mēs sevi vai kādu citu cilvēku pilnībā identificējam ar konkrētu tipu, mēs sākam šim cilvēkam piedēvēt neesošas īpašības un viedoklis par viņu kļūst stereotipisks. Tipoloģija var palīdzēt kā aptuvens orientieris svešu un nezināmu cilvēku domu gājiena izprašanā, bet pie šī viedokļa nevajadzētu iestrēgt un domāt, ka mēs jau par to otru tagad visu zinām.

PILNĪGI PRETĒJU TIPU KOLEKCIJA
Atlasot savu vai citu cilvēku varbūtējo tipu sarakstu, ir iespējams atrast sev raksturīgas īpašības arī tādu tipu aprakstos, kuri ir dažādi un savstarpēji izslēdzoši. Tipu kombinācijas var veidoties visdažādākās. Ja sarakstā ir iekļuvuši diametrāli pretēji raksturojumi, tie ataino cilvēku dažādās dzīves situācijās, kuras katra prasa savādāku uzvedību. Darbā vai atpūtā, kolektīvā vai intīmā divvientulībā, mājās vai uz ielas, laika pārpilnībā vai laika trūkumā, ziemā vai vasarā, naudu pelnot vai tērējot.
Izvēlētajiem varbūtējiem tipiem būs kaut kas kopējs un būs kaut kas atšķirīgs. Ir svarīgi atpazīt kopējo līniju. Lielākoties tipu apraksti ataino triviālas un vispārinātas rakstura īpašības, kuras var piemērot daudziem dažādiem cilvēkiem. Šīs īpašības dod plusus komunikācijā sabiedrībā, tai pat laikā tās var būt nepietiekamas, lai veiktu monotonu profesionālu darbu.
Raksturojot sevi citiem, objektīvākā atbilde ir tad, ja tiek dotas tikai vairāku iespējamo tipu versijas. Lai otrs pats pēc savām izjūtām un sajūtām izvērtē, kurš tips vairāk varētu atbilst. Izlasot varbūtējo tipu aprakstus, iztēle izveido aptuvenu priekšstatu, kāds šis cilvēks varētu būt ikdienā. Velkot paralēles starp šiem tipiem, rodas nojauta, kuras īpašības no raksturojuma varētu atbilst, bet kuras ne.

VĀJIE PUNKTI SARAKSTA LEJASGALĀ
Ir iespēja iet vēl tālāk, neapstājoties pie visticamākajām versijām. Ja sastādītu aptuvenu sarakstu sevis raksturošanai visus 16 tipus dilstošā secībā no sev visatbilstošākā līdz visneatbilstošākajam, tad ir iespēja akcentēt savas vājākās īpašības. Šā saraksta pašā lejasgalā būs tie tipi, kuru stiprākās īpašības būs mūsu vislielākie vājie punkti. Mēs nevaram šo tipu īpašības izmantot ne kā masku, ne kompensāciju, jo tādas īpašības mums gandrīz vai nav.
Izvēloties tikai vienu tipu, tas nesniedz pietiekami plašu ainu par mūsu vājajiem punktiem arī tad, ja tips noteikts precīzi. Tas ir tāpat kā zinot čempionāta vai konkursa uzvarētāju, ar to nepietiek, lai zinātu, kas ieņēma pēdējās vietas. Socionikā vājos punktus nosaka pēc teorētiska modeļa, kas dod aptuvenu varbūtību, bet var dot stipri kļūdainu priekšstatu par citu cilvēku spējām.