Pirms aptuveni desmit gadiem līdz tam mazpazīstama tipoloģija ar tikpat nezināmu nosaukumu socionika Latvijā kļuva pazīstama plašākās masās pateicoties Veltas Līvijas Miķelsones grāmatai “Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi”. 2004. gada beigās un nākamā gada sākumā pēc grāmatas iznākšanas interese par socioniku sabiedrībā bija liela. Grāmatnīcās paraugeksemplāri bija apbružāti no lielas šķirstīšanas. Tas viss bija kaut kas jauns, cerīgs un daudzsološs.
No kurienes ir nākusi socionika? Tā ir tipoloģija, kura ir attīstīta par pamatu ņemot Junga tipus. Pēc rūpīgas visu populārāko un psiholoģijā pielietoto tipoloģiju izstudēšanas sešdesmitajos gados Junga tipoloģijai pievērsās lietuviešu ekonomiste Aušra Augustinavičūte. Tajā laikā viņa strādāja par dekānu Viļņas Universitātes ģimenes lietu izpētes fakultātē. Septiņdesmito gadu sākumā Augustinavičūtes dzīvoklī, kā arī viņas vasarnīcā sapulcējās grupa entuziastu, kuri studēja cilvēciskās saderības problēmas, balstoties uz Junga tipiem. Tika izskatītas arī citas līdzīgas tipoloģijas un salīdzinātas dažādas psiholoģijas teorijas. Diskusijās radās jaunā tipoloģija socionika.
Augustinavičūte septiņdesmito gadu beigās izveidoja psihes modeli, kuru nosauca par “modeli A”. Tas sastapās ar asu oficiālās psiholoģijas kritiku. Taču viņa nepārtrauca savu darbību, vasarās veda socionikas kursus savā vasarnīcā. 1978.gadā mazā tirāžā ar pašu socionikas entuziastu pūlēm iznāca Augustinavičūtes grāmata "Duālā cilvēka daba". Politiskās atmodas gados Augustinavičūte organizēja Lietuvā diezgan daudzas socionikas konferences. Vēlāk socionika Lietuvā pieklusa, pārceļot savu aktivitāti uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, Sankt–Pēterburgu un citām lielākajām Krievijas pilsētām. Deviņdesmitajos gados socionika tika sapludināta ar Rietumos izplatīto uz Junga tipiem balstīto MBTI tipoloģiju, kura sāka izplatīties padomju zemē līdz ar atklātību.
Socionikas terminoloģijā emocionalitāte pārtapa par ētiku, domāšana par loģiku, sajūtas par sensoriku. Junga izdalītās psihes funkcijas ieguva ģeometrisku figūru apzīmējumus. Tie ir balti un melni kvadrāti, trijstūri, apļi un figūras, kuras atgādina stūra leņķa stiprinājumus. Ar baltajām figūrām tika apzīmētas intravertās psihes funkcijas, ar melno krāsu ekstravertās.
Augustinavičūtes izstrādātais psihes modelis ir izveidots kā ģeometriska struktūra, kura atgādina šaha galdiņu. Modelī vienam tipam ir atvēlēti astoņi kvadrāti, kuros izvietojas baltas un melnas figūras. Figūru izvietojums modelī ir simetrisks. Četras baltas un četras melnas figūras stingri noteiktā kārtībā. Baltās un melnās figūras mijas savā starpā, līdz viss laukums kopā iznāk rūtains. Tāda īpatnēja šaha maģija.
Tomēr socionikas zinātniskošana, apaudzēšana ar nesaprotamiem jēdzieniem un matemātiskiem modeļiem, kuri nav pierādīti fizioloģiskā līmenī, ir padarījusi socioniku par šauru un izolētu nepierādītu teoriju. Ir izveidojusies specifiska socionikas terminoloģija, kura ir pārblīvēta ar svešvārdiem un mīklainām zīmju kombinācijām, kuras spēj saprast tikai paši socioniķi.
No astoņdesmitajiem gadiem Aušras modelis tika pieņemts kā socionikas pamats un negrozītā veidā pastāv arī šobrīd. Tipu raksturojumi un saderības tabulas prognozes ir izskaitļotas, balstoties uz psihes modelī izvietoto psihes funkciju izkārtojuma shēmu. Psihes struktūra ir izveidota korekta un ģeometriski simetriska, taču Aušras modelis ir tikai teorētisks. To ir veidojuši matemātiķi, bet ne neirofiziologi.
Socionika postpadomju telpā ir izplatījusies diezgan plaši un piesaka sevi kā veiksmīgu personāla atlases, dzīvesdrauga meklēšanas un sevis izzināšanas instrumentu. Popularizāciju sekmē kursi un semināri. Ukrainā un Krievijā socionika sevi tiecas pasniegt kā zinātni, kurā ir savi filozofijas doktori un maģistri. Lietas teorijā tiecas sakārtot Kijevas Starptautiskais socionikas institūts. Tiek izdots zinātnisks žurnāls un tiek rakstīti zinātniska satura darbi. Tomēr aiz jēdziena zinātne socionikā slēpjas ar svešvārdiem pārblīvēts referāta stils, darbos un pētījumos autori samudžinātā valodā tiecas pierādīt, ka psihes modelis ir nekļūdīgs un unikāls. Zinātnisko darbu mērķis biežāk ir nevis atrast kādus jaunatklājumus, bet nopelnīt ar darbu augstāku titulu un labvēlību no socionikas doktoriem.
Maksas socionikā valda perfekta kārtība, tur viss ir precīzs un pilnīgi skaidrs. Tā ir metode, kura strādā nevainojami, tips tiek noteikts šķietami precīzi, kursus vada ilggadēji autoritatīvi konsultanti ar ļoti augstu izglītību. Speciālistiem ir savas skolas un darba grupas. Tai pat laikā "bezmaksas socionikā" valda anarhija, šaubas, neskaidrības, kļūdas un brīvi domu plašumi, lielākoties tā izplatās diskusiju forumos un sociālajos tīklos.
Neskatoties uz socionikas tieksmi novilkt skaidras un kategoriskas robežas, reāli šajā teorijā valda diezgan liels juceklis un dažādas interpretācijas par vieniem un tiem pašiem jēdzieniem. Pats modelis ar pamata terminiem ir standartizēts šablons, bet juceklis ir skaidrojumos, kas ko nozīmē un kādas ir tipu pazīmes. Katrs socioniķis ar vienu terminu saprot dažādas lietas. Ideju un hipotēžu pārbagātība socioniku ir vedusi nevis pie lielākas skaidrības, bet arvien lielākas samudžinātības un teoretizēšanās.
No socionikas var paņemt dažas labas idejas, kuras papildina Junga tipoloģiju. Arī raksturojumi ir interesanta un aizraujoša lasāmviela. Socionika ir pārāk centrējusies uz galējām un kategoriskām kategorijām, par absolūtām uzskatot īpašības, kuras Junga izpratnē būtu jāuztver kā plūstošākas un peldošākas, kas saplūst, mijiedarbojas un sintezējas savā starpā, nevis pastāv atsevišķi ieliktas katra savā plauktiņā.
Socionika ir attīstījusies autonomi no augstskolās apgūstamās psiholoģijas, tā vairāk ir iegājusi sabiedrībā kā tautas psiholoģija, kura izplatās līdzīgi astroloģijai. Tai dod priekšroku dažādu nozaru interesenti, kuri savukārt nekā nav dzirdējuši par augstskolās apgūstamajām psiholoģijas teorijām. Tajā pasaules daļā, kurā nesaprot krievu valodu, socionika ir sveša. Rietumu pasaulē ir pazīstams Maeres Brigsas tipu indikators jeb MBTI, kurā ir ielikti sākotnējie Junga tipi, bet nekas daudz šajā tipu indikatorā jauns nav nācis klāt. Tas ir vienīgi sakārtots biznesa instruments, lai varētu pielietot dzīvē diezgan juceklīgo un grūti saprotamo Junga teoriju.
Var teikt, ka MBTI un socionika pasaulē dala ietekmes sfēras. Angļu valodu zinošie dod priekšroku MBTI un ignorē socioniku, bet krievu valodu saprotošie vairāk atzīst socioniku. Izplatīties socionikai pasaulē traucē ne tikai MBTI stiprās pozīcijas, bet arī tas, ka vārds socionika neglābjami asociējas ar sociālismu. Šīs nostaļģiskās asociācijas savukārt veicina socionikas izplatību Austrumeiropā un visā postpadomju telpā.
Kura no tipoloģijām MBTI vai socionika ir perspektīvāka? Socioniķi apgalvo, ka socionika ir galvas tiesu pārāka un pilnīgāka, tai pat laikā MBTI pasaulē izmanto kā biznesa instrumentu, no socionikas kā nepierādītas teorijas cenšas atturēties. MBTI trūkums ir ļoti ierobežotās radošās iespējas metodi pārveidot pa savam, tā ir sertificēta metode, par kuru jāmaksā autortiesības un to drīkst izmantot nemainīgā veidā. Socioniku toties katrs var izmantot pa savam un grozīt pēc sava prāta. Tāda pašdarbība, protams, nav pieņemama socionikas doktoriem, bet tie var tikai pamoralizēt, juridiski tie nevar aizliegt socioniku grozīt un pārveidot. Tādēļ socionikai ir diezgan daudz sekotāju, kuri to pielāgo savām vēlmēm un interesēm.
Šobrīd Latvijā atsevišķās vietās socionika tiek izmantota kā instruments kadru atlasē un darbā iekārtošanās konsultācijās. Šī praktiskā socionika ir maksimāli vienkāršota, tā ir gandrīz vai precīza MBTI kopija. Atšķiras tikai dažas nianses. Praktiskās socionikas izplatību kadru atlasē Latvijā sekmē tas, ka nav atradusies neviena organizācija, kura popularizētu MBTI un šīs tipoloģijas iespējas biznesā pēc Rietumu pieredzes.
Ar tipu nosaukumiem socionikā var sanākt kuriozi. Tie ir viegli iegaumējami, taču atgādina pašdarbības teātra ludziņu, kurā darbojas sešpadsmit antīki tipāži, pārsvarā ļoti cienījami rakstnieki un dedzīgi revolūcijas iedvesmotāji. Iekarsis socioniķis pilnīgā nopietnībā apgalvos, ka viņš ir Napoleons, viņam ir duālās attiecības ar Balzaku, bet ar Dostojevski viņam nevar būt laimīga kopdzīve.
Ja MBTI vairāk ir profesiju izvēles lauciņš, tad socionika biežāk tiek izmantota dzīvesdrauga meklējumos un laulību konsultācijās. Presē un interneta portālos par socioniku ir rakstīts samērā maz. Žurnālisti pamatā ir interesējušies par mīļoto partneru saderības noteikšanu, populāru slavenību tipiem, to veiksmēm personīgajā dzīvē un tālākām prognozēm mīlas frontē.
Vēl var atrast diezgan līdzīgus biznesa tipa reklāmas rakstus, kuros ļoti cerīgi un daudzsološi ir stāstīts, ka socionika ir jauna un mūsdienīga zinātne, kura palīdzēs atrast īsto profesiju, atrisinās problēmas sirdslietās, sakārtos jebkuras attiecības kolektīvā un palīdzēs izprast sevi. Tālāk ir norādes uz maksas kursiem un konsultācijām.
Lai arī socionika sabiedrībā ir pazīstama kā cerīga metode mīļotās otras pusītes meklējumiem, šajā ziņā socionika piedāvā kaut ko līdzīgu horoskopiem, jo dzīvesdraugu socionikā nosaka pēc tabulas. Pats tabulas uzbūves princips ir loģisks, bet tās pielietojums reālajā dzīvē tomēr ir pārāk mehānisks un ignorē daudzas individuālās psiholoģiskās atšķirības cilvēku starpā.
Kopumā jāsaka, ka socionika ir samērā nepilnīga tipoloģija, tai pat laikā nav iespējams atrast kādu citu objektīvāku un pilnīgāku tipoloģiju, ko likt vietā. Socionika ir interesanta sevis izzināšanas mācība, kurā patiesības graudi jāsijā no pelavām. Visu šajā mācībā nekritiski nevar pieņemt, toties ir dažas reāli pielietojamas sakarības, kurām vēl jāmeklē paralēles ar citām cilvēka psihes izzināšanas mācībām.
Par socioniku latviešu valodā
Socionikas skola
Pertipo
Peramigo
Ligita Zīlīte - Socionikas informācijas lietošanas iespējas Latvijā
izglītības procesa vadībā
Socionikas klubiņš - Facebook (Neaktīvs no 2021.gada)
Socionikas diskusijas - Facebook, vad. Ainārs Baginskis
Soconika un psihosofija - fragments no dzēstās grupas Draugiem.lv